Viens no mūsu kustības augstākajiem uzdevumiem ir panākt, lai šis princips uzvarētu ne tikai minētajā organizācijā, bet ari visā nākamajā valsts iekārtā.
Kas grib būt vadonis, tam tiks piešķirta neierobežota vara, bet viņam arī nāksies strādāt ar vislielāko atbildību.
Kas to nespēj un ir pārāk gļēvs, lai pilnīgi atbildētu par savu darbību, tas nevar būt vadonis. Vadoņa lomu var pildīt tikai varonis.
Visas cilvēces progresa un kultūras pamatā ir tikai personību ģenialitāte un enerģija, bet nekādā gadījumā "vairākuma" darbība.
Lai mūsu nācija varētu atgūt savu diženumu un spēku, tai jāveicina personības attīstība un jāatdod tai visas tiesības.
Tas nozīmē, ka visa jaunā kustība ir antiparlamentāra kustība. Ja patiesi piedalāmies kādā parlamentārā institūcijā, tad darām to tikai tāpēc, lai uzspridzinātu šo institūciju no iekšienes un galu galā to likvidētu. Tajā mēs nevaram nesaskatīt vienu no valsts un sabiedrības sabrukuma kaitīgākajiem elementiem.
10. Jaunā kustība atsakās ieņemt kaut kādu pozīciju tādos jautājumos, kuri pārsniedz mūsu ^politiskā darba ietvarus vai kuriem nav tam principiālas nozīmes. Šīs kustības uzdevums nav reliģiska reformācija, bet gan tautas dzīves politiska reorganizācija. Gan protestantismā, gan katolicismā mēs saskatām vienlīdz vērtīgu balstu tautai un tāpēc noteikti cīnāmies pret tām partijām, kuras reliģiju grib pārvērst par politiskās cīņas instrumentu, kā arī pakļaut to partijiskām interesēm.
Beidzot, mūsu kustība nesaskata savu uzdevumu noteiktu valsts iekārtas formu atjaunošanā vai cīņā pret citu valsts iekārtas formu. Mēs to saskatām principiālā pamata radīšanā, bez kura nav iespējama nedz ilgstoša republikas, nedz monarhijas pastāvēšana. Mūsu misija ir nevis atjaunot monarhiju vai nostiprināt republiku, bet gan izveidot Vācijas valsti.
Jautājums par valsts iekārtas ārējām formām jau būs darba vainagojums. Šim jautājumam nav principiālas nozīmes, bet tas ir pilnīgi atkarīgs no praktiskā lietderīguma.
Tautai, kas pratīs vispirms atrisināt savas eksistences lielās problēmas un uzdevumus, ārējo formalitāšu jautājumi vairs nebūs pārāk nozīmīgi un nekādā gadījumā nenovedīs līdz iekšējai cīņai.
11. Mūsu kustības iekšējās organizācijas jautājumi nav principiāli jautājumi, bet gan tikai lietderīguma jautājumi.
Vislabākā organizācijas forma ir tā, ja starp kustības vadību un atsevišķiem tās piekritējiem ir pēc iespējas mazāk starpposmu. Jo organizācijas galvenais uzdevums ir tikai noteiktas idejas izplatīšana, un pēc tam šīs idejas īstenošana. Taču ideja, kā mēs jau to zinām, rodas tikai viena cilvēka galvā.
Visumā var teikt, ka organizācija ir tikai nepieciešams ļaunums. Labākajā gadījumā tā ir līdzeklis mērķa sasniegšanai, sliktākajā gadījumā tā kļūst par pašmērķi.
Mūsu pasaulē "mehāniski" cilvēki dzimst daudz biežāk nekā radoši cilvēki. Lūk, tāpēc organizācijas formas veidojas nesalīdzināmi vieglāk nekā formējas idejas.
Ceļu, kuru jāveic jebkurai idejai, it īpaši reformatoriskai idejai, lai tā īstenotos, vispārīgos vilcienos var ieskicēt šādi.
Kāda cilvēka smadzenēs rodas ģeniāla ideja. Šis cilvēks jūt aicinājumu darīt šo ideju zināmu visai cilvēcei. Viņš sāk sludināt savus uzskatus un pamazām iekaro sev noteiktu piekritēju loku. Kamēr šis cilvēks savas idejas nodod citiem cilvēkiem personiski un tieši, mēs redzam pašu dabiskāko un ideālāko idejas izplatīšanas formu. Bet tad jaunās mācības piekritēju skaits sāk strauji augt, un lielās idejas autoram jau kļūst neiespējami tieši stāties sakaros ar milzīgo skaitu savu piekritēju un vadīt visu agrākajā veidā. Paplašinoties kustībai, vadoņa tiešs kontakts ar visiem viņa piekritējiem kļūst neiespējams, un rodas nepieciešamība pēc starpniecības aparāta. Līdz ar to agrākā ideālā idejas izplatīšanas forma kļūst neiespējama; tagad nākas izmantot nenovēršamo ļaunumu — organizāciju. Uz vietām tiek veidotas pirmās palīggrupas. Ja runa ir par politisku kustību, tad rodas pirmās vietējās komitejas, kuras ir vēlākās, daudz sazarotākās organizācijas iedīgļi.
Lai pieļautu vietējo grupu organizāciju, ir jānodrošina, lai šīs grupas bez ierunām atzītu visas kustības idejiskā vadītāja un viņa radītās skolas varu. Bez tā nav iespējams saglabāt visas mācības vienotību. Milzīga ģeopolitiska nozīme ir kāda noteikta punkta izvēlei, kuram jākļūst par visas kustības centru. Lai tā būtu stabila un tās vadība neapstrīdami un absolūti atzīta, vispirms ir jāizraugās noteikts kustības ģeogrāfiskais punkts, kuram būtu maģiska ietekme uz visiem piekritējiem un kas tiem nozīmētu Meku vai Romu.
Lūk, tāpēc kustības dibinātājs, veidodams pirmās vietējās organizācijas, nekad nedrīkst aizmirst šo uzdevumu: kustības sākotnējam centram ne tikai jāsaglabā sava ietekme, bet arī sistemātiski tā jāpalielina. Jo vairāk palielinās zemākās šūniņas, jo vairāk jaunu organizāciju rodas, jo vairāk jāpieaug kustības centra idejiskajai, morālajai un faktiskajai ietekmei.
Vispirms piekritēju skaita pieaugums radīja nepieciešamību izveidot vietējās organizācijas. Taču tālāka izaugsme rada jau nepieciešamību izveidot jaunus organizācijas posmus — rajonu, apgabalu organizācijas utt.
Sākotnēji kustības centrs samērā viegli saglabās savu ietekmi uz vietējām pirmorganizācijām. Taču jau daudz grūtāk tam būs saglabāt pilnīgi ietekmi uz jaunām, augstāka tipa organizācijām; tomēr šī ietekme ir jāsaglabā раз- katru cenu, jo bez tā nav iespējama kustības vienotība, nav iespējams reāli īstenot to ideju, kuras vārdā kustība ir sākusies.
Pēc tam kustība attīstās un līdz ar to rodas nepieciešamība radīt vēl jaunus, augstākus organizācijas posmus — apvidu un apgabalu organizācijas. Tagad jāpanāk, lai kustības sākotnējais centrs saglabātu savu neapšaubāmo ietekmi ari uz šiem posmiem. Tikai tas nodrošinās skolas un mācības vienotību.
Tāpēc jaunu organizāciju veidošana ir pieļaujama tikai ar nosacījumu, ka centrs pilnīgi spēj nodrošināt sev neapstrīdamu idejisko autoritāti pār visām šīm organizācijām. Ja ir runa par politisku organizāciju, tad šī garantija bieži vien tiek nodrošināta tikai ar reālu praktisku spēku.
Tādējādi, veidojot organizāciju, jāievēro šādi noteikumi:
1) Vispirms nepieciešams koncentrēt visu darbu vienā punktā. Mums tā bija Minhene. Šeit nepieciešams izveidot pilnīgi uzticamu piekritēju loku, radīt skolu, kas būtu derīga vadoņa ideju tālākai izplatīšanai. Iekarot autoritāti, kas varētu izplatīties ari uz visām citām organizācijām nākotnē, var tikai tad, ja vispirms izdosies gūt visiem redzamus panākumus jau minētajā centrā.
Lai plašai tautas masai darītu zināmu pašu kustību, lai kaut nedaudz padarītu pazīstamus kustības vadoņu vārdus, bija nepieciešams kaut vai vienā noteiktā pilsētā ne tikai iedragāt pamatu marksistiskās mācības idejas neuzvaramībai, bet arī pierādīt, ka jaunā, marksismam naidīgā kustība ir pilnīgi spējīga attīstīties.
2) Vietēju grupu veidošanos varēja pieļaut tikai tādā mērā, lai pilnīgi būtu nodrošināta centrālā vadības vara Minhenē.