Lakrica ir lielisks augs ar daudzpusīgu iedarbību. Ar lakricu ārstē virsnieru nepietiekamību. Tā satur savienojumus, kuriem ir līdzīga iedarbība kā virsnieru hormoniem. Lakrica veicina imunitāti un atindē aknas, sekmē dzimumorgānu darbību un ir dziedinoša. Tā tonizē plaušas, veicina gremošanu, piešķir enerģiju, lai gan tai piemīt atvēsinošās īpašības, kas ir vairāk izteiktas nekā miega vitānijai (aswagandha). Lakrica mazina muskuļu, īpaši kāju un vēdera muskuļu spazmas, palīdz pret karstumu un iekaisumu ķermenī, veicina vēdera izeju.
Lakricu var lietot pret sāpošu kaklu, sausumu kaklā, laringītu. Tā šķidrina gļotas plaušās un veicina atkrēpošanu. Palīdz pret saaukstēšanos un gripu. Šis augs ir arī piemērots līdzeklis pret astmu, jo veicina virsnieru darbību un tonizē plaušas.
Pētot lakricu, tajā atklāti daudzi savienojumi, kuri varētu būt pamatā auga plašajam iedarbības spektram, sevišķi imūnsistēmu stimulējošajām īpašībām. Tā satur, piemēram, glicirizīnu, gliciretīnskābi, fenolu, triterpenoīdus un saponīnus.
Glicirizīns spēj kavēt vīrusu un baktēriju augšanu cilvēka organismā. Šādas īpašības piemīt arī gliciretīnskābei, kura palīdz pret iekaisumu. Saponīni veicina antivielu un interferona veidošanos. Pētījumos ar dzīvniekiem ir atklāts, ka lakrica spēj novērst krūts vēzi, veicinot aknu fermentu aktivitāti, kuri samazina vēzi veicinošo estrogēnu daudzumu.
Sievietēm lakrica veicina un regulē progesterona veidošanos. Tā noder neregulāru menstruāciju gadījumā, kas ir saistītas ar zemu progesterona aktivitāti cikla attiecīgajā fāzē.
IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ
• Dzeltes gadījumā pagatavo smalku pulveri no lakricas saknes, cigoriņu sēklām un akmens sāls, ņemot katru sastāvdaļu pa tējkarotei. Šo pulveri lieto pa pustējkarotei, uzdzerot ūdeni, divreiz dienā.
• Kuņģa čūlas gadījumā ieber pustējkaroti lakricas sakņu pulvera tasē ar ūdeni un atstāj ievilkties uz nakti. Brokastīs šo uzlējumu iejauc rīsu tumē - sasmalcinātu rīsu novārījumā.
• ja ir aizsmakums, pagatavo "rīsu pienu" ar lakricu, pievieno gī un lieto šo līdzekli vairākas dienas.
• Epilepsijas gadījumā lieto lakricu, kas saberzta kopā ar vaska ķirbja (ziemas melone - Benincasa hispida) sulu.
• Sāpes no nelieliem ievainojumiem var atvieglot, tos apziežot ar siltu gī, kas sajaukts ar lakricas pulveri. Brūces attīra lakricas un nīma lapu pasta. Brūces dziedina ari pasta no lakricas un sezama sēklām, kas sajaukta ar gī.
• Ja izkrīt mati un veidojas plikpaurainība (ja vien tā nav iedzimta), var palīdzēt lakrica. Saberž divas ēdamkarotes lakricas saknes un velnābola dhatura, Datura) sēklas ar krējumu, pievieno ceturtdaļu tējkarotes safrāna. Šo pastu karsē kopā ar divām ēdamkarotēm kokosriekstu eļļas, līdz iegūst viendabīgu pastu. Vakaros pirms gulētiešanas ar to ieziež galvas ādu vietās, kur izkrituši mati. Jārīkojas piesardzīgi, jo velnābols ir indīgs.
• Ja sāp kakls, pienā uzvāra lakricas saknes, kubebas piparus (astainais pipars - Piper cubeba) un pāris ledeņu. Lieto pa tējkarotei šī maisījuma trīsreiz dienā ar medu.
• Lai mātēm, kas baro mazuļus ar krūti, būtu vairāk piena, divreiz dienā jālieto pa tējkarotei lakricas pulvera ar pienu un cukuru.
• Pret mutes iekaisumu un čūlām muti skalo ar lakricas novārījumu.
• Tuvredzības jeb miopijas gadījumā sajauc pustējkaroti lakricas sakņu pulvera ar tikpat lielu daudzumu gī un medus. Lieto vienu mēnesi trīsreiz dienā ar pienu pirms ēšanas.
• Lai atbrīvotos no varžacīm, pagatavo smalku pastu no vienas ēdamkarotes lakricas pulvera un pustējkarotes sinepju eļļas. Pirms gulētiešanas ar pastu ierīvē sacietējušo ādu.
JĀŅEM VĒRĀ
Cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu lakrica jālieto piesardzīgi. Degli- cirinizēta lakrica nesatur aktīvo vielu, kas paaugstina asinsspiedienu, un to var izmantot aknu un čūlas ārstēšanai.
Tā neveicina adrenalīna veidošanos, jo tieši glicirizīns iedarbojas uz virs- nierēm. Pārāk liels glicirizīna daudzums var pārmērīgi stimulēt adrenalīna izdalīšanos.
Mango kokam (Mangifera indica) Indijā ir izcila vieta, jo tas ir noderīgs medicīnā, tirdzniecībā un rituālos. Vēdas mango nosauc par debesu augli, bet ājurvēda - par phalashrshtha (augļu karalis).
Saskaņā ar ājurvēdu gandrīz visas mango koka daļas, ieskaitot mizu un augļa kodolu, var izmantot ārstniecībā.
izMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ
• Negatavi augļi. Tie satur daudz cietes un organiskās skābes, piemēram, citronskābi, skābeņskābi, ābolskābi un dzintarskābi. Šīs skābes veicina žults veidošanos un dezinficē zarnas. Iedarbīgs līdzeklis pret sliktu gremošanu, nelabumu un nātrenes tipa izsitumiem ir divu nelielu mango augļu apēšana kopā ar medu un pipariem. Nenobrieduši mango satur daudz pektīna, kas palīdz pret caureju. Tos lieto arī pret dizentēriju, hemoroīdiem, rīta nelabumu, gremošanas traucējumiem un aizcietējumu. Ja pelnos izcep negatavu mango un tā mīkstumu sajauc ar cukuru un ūdeni, iegūst ārstniecisku dzērienu pret saules dūrienu. Negatavā mango ir ļoti daudz C vitamīna, un ar to izskaidrojamas tā dziednieciskās īpašības. Ir konstatēts, ka negatavā mango ir tikpat daudz C vitamīna kā 5 vai 6 citronos. Mango noder cingas ārstēšanai un paaugstina izturību pret dažādām infekcijām. Ājurvēdā tomēr brīdina, ka pārmērīgai negatavu mango lietošanai var būt nevēlamas sekas - kairinājums rīklē, gremošanas traucējumi, vēdera izeja kā dizentērijas gadījumā un kolikas. Tūdaļ pēc negatava mango ēšanas nedrīkst dzert aukstu ūdeni, jo tad var koagulēties mango piensula, kas ir rīkli kairinošs faktors. Piensulu, kas izdalās no negatavā augļa kātiņa, ārīgi var lietot pret kašķi, psoriāzi, cirpējēdi un skorpiona dzēlienu.