Pūta ziemeļrietumu musons, un naktīs viņi traucās uz dienvidiem, bet dienās vai nu slēpās vientuļās, neapdzīvojis saliņas, vai ari, ievilkuši laivu krūmos, kādā lielā salā. Ta viņi sasniedza Gvadalkanaru, turēdamies pie krasta, apmeta salai likumu un, šķērsojuši Indispenseblas jūras šaurumu, piestāja pie Floridas salas. Te viņi nogalināja puisi no Sankristovalas, viņa galvu noslēpa, bet visu pārējo izcepa un apēda. Līdz Malaitai bija tikai divdesmit jūdzes, bet pēdējā naktī stipra straume un mainīgi vēji neļāva viņiem nokļūt līdz krastam. Ausa diena, bet viņi vēl bija vairākas jūdzes no mērķa. No rīta parādījās kuteris ar diviem baltajiem, kuriem nebija bail no vienpadsmit malaitiešiem un viņu divpadsmit šautenēm. Mauki un viņa biedrus aizveda uz Tulagi, kur dzīvoja visu balto cilvēku lielais baltais pavēlnieks. Un lielais baltais pavēlnieks tiesāja bēgļus, kuriem sasietiem uzskaitīja divdesmit reizes ar pletni un piespieda nomaksāt piecpadsmit dolārus soda naudas. Pēc tam viņus nogādāja atpakaļ Ņūdžor- džijā, kur baltie izsita no viņiem septiņas glases no katra un pielika viņus pie darba. Bet Mauki vairs neuzticēja mājkalpotāja pienākumus. Viņu nosūtīja būvēt ceļu. Piecpadsmit dolārus soda naudas samaksāja baltie, no kuriem Mauki bija aizbēdzis, un viņam pateica, ka tie jāatstrādā, bet tas nozīmēja, ka būs jāloka mugura vēl liekus sešus mēnešus.
Tagad līdz atgriešanās dienai atlika trīsarpus gadu, tāpēc Mauki kādu nakti nozaga laiviņu, kādu laiku slēpās Meninga jūras šauruma saliņās, tad šķērsoja šo līci un saka airēt gar Izabellas salas austrumu piekrasti, taču, nobraucis divas trešdaļas ceļa, pie Merindža lagūnas krita balto rokās. Pēc nedēļas viņš no tiem aizbēga un patvērās biezoknī. Izabellas salā nav mežu iedzīvotāju, ir tikai piekrastes iedzīvotāji, un viņi visi ir kristīti. Baltie izsolīja par Mauki sagūstīšanu piecsimt paku tabakas, un katru reizi, kad Mauki mēģināja nokļūt līdz jūrai, lai nozagtu laivu, piekrastes iedzīvotāji dzinās viņam pakaļ. Tā pagāja četri mēneši, bet, kad atalgojums tika paaugstināts līdz tūkstoš pakām, viņu sagūstīja un nosūtīja atpakaļ uz Ņūdžordžiju būvēt ceļus. Tā kā tūkstoš paku tabakas maksā piecdesmit dolāru un izsolīto summu Mauki vajadzēja samaksāt pašam, tad viņam vajadzēja strādāt gadu un astoņus mēnešus. Tādējādi atgriezties Portadamsā viņš tagad varēja cerēt pēc pieciem gadiem.
Ilgas pēc mājām bija stiprākas nekā jebkad, un Mauki nedomāja rimties, nākt pie prāta, atstrādāt savus piecus gadus un tad atgriezties mājās. Nākamo reizi Mauki noķēra, kad viņš mēģināja bēgt. Lietu izskatīja misters He- vebijs, ziepju vārīšanas sabiedrības «Mēness gaisma» pilnvarotais salā, un viņš atzina Mauki par nelabojamu. Sabiedrībai bija plantācijas arī Santakrusas salās, simtiem jūdžu no Zālamana salām, un uz turieni sūtīja nelabojamos. Uz turieni gribēja nosūtīt arī Mauki, bet viņš nenonāca galā. Šoneris piestāja Santaannā, un Mauki naktī peldus sasniedza krastu, kur tirgotājam nočiepa divas šautenes un kasti tabakas, un ar laiviņu aizkļuva iīdz Kristovalai. Malaita tagad bija piecdesmit vai sešdesmit jūdzes uz ziemeļiem no viņa. Taču, kad Mauki mēģināja tikt pāri līcim, sacēlās vētra un viņu aiznesa atpakaļ uz Santaannu, kur tirgotājs iekala viņu dzelžos un noturēja līdz tai dienai, kad šoneris atgriezās no Santakrusas. Šautenes tirgotājam atdeva, bet par tabakas kasti Mauki vajadzēja strādāt vēl vienu gadu. Viņa parāds sabiedrībai tagad bija seši gadi.
Atceļā uz Ņūdžordžiju šoneris izmeta enkuru Marau līcī, Gvadalkanaras dienvidaustrumu piekrastē. Mauki ar visiem roku dzelžiem izpeldēja malā un nozuda krūmos, šoneris aizbrauca, bet «Mēness gaismas» tirgotājs izsolīja par bēgli tūkstoš paku tabakas, un vietējie iedzīvotāji aizveda pie viņa Mauki, kura parāds pieauga vēl par gadu un astoņiem mēnešiem. Pirms šoneris bija atgriezies, Mauki atkal aizbēga — šoreiz ar vaļu medību laivu, paķerdams līdzi tirgotāja tabakas kasti. Bet no ziemeļaustrumiem uzklupusl vētra izsvieda viņu Ugi, kur kristīgajā licībā pārgājušie iedzimtie nozaga viņam tabaku, bet viņu pašu nodeva «Mēness gaismas» tirgotājam. Iedzimto nozagtā tabaka nozīmēja Mauki vēl vienu gadu, un tagad parāds bija astoņarpus gadu.
— Sūtīsim viņu uz Lordhavu, — teica misters Hevebijs. —Tur patlaban ir Bansters, un lai viņi paši tiek gala_, kā grib. Manuprāt, vienalga, vai nu Mauki iedzīs kapa Bansteru, vai Bansters Mauki, bet mēs būsim tikuši vaļā.
Ja jūs izbraucat no Merindža lagūnas pie Izabellas salas un stūrējat taisni uz ziemeļiem pēc kompasa, nobraukuši simt piecdesmit jūdzes, jūs ieraugāt no ūdens izsleja- mies Lordhavas koraļļu sēkļus. Lordhava ir gredzenveidīga zemes strēmele, kuras apkārtmērs ir aptuveni pusotra simta jūdžu, bet platums labi ja pārsimt jardu un kura vielām paceļas desmit pēdas virs jūras līmeņa. Šā smilšu gredzena vidu atrodas milzīga ar koraļļu rifiem nosēta la- gūna. Lordhava nedz no ģeogrāfiskā, nedz no etnogrāfiskā viedokļa nepieder pie Zālamana salām. Tā ir atols, turpretī Zālamana salas ir vulkāniskas izcelsmes; tās iemītnieku ārējais izskats un valoda liecina par radniecību ar polinēziešiem, turpretī Zālamana salu iemītnieki ir melanēzieši. Lordhavā uz dzīvi apmetušies ieceļotāji no Polinēzijas, kuru pieplūdums turpinās vēl joprojām: dienvidaustrumu pasāts atdzen pie salas krastiem viņu garās, strupdegu- nainās laivas. Nav apšaubāms arī tas, ka mazākā skaitā melanēzieši plūduši uz šejieni ziemeļrietumu musonu laikā.
Neviens neapmeklē Lordhavu jeb Otongdžavu, kā to dažkārt dēvē. «Tomass Kuks un dēli» nepārdod biļetes uz šejieni, un tūristiem nav ne jausmas par šā atola eksistenci. Tā krastā nav izkāpis pat neviens baltais misionārs. Atola pieci tūkstoši iedzīvotāju ir tikpat miermīlīgi, cik primitīvi. Taču ne vienmēr viņi ir bijuši tik miermīlīgi. Locijas norāda, ka viņi ir naidīgi un nodevīgi. Šo lociju sastādītāji nezina, kā pārvērtušies Lordhavas iedzīvotāji, kuri pirms dažiem gadiem sagrāba lielu trīsmastu burinieku un apkāva visu komandu, neaiztiekot vienīgi kapteiņa palīgu. Palicis dzīvs, viņš aiznesa šo vēsti saviem baltajiem brāļiem un atgriezās Lordhavā ar trim tirdzniecības šoneriem. Tie iestūrēja savus kuģus taisni lagūnā un sāka sprediķot baltā cilvēka evaņģēliju, ka nogalināt bal