Tādā pašā garā Mauki aprunājās ar airētājiem. Tad viņš pavēlēja Banstera sievai iet atpakaļ pie saviem tuviniekiem. Ja viņa būtu atteikusies, Mauki būtu ķezā, jo viņa tambo liedza viņam pieskarties sievietei.
Kad māja bija tukša, Mauki iegāja guļamistabā, kur snauda aģents. Vispirms viņš pievāca revolverus, tad uzvilka rajas ādas dūraini. It kā pirmo reizi brīdinot Bansteru, Mauki ar vienu vēzienu noplēsa viņam visu ādu no deguna.
— Dikti labs, ko? — Mauki izsmējīgi apvaicājās starp diviem vēzieniem, no kuriem viens nosprauca ādu no pieres, bet otrs — no vaiga. — Smejies, velns parāvis, smejies!
Mauki darīja savu darāmo pamatīgi, un savās būdās paslēpušies kanaki dzirdēja, kā «liels saimnieks taisa troksni» un taisa to kadu stundu, ja ne ilgāk.
Pabeidzis Mauki aiznesa kompasu un visas šautenes un munīciju uz laivu un sāka kraut tajā kastes ar tabaku. Kamēr viņš to darīja, no mājas iztenterēja pretīgs, nodīrāts radījums un brēkdams skrēja uz jūru. Viņš nokrita smiltīs un palika locāmies un gaudojam svelmainajā saulē. Mauki paraudzījās uz to pusi, it kā apsvērdams, ko iesākt, tad piegaja klat, nogrieza Bansterarn galvu, ietina to maša un iebāza kastē laivas pakaļgalā.
Visu šo garo, karsto dienu kanaki gulēja tik ciešā miegā, ka neredzēja, kā laiva iziet atklātā jūrā un, dienvidaustrumu pasāta dzīta, pagriežas uz dienvidiem. Laivu nepamanīja arī garajā braucienā uz Izabellas salu un tad, kad tā, nemitīgi lavierēdama, devās uz Malaitu! ^Mauki ieradās Portadamsā ar veselu bagātību: agrāk te nevienam nebija piederējis tik daudz šauteņu un tabakas. Tomēr viņš te nepalika.,Viņš bija nogriezis baltajam cilvēkam galvu, un viņu varēja glābt vienīgi mežs. Tā nu Mauki atgriezās meža ciemos, nošāva veco Fanfoa un vēl kādus desmit vietējos varasvīrus un pasludināja sevi par vadoni. Kad nomira Mauki tēvs, viņa brālis kļuva par valdnieku Portadamsā un, noslēguši savienību, piekrastes un džungļu iedzīvotāji izveidoja visstiprāko no mūždien savā starpā karojošajām Malaitas ciltīm.
Lielākas par bailēm no britu valdības bija Mauki bailes no visvarenās ziepju vārīšanas sabiedrības «Mēness gaisma». Un kādu dienu viņš džungļos saņēma ziņu, kas atgādināja, ka viņš ir parādā sabiedrībai par nenostrādātiem astoņarpus gadiem. Viņš atbildēja, ka ir ar mieru samaksāt, un tad ieradās neizbēgamais baltais cilvēks, Šonera kapteinis, vienīgais baltais, kas Mauki valdīšanas laikā iedrošinājās spert savu kāju džungļos un iznāca no turienes dzīvs. Šis cilvēks ne tikai iznāca no džungļiem pats, bet arī iznesa sev līdzi septiņsimt piecdesmit sove- rēnu — atlīdzību par nenostrādātajiem astoņarpus gadiem un zināmajām par pašizmaksu dabūtajām šautenēm un tabakas kastēm.
Mauki vairs nesver simt desmit mārciņas. Tagad viņš ir trīsreiz resnāks un viņam ir četras sievas. Viņam ir ari daudz citu mantu: šautenes, revolveri, porcelāna tasītes osiņa un lieliska džungļu iedzīvotāju galvu kolekcija. Bet dārgāka par visu kolekciju viņam ir viena nevainojami izžāvēta un saglabājusies galva ar smilšu krāsas matiem un dzeltenīgu bārdu. Sis guvums ietīts vissmalkākajā lavu-lavu. Kad Mauki pošas karagājienam pret saviem kaimiņiem, viņš pastāvīgi paņem šo galvu un, palicis savā zāļu pilī viens, ilgi un svinīgi vēro to. Šādos brīžos visā ciemā valda nāves klusums un pat zīdainis neuzdrošinās iepīkstēties. Šo galvu uzskata par visvarenāko velnu velnu Malaitā un tai piedēvē visu Mauki spēku un dižumu.