- Lieliski, Fērgusons paslavēja. Sarunājiet tikšanos ar viņiem Tanzānijā un atklājiet patiesību tikai tad, kad jau būsiet uz klāja. Pietiekami liela atlīdzība mazinās viņu bažas par piekrišanu misijai, kamēr nav noskaidroti visi fakti.
- Labi.
- Un pārliecināsimies, ka zinām par viņiem pietiekami, lai nepieciešamības gadījumā varētu noorganizēt kādu nelaimes gadījumu Rīda gaumē. Saikss pamāja, bet šķita, ka viņš jūtas neērti. Fērgusons piebilda: Kad viss būs noorganizēts, varēsim kontaktēties ar iespējamajiem pircējiem, lai pārdotu preci, cik drīz vien iespējams. Jo ilgāk raķetes būs mūsu rīcībā, jo bīstamāk.
- Es par visu parūpēšos.
- Malacis. Starp citu, Fērgusons ieminējās, kad Saikss cēlās kājās, pēc šīs nedēļas neveiksmēm būs prātīgāk, ja mēs izsvītrosim no saraksta visas rietumvalstis.
Saikss atkal apsēdās. Kā, lūdzu?
- Drošības dēļ, Fērgusons paskaidroja. Labāk būtu pārdot raķetes ārpus Eiropas un Ziemeļamerikas.
- Bet sāls jau bija tajā, lai pārdotu guvumu Pentagonam. Mūsu valsts maksās daudz vairāk nekā jebkurš cits.
Fērgusons iemalkoja vīnu. Apstākļi ir mainījušies. Šobrīd tas būtu pārāk riskanti. Jebkurā gadījumā būtu ārkārtīgi sarežģīti risināt pārrunas ar mūsu valsti nepamanītiem, un tas attiecas pat uz laiku pirms slaktiņa Parīzē. Alvaress ošņājas ap mums kā asinssuns un sēj aizdomas par nelikumīgu operāciju. Kā jums šķiet, kas notiks, kad nosūtīsim armijai rēķinu? Un, ja pārdosim raķetes Eiropā, mūsu darbinieki ātri par to uzzinās. Labāk uzrunāt tikai citas pasaules daļas.
- Kuras? Bez Ziemeļamerikas un Eiropas… Krievijai un Ķīnai tās jau ir… Vienīgās valstis, kas gribētu raķetes, ir Tuvie Austrumi vai Ziemeļkoreja. Tiklīdz Fērgusons iedzēra vīnu un pamāja, Saikss iebilda, noliecies virs galda: Pagaidiet mirkli… Jūs runājat par ieroču pārdošanu nepakļāvīgām valstīm vai sasodītiem teroristiem. Mēs tikpat labi varētu uzzīmēt mērķi uz savas valsts muguras. Nemūžam! Es negribu, lai uz manas sirdsapziņas būtu Amerikas kuģu nogremdēšana. Es neesmu nodevējs, es mīlu savu zemi.
Fērgusons sarauca pieri. Saiksa kungs, es jums atgādinu, ka šīs raķetes iespējams dusmās izmantot pret mums jau šobrīd, pat ja mēs tās nepārdotu. Un šī planēta būtu daudz līdzsvarotāka, ja Amerika zaudētu nedaudz muskuļu.
- Tas nav patriota cienīgs uzskats.
- Nejauciet savu gļēvumu ar patriotismu, Saiksa kungs. Es visu mūžu cīnījos šīs valsts vārdā un lēju asinis. Neuzdrošinieties sprediķot man par patriotismu!
Saikss nicīgi sarauca lūpas. Aiztaupiet man savas varoņa runas.
Ja viņi tobrīd būtu divatā, Fērgusons triektu dūri pa Saiksa neizteiksmīgo zodu.
- Varoņa runas? Fērgusons izspļāva. Kā jūs uzdrošināties? Es ziedoju divdesmit piecus gadus un savu laulību, lai cīnītos aukstajā karā, lai jūs varētu te sēdēt ar saviem žilbinošajiem zobiem un dārgo sejas krēmu. Šī valsts vēl ir dzīva, pateicoties tādiem kā man, tiem, kas pūlējās un lāpstoja mēslus, kam neviens cits negribēja tuvoties. Saikss atvēra muti, bet Fērgusons viņu pārtrauca. Tomēr nekad es neesmu uzskatījis sevi par varoni, nekad, vai saprotat? Un es metos tajā cīņā, kaut zināju, ka visas medaļas bUs tikai manā prātā, ka parādes vietā es saņemšu viskiju un man par godu neskanēs divdesmit viens šāviens, mani pametīs sapūstam kādā smirdīgā elles caurumā, par kuru vidusmēra cilvēks pat nenojauš. Es veltīju visu mūžu Amerikas drošībai, un tā mani izsūca sausu, pārņēma katru manu nomoda mirkli, visu manu eksistenci. Bet aukstais karš beidzās, un kas notika? Klau, tev izdevās, tu uzvarēji. Tev paspiež roku un uzsit pa muguru, un pateicības vārdi tiek aizmirsti, tiklīdz izskanējuši. Un pēc brīža tu jau esi pamests novārtā kā nederīga pagātnes atlieka. Tu saglabā darbu, bet neviens īsti nevēlas, lai tu to darītu. Tava pieredze ir nevērtīga, jo tu esi uzvarējis savā cīņā. Un kas tev paliek? Naudas nav. Tev maksāja grašus, bet tas bija vienalga. Tu uzņēmies darbu, jo mīlēji savu valsti. Bet… kas notiek, kad tu saproti, ka valsts tevi nemīl? Kas paliek? Viņš dziļi ievilka elpu. Es varu pateikt. Nekas. Tu esi lieks, izbijis. Vecs. Tu neproti arābu valodu, tu runā krieviski. Kāds no tevis labums?
Saiksa šausmu pilnā sejas izteiksme apstiprināja Fērgusona aizdomas, ka vajadzēja klusēt. Viņš satvēra glāzi un iedzēra lielu malku vīna.
- Runa nav par naudu, Saikss pēc brīža sacīja. Jūs nemaz negrasījāties pārdot raķetes mūsu armijai, vai ne? Jūs vēlaties atriebties tēvocim Semam, kurš jūs aizmirsis.
Fērgusons nolika glāzi. Jūs maldāties. Man šī valsts vairs nerūp tik ļoti, lai es gribētu atriebties. Runa ir par naudu. Es vēlos atlīdzību par uzticīgas kalpošanas gadiem, kad man nebija vienalga.
- Es jums nepalīdzēšu, ja vajadzēs pārdot raķetes Ziemeļkorejai vai kaut kam sliktākam.
- Un jūs atkal maldāties, Saiksa kungs. Jūs visu darīsiet tieši tā, kā es jums pavēlēšu, un pildīsiet uzdevumus atbilstoši savām spējām. Vai zināt, kāpēc? Jo bijāt vairāku slepkavību līdzzinātājs. Jūsu dēļ miruši Amerikas pilsoņi. Vai jau aizmirsāt? Vienīgā izeja ir nāvējoša injekcija. Saikss naidpilni uzlūkoja Fērgusonu, kurš iztukšoja glāzi un teica: Neskatieties uz mani ta, Saiksa kungs. Kad esat pārdevis dvēseli sātanam, nevar pieprasīt to atpakaļ.
67 . nodaĻa
Nikosija, Kipra
Sestdiena
Plkst. 02.59 pēc Centrāleiropas laika
Fiziski vingrinājumi vienmēr palīdzēja apskaidrot prātu un koncentrēt to. Vienkāršais prieks, ko sagādā piepūle, bija kaut kas tāds, no kā cilvēki parasti centās vairīties. Rīds to neizprata, bet viņš vispār neizprata vairākumu cilvēku. Viņš iestenējās. Kāju pirksti balstījās pret augsto gultas malu, lai palielinātu pretestību, atspiežoties ar vienu roku. Viņš skaļi elpoja. No deguna pilēja sviedri.
Iespīdējās viedtālruņa ekrāns, izjaucot ritmu. Rīds aizvēra acis, lai atgūtu koncentrēšanās spējas, apņēmies nepartraukt vingrojumus. Tā bija prāta uzvara pār miesu, un cīņa pret tik labi trenētu augumu nekad nebija viegla.
Viņš turpināja pūliņus izelpoja, atspiedās, ieelpoja, vēl zemāk, atkārtot, atkārtot, atkārtot. Beigu beigās viņš sabruka un minūti gulēja uz paklāja, cenšoties atgūties.
Viesnīcas numurā bija izslēgtas visas gaismas, un Rīds izmantoja tikai savu dabisko redzi tumsā. Telefons šķita smags, bet viņš zināja, ka gurdums drīz pagaisīs. Rīds bija sasniedzis fiziskās sagatavotības virsotni. Ziņu sūtīja nesenākais klients. Viņš apsēdās uz gultas, lai to izlasītu.
Vēl viens līgums. Rīds brīdi domāja. Darbā bija iekļauts nosacījums, ka viņam jādodas uz Āfriku nekavējoties, bet
mērķi drīkstēs nogalināt tikai tad, kad bus saņemta atļauja no klienta, kurš norādīja, ka mērķis nespēs pretoties Rīda apbrīnojamajām prasmēm. Anglis papurināja galvu. Glaimi bija pārsteidzoši atklāti pat tad, ja ņem vērā, ka klients laikam ir amerikānis.
Parasti Rids neuzņemtos darbu tik drīz pēc pieciem citiem. Viņam vajadzēja steigšus atgriezties savā organizācijā. Pazūdot uz tik ilgu laiku, viņš varētu iekļūt nepatikšanās. Turklāt Rīdām nepatika doma, ka nāksies lidot uz Tanzāniju un gaidīt signālu. Tomēr iespēja saņemt vēl vienu apjomīgu iemaksu kontā apklusināja visas šaubas.
Rīds uzrakstīja atbildi un nosūtīja to klientam. Viņš ielūkojās pulkstenī. Bija jau pārāk vēls, lai dotos uz lidostu, tāpēc viņš nolēma vispirms dažas stundas pagulēt. Paņēmis no gultas spilvenu, viņš nolika to uz grīdas un apgūlās, novietojis plaukstas pie gurniem tā, lai varētu ātri satvert nazi.