[11] «draugi, sniegs gaida sniegu vienkāršam un tīram darbam uz gaismas un zemes robežas,» — Renē šārs, Kami draugs.
[12] kņazs Miškins — F. Dostojevska romāna «Idiots» galvenais varonis. — Re d.
[13] «daudzie» — tas attiecas uz ārzemju literatūru. Krievu valodā tulkots Sartra raksts par «Svešinieku» (krāj. Ha3biuaTb Beuui cbohmh HMenaMH. — M., 1986). Padomju kritiskajā literatūrā Kāmī «monopols» līdz šim pieder 2. Vejikovskim, kura pieeja ir stingri šķiriska, tā, piemēram: «Kad Francijā, tāpat kā visā pārējā pēckara pasaulē, «aukstā kara» bezasiņu, tomēr cietsirdīgās kaujās kārtējo reizi prasīja no katra kultūras darbinieka Izšķirties, kurā pusē viņš ir, Kami par katru cenu centās izvairīties no stingras izvēles» (BeJiHKOBCKHft C. rpaHH«HeciacTHoroco3HaHHH».— M., 1973). J. Kuškina grāmata (Ab- Cep KaMio. PaHHne toah. — JI., 1982), lai arī vēl apzīmogota ar Brežņeva miršanas gadu, ir informatīvi bagāta un nopietna. Latviešu kultūrā Albēra Kāmī vārds ir cieši saistīts ar Maijas Silmales vārdu: viņa esot tulkojusi gandrīz visus galvenos Kāmī darbus, līdz šim Iznācis «Mēris» un dažas esejas, viena runa («Literatūrā un Māksla» un žurnālā «Avots»). Par Kāmī rakstījusi arī Dzidra Kalniņa.
Kafka Franča (1883-1924) — 20. gadsimta austriešu rakstnieks. — Red.
[15] ruso anrī (1844—1910) — šī gadsimta franču gleznotājs, t. s. naivās mākslas pārstāvis. — Red.
[16] fromantēns Ežēns (1820—1876) — pagājušā gadsimta franču rakstnieks un gleznotājs. Zids Andrē (1869—1951) — 20. gadsimta franču rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (1947). Vailds Oskars (1854—1900) — pagājušā gadsimta angļu rakstnieks. Nīče Fridrihs (1844—1900) -— pagājušā gadsimta vācu filozofs ideālists. Prusts Marsels (1871—1922) — 20. gadsimta franču rakstnieks. Barbiss AnrI (1873—1935) — 20. gadsimta franču rakstnieks, Francijas Komunistiskās partijas biedrs no 1923. gada. — Red.
[17] jugurta (160—104 p. m. ē.) — Numīdijas valdnieks.
[18] augustīns Aurēlijs (354—430) — kristiešu teologs, filozofs.
[19] asīzes francisks (1181 vai 1182—1226) — itāļu baznīcas darbinieks. — Red.
[20] lai gan kami pabeidza šo romānu, viņš nolēma to nepublicēt. Tas izdots pēc rakstnieka nāves.
[21] brēgels vecākais (starp 1525 un 1530—1569) — 16. gadsimta nlderlandiešu gleznotājs. Runa Ir par viņa gleznu «Mednieki sniegā».
Basjo Macuo (1644—1694) — japāņu viduslaiku dzejnieks. Runa Ir par plaši pazīstamu haiku:
Vecs dīķis.
Klusumā ielec varde.
Odens šļakstiens. Red.
[22] sk. jau minēto Sartra rakstu: Caprp )K. TJ. OfrbncHenHe «TIo- cTopoHHero», c. 96, 97,
[23] Caprp Ķ. īl. 06-bHCHeiiHē «riocTopoHnero», c. 101, 102,
[24] par «svešinieka» stilu un tulkošanas problēmām krievu valolā ļoti interesants un pamatīgs ir J. Jahņinas raksts (sk.: flxnma 10. Tpri KaMio, B c6.: MacTepctBO nepeBOAa. — M., 1971).
[25] Lebesque M. Albert Camus in Selbstzeugnissen und Doku- menten. — Hamburg, 1960. — S. 69.
[26] heidegers Martīns (1889—1976) — 20. gadsimta vācu filozofs — eksistenciālists. — Red.
[27] kiplings džozefs Radjards (1865—1936) — angļu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (1907). — Red.
[28] martēns di Gārs Rožē (1881—195>8J — franču rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (1937), — Red.
[29] fotkners viljams (1897—1962) — amerikāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (1949). Citēts no: <I>OAKnep y. CraTbH, pe<m, HHTepBbio, nucbMa. — M„ 1985. — C. 112.
[30] Ārpus Dostojevska Kāmī, protams* jau atradās tajā eiropeiskās kultūras tradīcijā, kura sākās ar Augustīnu, turpinājās protestantismā un plaši izvērtās divdesmitā gadsimta mākslā. īsi to varētu aprakstīt ar liktenīgajiem vārdiem no Mateja evaņģēlija: «Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis?»
Rilkes (20. gadsimta austriešu dzejnieks. — Red.) dzejolī «Ģetze- manes dārzs» ir rindas:
Pēc visa tas. Un tās ir beigas. ,Nu jāiet, līdz vairs neredzēšu sevi, ļUn kāpēc gribi Tu, lai saku es: Tu esi, — ja vairs neatrodu Tevi.
Es Tevi neatrodu vairs. Ne sevī vien. Bet arī citos. Ne akmens sienā - Es Tevi neatrodu vairs. Es esmu viens.
' (E. Zirņa atdzejojums.)
[31] holbeina vai Grīnevalda pēckrusta ainas — runa fr par vācu gleznotāju Matiasa Grīnevalda (1460 vai. 1480—1528) un Maksa Holbeina Jaunākā (1497 vai 1498—1543) gleznām, kurās atainots mirušais Kristus. — Red.
[32] BeAUKoecKuā C. H. Ohjiocohh «CMepTH 6ora» h namparmie- CKoe bo <ļjpaHuy3CKofi KyjibType XX b. B c6; : <I>hjioc6hh. PeJinrHH. KyjibTypa. — M-, 1982. C. 73.
[33] jonesko Ežēns (dz. 1912. g.) — 20. gadsimta franču dramaturgs. — Red.