Rebeka pasmaidīja. Pateicos.
Viņa gāja ātri un sasniedza stūri tajā pašā brīdī, kad Seifs kopā ar saviem miesassargiem iegaja pēdējā kabinetā gaiteņa galā. Otrais miesassargs apstājās aiz durvīm un iepleta kājas, saņēmis rokas sev priekšā.
Kamēr vien Seifs uzturējās savā kabinetā, ārpusē noteikti bija šis miesassargs. Viņš palūkojās uz Rebeku, bet viņa jau gaja uz labierīcībām.
Brīdī, kad Rebeka atgriezās vestibilā, Melānija viņu uzrunāja:
- Osvaldas jaunkundz, nupat piezvanīja Braisa kungs. Diemžēl viņš ir aizkavējies un šodien neatgriezīsies. Viņš ļoti atvainojas par sagādātajām neērtībām.
Rebeka izskatījās vīlusies. Ļoti žēl.
- Braisa kungs jautāja, vai iespējams sarunāt tikšanos uz kādu citu šis nedēļas dienu.
- Rīt es lidošu uz Ņujorku, tāpēc tas neizdosies. Viņa bridi klusēja, izliekoties, ka domā. Bet nākammēnes, kad
I atgriezīšos, noteikti piezvanīšu.
- Labi. Melānija pamāja. Es paziņošu Braisa kungam.
- Uz redzēšanos.
- Uz redzēšanos, Osvaldas jaunkundz. Melānijas sejas i/teiksme mainījās, viņa nometa pieklājīgās sekretāres masku. Un varbūt es varēšu jums parādīt pilsētu. Šeit ir
| skaistas ainavas.
Rebeka neveikli pamāja. Ticu.
I * , , ,
Viņa devas uz tikšanas vietu kafejnīcu pie laukuma aiz Seifa firmas ēkas. Ārpusē bija desmit galdiņi un droši vien vēl desmit aiz loga. Visi bija aizņemti, pie tiem sēdēja vīrieši uzvalkos, sievietes kostīmos un daži vienkārši ģērbušies cilvēki, kas izskatījās neiederīgi un to apzinājās.
Tuvojoties Rebeka mēģināja Viktoru pamanīt, bet tas neizdevās. Viņš bija solījis sēdēt pie galdiņa pašā priekšā. Vienu ilgu, baiļpilnu mirkli Rebeka domāja, ka ienaidnieki viņu notvēruši, un drudžaini lūkojās apkārt, jo jutās pārliecināta, ka tūlīt kļūs par nākamo upuri. Tad viņa ieraudzīja Teseraktu ar espresso tasi rokā un Londonas avīzi tai blakus. Viņš Rebeku neredzēja, jo uzmanīgi pētīja avīzi, un viņa priecājās, ka izdevies noslēpt savu panikas lēkmi. Viņa neuzsauca un nepamāja, lai piesaistītu vīrieša uzmanību, un brīdi vēroja viņu, baudot šo reto iespēju slepus skatīties uz viņu.
Vīrietis pāršķīra lapu, iemalkoja kafiju. Rebeka pārsteigta saprata, ka viņš izskatās pavisam normāls, sēžot viens pats ar avīzi rokā, un ne ar ko neatšķiras no banku darbiniekiem blakus. Saules gaismā viņš pat bija pievilcīgs.
Rebeka atgādināja sev, ka viņš vārda tiešā nozīmē ir pavisam pretējs jebkam normālam, izlaipoja starp tuvu salik-
tajiem galdiņiem un apsēdās vīrietim pretī. Viņu jau gaidīja kūpoša espresso tase.
- Kāpēc tu mani tā vēroji? viņš jautāja, nepacēlis skatienu.
- Vai, piedod. Negribēju. Tikai nepamanīju tevi uzreiz.
- Labi. Citādi man nāktos mainīt profesiju.
Bija grūti saprast, vai tas ir joks vai nopietni domāts paziņojums. Viktors pielieca galvu, uzlūkojot viņu. Sejas izteiksme neko neatklāja. Kā vienmēr. Rebeka nekad nebija redzējusi kādu, kurš tā līdzinātos robotam.
- Seifs nes datoru sev līdzi pusdienās, viņa sacīja.
- Tātad arī visur citur.
- Kabinetu vajadzētu izslēgt no iespējamo uzbrukuma vietu saraksta.
- Kāpēc?
- Tur ir daudz darbinieku, un viens no miesassargiem stāv pie kabineta durvīm. Viņš tevi iekšā nelaidīs. Tu noteikti varētu tur iekļūt ar varu, bet gaitenī droši vien ienāks kāds cits un redzēs milzīgo miesassargu sakņupušu uz grīdas.
- Tā es to nedarītu, bet arī mans variants nebūtu vienkāršs. Postenī visu laiku nestāvētu viens un tas pats cilvēks, citādi vienmuļais darbs notrulinātu maņas. Viņi droši vien mainās ik pēc pāris stundām. Ja viņi ir gudri, šie laiki būs neparedzami un tiks mainīti katru dienu. Kā Seifa miesassargi izturējās birojā?
- Modri, vērīgi, kaut gan apkārt bija daudzas skaistas sekretāres.
Viņš pamāja. Acīmredzot rūpīgi klausījušies lekciju par briesmām, ko sagādā uzmanības zaudēšana pazīstamā vidē. Ja viņi neatslābināja modrību birojā, tas nenotiks nekur.
- Tātad viņi ir prasmīgi.
Teserakts paraustīja plecus. Jā un nē. Lieli, biedējoši vīri lieliski noder, ja vajag izlauzties cauri pūlim, bet viņi ir smagnēji un lēni. Tomēr, lai gan izskatās pēc dumjiem pērtiķiem,
viņi ir bruņoti un ļoti vērīgi. Seifs viņus nenoliga skata pēc vien.
- Vai redzēji, ko viņi nēsā? Viņš pamāja, nepaužot ne i/brinu, ne trauksmi, un Rebeka jautāja: Vai pistoles?
- Jā. Kas viņiem bija mugurā zem lietusmēteļiem?
- Uzvalks. Rebeka pasmaidīja. Vai tevi interesē ģērbšanās ieteikumi?
- Kā tie piegulēja?
- Man bija taisnība!
- Vaļigi, cieši?
- Pietiekami cieši, lai tos vajadzētu lāpīt pēc straujas pieliekšanās. Teserakts pamāja, un Rebeka jautāja: Vai tas ir labi?
- Varētu noderēt.
- Paklau, man tā šķiet slikta doma. Ja būtu tikai Seifs, tad varētu, bet miesassargi visu maina. Viņi ir kā vanagi lieli, ļauni vanagi ar ieročiem. Tu viņam nepiekļūsi nemanīts.
- Ja Seifs ir slepkavu sarakstā, man jāizmanto jebkura izdevība. Viņam pieder dzīvoklis Londonā un savrupmāja Sari grāfistē, vai ne?
- Jā. Mums nāksies šķirties, Rebeka sacīja. Es novērošu viņa dzīvokli, tu māju. Ja viņš parādīsies dzīvoklī, es tev piezvanīšu. Jebkurā gadījumā tu varēsi izvairīties no miesassargiem. Klusā pieeja.
- Un kā tev padodas ielaušanās?
Viņa nopūtās. Labi, trāpīts. Bet… ko tagad darīt? Mēs nezinājām, ka viņam būs divi bruņoti sargi.
Rebeka iemalkoja espresso. Tas nespēja mēroties ar Melānijas kafiju.
- Kad būsi pabeigusi, nedaudz pagaidi un pasūti lielu kapučīno vai kaut ko tamlīdzīgu, ko vari dzert lēnām un vērot apkārtni, Teserakts sacīja. Ziņo man, tiklīdz redzēsi viņu aizejam. Ja tas notiek, piezvani uz viņa kabinetu un palūdz viņu pie telefona. Tev droši vien pateiks, vai viņš
grasās atgriezties. Ja ne, mēģini viņam sekot, bet labāk at paliec nekā pieļauj, lai tevi pamana miesassargs.
- Labi, bet kurp dosies tu?
- Pēc ieroča.
- Tu vari tādam piekļūt Londonā?
Viņš palūkojās uz Rebeku. Vai tas ir jautājums?
- Es tikai zināju, kur tu reiz dzīvoji, viņa atgādināja.
- Neko vairāk. Ja tu runā par to.
-Jā.
- Cits jautājums, vai to zina vēl kāds.
- Seifa miesassargi ir bruņoti, tāpēc man jāriskē.
- Tik un tā būs divi pret vienu.
Viktora sejas izteiksme nemainījās. Izredzes nerunā viņiem par labu.
- Kas tev ir padomā?
- Mēs nezinām, vai viņš būs mājā vai dzīvoklī, un, kā jau teici, birojā iekļūt nevar. Tātad atliek viena iespēja.
- Kāda?
- Nāksies viņu notvert kaut kur starp šīm trim vietām.
54 . nodaĻa
Centrālā izlūkošanas pārvalde, Virdžīniias štats, ASV
Otrdiena
Plkst. 08.17 pēc Austrumu zonas laika
Prokters gāja nedaudz ātrāk kā parasti, kaut gan cilvēkam ar viņa svaru un gadiem tas nebija viegli. Viņš kavēja rīta sanāksmi, un tobrīd svarīgākais bija iesēsties šaurajā pārvaldes krēslā trīs, nevis četras minūtes par vēlu. Viņš iegāja liftā un brauca uz augšējo stāvu. Pamājis pārējiem un norūcis sveicienu, viņš aizsteidzās pa gaiteņu labirintu. Kad viņš pagrūda smagās sanāksmju telpas durvis, viņam pievērsās trīs acu pāri.