106. lpp. Flamengans — flāmu nacionālists. Pēc pirmā pasaules kara (1914.—1918.) Beļģijas valdība orientējās uz Franciju, atbalstīdama valoņus un kurinādama tautību naidu. Vēlāk flāmu nacionālistu kustību mēģināja izmantot Hitlers, uzmezdamies par «vācu minoritāšu aizstāvi». Flāmi tomēr visai drīz iepazina šīs «aizstāvības» patiesos nolūkus.
Valoņi un flāmi. — Beļģijas dienvidu daļu apdzīvo va- loņi, kas kultūrā un valodā ļoti radniecīgi ziemeļfrančiem; Beļģijas ziemeļu daļu apdzīvo flāmi, kas runā savdabīgā rietumvācu valodā.
111. lpp. Reksisti — beļģu fašisti. Beļģu tautas naids pret fašistiskajiem iebrucējiem bija tik liels, ka pat Beļģijas okupācijas- laikā reksisti savas sapulces noturēja vācu durkļu apsardzībā.
116. lpp. Omārs Bredlijs — amerikāņu ģenerālis, amerikāņu Eiropas «invāzijas armijas» 12. grupas pavēlnieks otrajā pasaules karā. Montgomerijs komandēja angļu divīzijas. Koordinācijas trūkums un cenšanās novelt atbildību no sevis radīja daudzus sarežģījumus angļu un amerikāņu karaspēka kopējās operācijās kontinentā.
118. lpp. Pjerlo valdība — katoļa Pjerlo vadītā Beļģijas buržuāziskā valdība. Pēc Beļģijas atbrīvošanas no fašistiskajiem vācu okupantiem Pjerlo valdība, Anglijas un ASV atbalstīta, sāka vajāt Pretošanās kustības cīnītājus, izraisīdama bruņotas sadursmes starp patriotiem un žandarmiem.
119. lpp. Mii jērs — Francijas Nacionālās sapulces Parīzes deputāts, ko nošāva Parīzes Komūnas sagrāves dienās. Viņu nošāva aiz atriebības par to, ka tas darīja zināmus atklātībai daudzus dokumentus, kas atmaskoja asiņainā Tjēra tuvākā līdzgaitnieka Zila Favra nekaunīgos viltojumus. Miljēra vīrišķība pārsteidza pat viņa bendes.
136. lpp. Tomazo Kampanella (1568.—1639.) — cīnītājs par Itālijas atbrīvošanu no Spānijas varas. Viņu ieslodzīja cietumā, kur viņš pavadīja divdesmit septiņus gadus. Cietumā viņš sarakstīja grāmatu «Saules pilsēta». Kampanella sapņoja par sociālās nevienlīdzības novēršanu, par privātīpašuma iznīcināšanu; viņš ir attēlojis sabiedrību, kurā darbs kļuvis par katra cilvēka iekšķīgu nepieciešamību un katra cilvēka goda lietu.
Fransuā Rablē (1494.—1553.) — slavenais franču rakstnieks, franču renesanses izcilākā pieminekļa romāna «Gargantija un Panta- griels» autors.
161. lpp. Ļevs Cugajevs (1873.—1922.) — ievērojams padomju ķīmiķis. Atklājis reaktīvu, kas ļauj noteikt niķeļa klātbūtni un daudzumu. Veicinājis platīna rūpniecības izveidošanu Padomju Savienībā.
165. lpp. Absorbcija — dažu cietu ķermeņu spēja uzsūkt gāzes un šķidrumus.
172. lpp. Ignācijs Lojola — jezuītu ordeņa dibinātājs. «Esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži,» Lojola novēlēja sava ordeņa brāļiem. Jezuīti aptraipījuši sevi ar neskaitāmiem noziegumiem pret Eiropas un Amerikas tautām.
SATURS
Pirmā nodaļa. Noslēpumains atgadījums uz ceļa. i «5
Otrā nodaļa. Mehānikusu senās dzimtas noslēpums. j 25
Trešā nodaļa. Odo — pirmā Mehānikusa piedzīvojumu, neveiksmju un panākumu apraksts…………………………………….. 38
Ceturtā nodaļa, kurā turpinās Odo Mehānikusa dzīves
stāsts …………………………………………………………………………….. < 53
Piektā nodaļa. Oksfordas maģistrs……………………………………… 70
Sestā nodaļa, kas lasītāju pārceļ XIX gadsimtā.
Jaunā ķīmija sagrauj gaisa pilis. — Misters Emmenss rāda,
kā sudraba dolārs pārvēršams zelta dolārā……………………………………. 82
Septītā nodaļa. Iebrukums. — Vecajā atanorā atkal kuras uguns 104
Astotā nodaļa. Mehānikusu dzimtas «noziegumi».
Sarkanās drānas noslēpums……………………………………………………….. 118
Devītā nodaļa. Dīvains streiks. — Godārs ieteic lūgt
dievu, bet Frēzers — meklēt…………………………………………………….. 129
Desmitā nodaļa. Gāze ir iegūta. — Godārs beidzot zaudē
šaha parjiju un māca Almu runāt………………………………………………. 140
Vienpadsmitā nodaļa, kurā lasītājs pārsteigts tiksies
ar atdzimušajām drūmo viduslaiku ēnām……………………………………. 155
Divpadsmitā nodaļa. Zaks Frēzers turpina piezīmes. —
>Bēgšana. — Kā piepildījies Lielais Darbs……………………………………… 170
Piezīmes.»……………………………………………………………………………….. 185
A. Po|eščuk9
LIELAIS DARBS JEB BRĪNUMSTASTS PAR DOKTORU MEHĀNIKUSU UN VIŅA SUNI ALMU
Redaktors A. Lielais. Māksi, redaktors H. PurviņS. Tehn. redaktore G. Sneidermane. Korektore I. Gintere. Nodota salikšanai 1967. g. I. februārī. Parakstīta iespiešanai 1967. g. 10. aprīlī. Papīra formāls 84X108/32. 6 fiz. iespiedi.; 9,84 uzsk. iespiedi.; 10.10 izdevn. 1. Metiens 30 000 eks. Maksā 39 kap. Izdevniecība «Liesma» Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 20990/J-2065. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 3, tipogrāfijā Rīgā, Lenina ielā 137/139, Pašūt. Nr, 62, K2
[1] teksta ar zvaigznīti apzīmēto vardu paskaidrojumi sniegti piezīmēs grāmatas beigās.