Džeimss zināja, patiešām zināja, ka jau ir par vēlu. Par veļu, lai kaut ko vērstu par labu. Tu esi savu gultu saklājis, Džimbo. Tu gribēji sēdēt uz diviem krēsliem. Tagad tikai atlika to izdzīvot līdz galam.
Ja viņa izdarīto atklatu, tad Džeimsu uz vietas atlaistu. Varbūt pat pret viņu ierosinātu lietu. Viņš nonāktu cietuma. Mazākais, kas viņam draudēja, bija mūža aizliegums strādāt savā profesijā. Un ko citu viņš prata? Ak kungs, viņam bija tikai trīsdesmit divi gadi.
Nē, labāka iespēja bija izdarit visu līdz galam. Paņemt atlikušo naudu. Nelaime tikai tāda, ka notikušais ar Glas-mena kungu bija viņu izbiedējis.
Viņš atkal pameta skatienu uz ielas malā novietoto mi-nibusu.
Džeimss ievilka Remī mājas vestibilā. Karloss, nakts uzraugs, mazgāja grīdas, šonedēļ viņš to redzēja jau trešo reizi. Viņš droši vien brīnās...
Augšstāvā Džeimss atbrīvoja suni no pavadas, novilka savu jaku un noklikšķināja uz Bloomberg lapas. Aplūkoja nakts depozītu likmes Āzijā. Atkal lejupslīdoša tendence. Kursu diapazons bija gluži kā duncis, kas tika iedurts viņam sirdi. Džeimss paņēma no ledusskapja Dove batoniņu un devās atpakaļ. Palūkojās uz guļošo Zaķu. Nu jau pulkstenis bija pari trijiem. Pēc divām stundām viņam vajadzēja celties un noslēpt savus darījumus.
Kā viņš bija ļāvis tā sagraut savu dzīvi?
Guļamistabā gaisma bija iedegta. Viņa sieva Leslija sēdēja gultā un noskatījās, kā viņš ienāk. Viņa bija ievērojusi izmaiņas vīra uzvedībā jau pirms vairākām nedēļām. Noslēgšanos. Attālināšanos no viņas. Nevēlēšanos spēlēties ar Zaķu.
Džeimss svīda. Viņa seja bija tukša. Viņš vairs nespēja noturēties. Džeimss apsēdās, un Leslija satraukti pievirzījās viņam tuvāk un saņēma aiz rokas. Džeimss nezināja, ko citu iesākt, tāpēc cieši satvēra viņējo.
Vai varēja viņai pateikt?
Vai viņš kādreiz spēs atzīties izdarītajā?
- Kas ar tevi notiek, Džimij?
Divdesmit trešā nodaļa
- Paldies, ka atnāci, Taj.
Hauks sēdēja iepretī Tomam Fūlijam San Pietro - kvartāla attālumā no Talon Group centrālā biroja Piecdesmit piektajā ielā. Fūlijs bija pasūtījis degvīnu ar ledu un olīvām, bet Hauks, kurš nekad nedzēra neko stiprāku dienas laikā, bija pasūtījis alu. Viņš bija paņēmis līdzi visu, ko zināja par Tibo, un gribēja saskaņot turpmāko rīcību. Nodalījums ar ādas sēdekļiem restorāna dziļumā nošķīra viņus no pusdie-notāju burzmas.
- Uz veselību. - Fūlijs pacēla savu glāzi. - Par to, lai mēs paliktu virs ūdens vētras laikā. Savādi, - firmas direktors iesmejas, - mēs ar puišiem nupat apmainījāmies idejām par to, kā tu varētu izrādīties noderīgs firmai, Taj.
- Labprāt tās uzklausīšu, - Hauks iedzēra malku alus, - taču es gribēju pastāstīt par Merilas Saimonsas lietu. Tu lūdzi informēt arī tevi.
- Ak jā, protams... - Fūlijs pamāja, izskatīdamies teju vai izklaidīgs. Viņš iedzēra vēl vienu degvīna malku. - Sper laukā!
- Es zinu, ka viņa ir draugos ar tevi, - Hauks sacīja. Viņš atvēra mapi. Paliecies uz priekšu, Hauks izstāstīja Fūlijam, ko viņi ar Ričardu Snellu bija atklājuši. Par Tibo viltoto pagātni. Par viņa falsificētajiem izglītības papīriem, dienestu armijā. Par pārspīlētajiem apgalvojumiem saistībā ar Beļģijas karalisko ģimeni, kas jau robežojās ar krāpšanu. Par mirušā baņķiera identitāti, kuru viņš bija piesavinājies. Un tas lika aizdomāties par kaut ko vairāk. - Tas puisis ir melis, Tom. Varbūt pat daudz ļaunāk. Man ļoti žēl.
Fūlijs uzlika brilles un izšķirstīja mapi. Lasot viņš brīžam sarāvās un nošūpoja galvu.
- Iznirelis. Es zināju, ka tas ir pārak labi, lai būtu patiesība. Vai esi viņai pateicis?
- Nē. Vispirms gribēju saskaņot ar tevi.
- Viņa būs satriekta, - Fūlijs sacīja. Viņš dzīrās paņemt glāzi. - Varbūt labāk, ja...
- Tom. - Hauks uzlika roku uz Fūlija locītavas. - Ir vēl kaut kas. - Viņš izņēma fotogrāfiju, kurā Tibo bija redzams kopā ar Marku Glasmenu Griničā, un uzlika to mapes virspusē. - Vai redzi, kurš tas ir?
Fūlijs samiedza acis virs brillēm. Ieraugot patiesību, savaldīgā dienvidnieka uzvedība pazuda kā nebijusi.
- Sasodītais suņabērns! - Viņš noslaucīja muti ar plaukstu. - Kur tā ir uzņemta?
- Griničā. Konjersu fermā. Labdarības polo spēle pagājušajā vasarā. Paklau, Tom... - Izskatījās, ka Fūlijs cenšas apsvērt, ko tas īsti varētu nozīmēt. - Pati par sevi tā vēl neko nepierāda. Tas varēja notikt simtiem dažādu iemeslu dēļ. Viņi varēja runāt par to, kā barot to sasodīto zirgu. Taču es šo to pārbaudīju. Glasmenam nebija nekādās saistības ar Griničas polo klubu, un es nespēju iztēloties, ka viņš varētu piederēt pie Dānijā parastās kompānijas.
Fūlijs pamāja, sakniebdams savas plānās lūpas bažīgā izteiksmē.
- Vai ir vēl kaut kas, kas viņus abus saista?
- Neko citu vairs neesmu atradis. Pagaidām.
- Kā ir ar kaut ko kriminālu Tibo pagātnē?
- Kriminālu, - 1 lauks precizēja, - vai aizdomīgu?
- Ar kaut ko solīdu, Taj.
Hauks papurināja galvu.
- Ja neskaita ievērojamu naudas summu piesaistīšanu, atsaucoties uz savām pārspīlētajām attiecībām ar Beļģijas karalisko ģimeni un savu viltoto identitāti... Tomēr es domāju, ka par to varētu izrādīt interesi arī F1B vai Interpols.
Fūlijs ievietoja fotogrāfiju atpakaļ kaudzē.
- Tas neko nepierāda, vai zini?
- Nepierāda gan. - Hauks pamāja. - Pats par sevi nē. Tomēr tas nepadara nebijušu to neatrisināto slepkavību Francijā. Un es domāju, ka tie cilvēki, par kuru naudu viņš rūpējas, varbūt gribētu uzzināt, kas viņš īsti ir.
Fūlijs norija atlikušo degvīnu un pamāja viesmīlim, lai tas atnestu otru. Hauks papurināja galvu.
- Viss kārtībā.
- Iedzer vienu, - Fūlijs noteica, paceldams augšup divus pirkstus. Viņš atbalstīja delmus uz galda, nodemonstrējot zelta aproču pogas, kas izlīda no žaketes piedurknēm. - Paklau, Taj, man gribētos, lai nekas no tā nenāktu gaismā, ja vien tu butu ar mieru.
Hauks pārsteigts palūkojās uz viņu.
Fūlijs paraustīja plecus.
- Protams, Merilai ir jāuzzina, ka viņas draugs ir viens liels sūdabrālis. Bet pārējais... - Viņš pabungoja pa fotogrāfiju. - Šī otra lieta...
- Kas ir ar šo otru lietu, Tom? Marks Glasmens nogremdēja Volstritas banku. Viņa ģimenes slepkavība vēl aizvien nav atklāta. Tibo ir aizdomīga pagātne, viņš apgrozās zināmās finanšu aprindās un ir redzēts kopā ar upuri. Man tas nozīmē ko vairāk par "šo otru lietu".
Fūlijs ievilka elpu un pamāja. Viņš saberzēja plaukstas pie sejas.
- Es gribu, lai tu mani uzklausītu, Taj. Mēs tevi nepieņēmām darba un neiedevām tev tādu algu, lai tu turpinātu domāt kā policists. Tu vairs nepārstāvi Griničas pilsētu. Tu pārstāvi mūs. Wertheimer Grimt ir nogrimusi. Valsts kase cenšas nokasīt atlikušo gaļu no kauliem un to izpārdot. Ja neskaita to grezno ēku, viņu vienīgie reālie aktīvi ir mazumtirdzniecības darījumi ar vērtspapīriem. Šajā ziņā viņi vēl aizvien ir otrie pēc Merrill Lynch. Vai tev ir kāda nojausma, kurš uz to tēmē?
Hauks uzlūkoja Fūliju. Nojausma bija radusies.
- Reynolds Reid. Lūk, kurš. Un gadījuma pēc, atskaitot Savienoto Valstu valdību, viņi ir mūsu lielākie klienti! Vai tagad tu redzi, kā tas viss sakrīt, Taj? Un mūsu interesēs ir sargāt savus klientus, nevis visu sabiedrību. Mums nav jāizmeklē šāda veida nodarījums. Tas ir valdības ziņā. -Priekšnieks viņu cieši uzlūkoja. - Es zinu, ka lūdzu tev izpētīt šo puisi, lai izpalīdzētu draudzenei, un tu to izdarīji. Tu to izdarīji ļoti labi. Tas ari viss. Tev nav pierādījumu, ka viņš ir paveicis ko sliktu. Nu un tad, ka viņš ir nofotografēts sarunājamies publiskā pasākuma ar kādu puisi, kuram beigās nepaveicās? Vai tu grasies pētīt ikvienu, ar ko Marks Glasmens ir sarunājies? Varu derēt - ja tu apskatīsi citas bildes no tā pasākuma, izrādīsies, ka viņš pļāpājis vēl ar kādiem divdesmit cilvēkiem.