- Jā, jā, - Kītons pamāja ar roku, mudinādams viņu izteikties īsāk. - Turpiniet.
- Labi. - Naomi ievilka elpu. Te nu tas būs... Ko tad, ja ir bijuši organizēti cilvēki, ietekmīgi cilvēki, - viņa izteica pieņēmumu, - kuri vēlējās nodarīt mūsu valstij sistēmisku kaitējumu, liekot lietā jaunu stratēģiju, "virziena maiņu", kā viņi paši to noformulēja. - Naomi saņēmās. - Nevis ietriecoties ar lidmašīnu mūsu augstākajās ēkās ka agrāk, bet gan notēmējot to, tēlaini izsakoties, mūsu svarīgākās nacionālās bagātības sirdī. Visas mūsu pastāvēšanas saknē.
Kītons piemiedza acis. Naomi nebija ne jausmas, vai viņš tam notic.
- Ekonomikā, ser, - viņa sacīja. - Zaudēto bagātību līmeni kopš krīzes, nemaz nerunājot par mūsu pilsoņu nemiera pakāpi, ir neiespējami izmērīt. Man šķiet, ka visa sākums bija šo abu Volstrītas investīciju organizāciju sabrukums.
Valsts finanšu departamenta vadītāja seja nobālēja, teju pieskaņojoties viņa matiem. Viņš nopietni pamāja, paraudzīdamies uz savu juriskonsultu, un ierunājās, rūpīgi izvēlēdamies vārdus.
- Bet kuram no tā būtu kādas labums? Mēs esam globālās ekonomikas sastāvdaļa. Ikviena birža pasaulē cieš no krīzes. Naftas pārdošanas cenas ir sarukušas vairāk nekā divas reizes. Tā būtu pašnāvība.
Naomi paraustīja plecus; viņa bija gaidījusi šo jautājumu.
- To es vēl nezinu.
- Un jūs domājat, ka šis Tibo varētu būt cilvēks, kurš ir šīs sazvērestības virzītājs?
- Gribu teikt, ka tas ir iespējams, ser.
Kītons atzvila dziļāk krēslā.
- Ko mēs par viņu zinām?
- Viņa pagātne ir visai neskaidra, ser. Viņam ir Holandes pilsoņa pase. Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir vairākas pases. Šis bijušais policists, kuru es pieminēju, Hauks, ir īstenojis iepriekšēju izmeklēšanu ar savas firmas palīdzību, un viņš domā, ka Tibo varētu būt serbs.
- Serbs? - Amatpersonas acis iepletās. Viņš pārskatīja Naomi materiālus. - Vai te ir uzskaitīt viņa firmas atradumi?
- Nē, ser, nedomāju, ka mēs varētu pie viņiem vērsties, katrā ziņā ne šobrīd. Izskatās, ka kāds cenšas novirzīt Hau-ku no izmeklēšanas. Un ir iespējams - es saku "iespējams", -Naomi piebilda, zinādama, ka viņa ir nonākusi riskantā teritorijā, - ka viņa paša firma varētu būt tajā iesaistīta.
Kītons pacēla acis.
- Paskaidrojiet man to vēlreiz.
- Tā pārstāv citus klientus, - Naomi sacīja, - kuri varētu būt ieinteresēti tajā, lai šis stāsts neuzpeldētu.
- Citus klientus? - Nu Valsts finanšu departamenta vadītāja skatiens iekvēlojās. - Piemēram, kādus, Blūmas kundze?
- Piemēram, Reynolds Reid, ser. Man ir teikts, ka viņi gribot pārņemt daļu no Wertheimer Grant darījumu...
- Jā, mēs piedalāmies šādās pārrunās. Dieva dēļ, kā sauc šo apsardzes uzņēmumu?
- The Talon Group, - Naomi atbildēja.
- Talon? - Kītons norija siekalas, izskatīdamies noraizējies. - Jūs laikam jokojat. Viņi ir pārstāvēti visā šajā pilsētā.
Kītons neizteiksmīgi palūkojās viņā un atbīdīja savu krēslu. Viņa skatiens pievērsās pulkstenim. Viņš sakoda zobus.
Naomi paraudzījās uz Vaitu, prātodama, vai viņš sev uzdod to pašu jautājumu: vai viņiem abiem drīzumā vajadzēs rezervēt biļetes uz Montānas ziemeļiem?
- Tas nedrīkst nonākt nevienam ausīs! - Valsts finanšu departamenta galva kategoriski paraudzījās uz Heistingsu. - Ne F1B, ne Tieslietu departamentam. Un, Dieva dēļ, tikai ne presei. Līdz mēs zināsim ko vairāk. Aģente Blūma, jūs esat lieliski pastrādājusi šajā jautājumā. Varat izmantot visus nepieciešamos līdzekļus saistībā ar abu brokeru pāragro nāvi, lai noskaidrotu visu iespējamo par šo Tibo.
- Pateicos, ser.
- Es apstiprināšu NDA iesaisti. Varbūt viņš ir tiešā veidā sazinājies ar Mārtiju, šo Saūda Arābijas fondu pārvaldnieku. Vai ar to bahreinieti, Hasanu...
Naomi iepriecināta palūkojās uz savu priekšnieku.
- Es jau cenšos to noskaidrot, ser.
- Un varbūt šis Hauks var izrādīties noderīgs. Jūs teicāt, ka viņš ir izbijis policists. Kāda velna pec viņš vispār tika iesaistīts šajā situācijā?
- Marka Glasmena sieva, kura tika nogalināta reizē ar viru viņu mājā Griničā... - Naomi paraustīja plecus. - Šķiet, viņi bijuši draugi. Viņš papētīja šo nāves gadījumu un sāka šaubīties, vai tur ir notikusi ielaušanās. Tā vienkārši bija sagadīšanās, ka viņa apsardzes uzņēmums tika iesaistīts Tibo pagātnes pētīšanā privātpersonas uzdevumā.
- Privātpersonas uzdevumā? - Valsts finanšu departamenta vadītājs atstūma savu krēslu un piecēlās. - Nu, man tā šķiet visai laimīga sagadīšanās. Draugu nāves gadījuma pētīšana... Vai tas cilvēks ir kaut kāds baltais bruņinieks?
- Es nezinu, ser, - Naomi atbildēja, apspiezdama vieglu smaidu.
- Nu, viņa bruņas tiks mazliet uzspodrinātas, ja izrādīsies, ka tā ir taisnība. Dodiet man ko tādu, pret ko atsperties, aģente Blūma. Noskaidrojiet, kas ir šis Tibo. Tikai kopš šī brīža rīkojoties slepeni. Es negribu, lai šī informācija nonāktu sabiedrības redzeslokā. - Viņš apgāja apkārt rakstāmgaldam. Naomi savāca savus materiālus, grasīdamās doties projām. - Jā, aģente Blūma...
- Ser? - Naomi pagriezās.
Augstā amatpersona pasmaidīja.
- Labi pastrādāts.
- Pateicos, ser.
Atvieglojums sajaukumā ar prieku pavadīja Naomi atpakaļceļa uz biroju. Viņa teju vai gāja palekdamās.
- Labs darbiņš, - Robs Vaits noteica, atviegloti nopūzdamies, kad viņi šķērsoja ielu, lai nonāktu atpakaļ savā ēkā.
- Tad jus atcelsiet rezervāciju? - viņa rotaļīgi atbildēja. - Uz Montānas ziemeļiem?
Viņš noglāstīja Naomi plecu.
- Paskatīsimies, kas notiks tālāk.
Nonākusi atpakaļ savā kabinetā, Naomi apsēdās pie rakstāmgalda. Uz tā bija sakrautas mapes ar lietām, kuras viņa šobrīd izmeklēja. Biezi iesieti ziņojumi, kas stiepās līdz pat atvērumam pagrabstāva sienā, ko te dēvēja par pus-logu.
Varbūt drīz tie aizsegs visu logu.
Naomi palīdze Tālija gaidpilni viņai sekoja.
- Nu, kā viss noritēja?
- Nu... - Naomi nopūtās tēlotā atvieglojumā, - es vēl aizvien esmu tepat! - Skaidrs, ka viņa nebija teikusi Tāli-jai, kādā sakarībā notiek šī tikšanās.
- Tas pienāca, kamēr tu biji projām, - Tālija nometa uz Naomi rakstāmgalda kurjerpasta sūtījumu.
Sūtītāja adrese bija Griničā Konektikutas pavalstī.
- Paldies.
Naomi nogaidīja, lai palīdze aiziet, un tad atvēra no visām pusēm aplīmēto sūtījumu. Viņa izņēma lielu plastmasas maisiņu. Tajā, rūpīgi iesaiņota, atradās konjaka glāze.
Sūtījumam bija pievienota zīmīte. Naomi to atvēra.
"Sveicieni no Dānijā Tibo," zīmītē bija rakstīts. Tam sekoja pasvītrots teikums: "Pilsēta, saturies!"
Naomi pasmaidīja.
Viņa skaidri zināja, kas ir sūtītājs. Tas noteikti ļaus iekustināt bumbu.
Un pašā apakšā baltais bruņinieks bija uzrakstījis un pasvītrojis vēl vienu teikumu: " Vai Jūs jau esat apdomājusies?"
Trīsdesmit devītā nodaļa
Šajā sestdienas vakarā Griničas ledus hallē vietējā zēnu komanda vecumā līdz divpadsmit gadiem uzvarēja Long-ailendas vienaudžus ar rezultātu seši pret viens.
Kad atskanēja tiesneša beigu svilpe, Hauks izgāja uz ledus un sarokojās ar pretinieku treneri, kamēr spēlētāji pašāva nūjas gaisā un sita saujā oponentiem. Džareds, kuru Hauks bija paņēmis līdzi, ari uzgāja uz ledus, apsveikdams savējos:
- Laba spēle, Kail! Laba spēle, Tonij.
Daži paslidoja garam, uzsizdami viņam pa plecu un noteikdami: