Jums jāpateicas seno ēģiptiešu pagāniskajām elku pielūgšanam - ceptiem ibisiem un sautētiem nīlzirgiem, par to, ka vēl tagad varat aplūkot šo radību mūmijas milzīgajās ceptuvēs - piramīdās.
Komodors (angļu vai. commodore) - kuģu vienības komandieris, kam nav admirāļa pakāpes. (Tulk. piezīme.)
s Barka (hoL, angl.) - liels burukuģis ar trijiem, četriem, pieciem mastiem, kuram pēdējā mastā slīpās buras, bet pārējos - taisnās. (Tulk. piezīme.)
Briga (angl.) - divmastu burukuģis ar taisnām burām abos mastos.
(Tulk. piezīme.)
'"Šoneris (angl.) - divu vai triju mastu burukuģis ar slīpām burām.
(Tulk. piezīme.)
Nē, kad es braucu jurā, tad braucu par vienkāršu matrozi, kas gatavs rausties mastā, nokāpt priekšvadni vai rāpties pa vantīm. Tiesa, mani mēdz izdzenāt šurpu turpu, liek lēkāt no rājas uz rāju" kā sienāzim pa maija pļavu. No sākta gala, protams, tas ir gana nepatīkami. Tas aizskar goda jutas, it sevišķi tad, ja esat cēlies no senas, godātas dzimtas - no van Ranseleriem, Randolfiem vai Hardikanutiem. Vēl jo vairāk tad, ja pavisam nesen, pirms brīža, kad vajadzēja bāzt roku darvas mucā, esat bijis laukos par skolmeistaru un iedzinis bijību pat augumā diženiem zeņķiem. Pārvērtība no skolmeistara par matrozi ir visai strauja, varu galvot: atliek vienīgi ķerties pie spēcīga zāļu novārījuma no Senekas un stoiķiem12 , lai pārciestu to ar smaidu. Bet arī šis līdzeklis ar laiku zaudē spēku.
Kas par to, ja viens vecs kraķis - kapteinis liek man ņemt slotu un berzt klāju? Vai patiešām šis pazemojums ir tik smags, lai to svērtu Jaunās Derības svaros? Vai jums šķiet, ka ercenģelis Gabriels domās par mani sliktāk, ja es tagadiņ ātri un paklausīgi pildīšu vecā kraķa pavēles? Kurš no mums nav vergs? Pasakiet, ja zināt. Šā vai tā, lai kā arī mani pazemotu vecie kapteiņi - pat nostrostējot un pa reizei iedunkājot, es varu mierināt sevi ar domu, ka viss ir kārtībā, ka ikviens šādā vai tādā ceļā saņem apmēram to pašu - fiziskā vai metafiziskā nozīmē; tātad visvarenais belziens iet pa riņķi, katrs sajutīs visdrīzāk otra elkoni, nevis plecu, un ar to mums jābūt mierā.
Es vienmēr braucu jūrā par matrozi tāpēc, ka man par manām pūlēm samaksā, turpretī pasažieriem, cik mati zināms, nekad neviens nav samaksājis ne graša. Gluži otrādi, pasažieriem pašiem jāmaksā. Tev maksā vai tu maksā - tā ir liela atšķirība. Maksāšana, kā rādās, ir visnepatīkamākais sods, kāds mūs piemeklējis par abu paradīzes ābolzagļu grēkiem. Toties - kas var atsvērt to, ka tev
Rāja (hol.) - dzelzs vai koka šķērskoks pie masta; pie rājas nostiprina taisnās buras, uz tās pacel signālkarodziņus. (Tulk. piezīme.)
Acīmredzot domāti romiešu stoiķi, filozofi, kas aicināja padoties liktenim. Stoiķis - cilvēks, kas pacietīgi panes dzīves likstas. (Tulk. piezime.) maksā? Izcilā rosība, ar kādu cilvēks saņem naudu, nudien ir apbrīnas vērta, it īpaši, ja patur prātā mūsu nešaubīgo pārliecību, ka nauda ir visu ļaunumu sakne un ka naudīgajiem nav ko cerēt uz tikšanu debesīs. Ak vai, cik dzīvespriecīgi mēs ļaujamies mūžīgai pazudināšanai!
Visbeidzot, es vienmēr braucu jūrā par matrozi, jo darbs svaigā gaisā, uz klāja kuģa priekšgalā, nāk par labu manai veselībai. Šajā pasaulē vēji visbiežāk pūš no kuģa priekšgala, nevis otrādi (ja vien esat vienisprātis ar Pitagoru), un tādējādi komodors uz kapteiņa tiltiņa ieelpo svaigu gaisu tikai pēc matrožiem kuģa priekšgalā. Viņš domājas elpojam pirmais, bet nekā nebija. Tādā kārtā tauta apsteidz savus vadoņus arīdzan citās jomās, kamēr viņi to pat neapzinās. Bet kādēļ es, agrāk ne vienreiz vien šķērsojis jūru uz tirdzniecības kuģiem, pēkšņi sadomāju doties uz vaļu mednieku kuģi, to jums labāk par jebkuru citu varētu izskaidrot neredzamais Fātuma" kārtības sargs, kas mani nepārtraukti uzrauga, nedzirdami izseko un nemanāmi ietekmē. Varat nešaubīties, ka mana došanās vaļu medības ir kāda daļa no lielās Providences programmas, kas sastādīta jau sen. Tā noderēja par nelielu intermēdiju un solonumuru citu - plašāku priekšnesumu vidū. Es iedomājos, ka uz afišas tas varētu izskatīties apmēram šādi:
Partiju cīņa Savienoto Valstu Prezidenta vēlēšanās Kāda Ismaēla došanās vaļu medībās Asiņaini cīniņi Afganistānā
Es gan nevaru pasacīt, kālab šis režisors Fātums savā izrādē iedalījis man nožēlojamu lomu vaļu medībās, turpretī citi spēlē galvenos varoņus augsta stila traģēdijās, vai arī saņēmuši vieglas, nelielas lomiņas smalkās komēdijās, vai ākstās farsos. Taču es nevaru pateikt, kāpēc iznācis tā un ne citādi; tagad, atsaucot atmiņā visus apstākļus, es domāju apjaušam kaut ko no apslēptajām atsperītēm un motīviem, kuri, zem dažādām maskām un neredzami, mani
Fātums (Int. vai. fatum) - neatvairāms liktenis. (Tulk. piezīme.)
PRIEKŠ DAUDZIEM GADIEM ES NOSPRIEDU, KA NEBŪS PAR ĻAUNU PAKUĢOT, LAI IEPAZĪTU PASAULES ŪDEŅUS.
ir pamudinājuši nospēlēt šo lomu, turklāt vēl liekot man noticēt, ka esmu rīkojies labprātīgi un saprāta apsvērumu mudināts.
Galvenā loma šo motīvu vidū bija visu pārmācošā ideja par pašu milzīgo vali. Tik mīklains un noslēpumains briesmonis bija modinājis manu ziņkāri. Un kur tad vēl bangainās tālās jūras, kuru ūdeņos, šūpodamās līdzīgi salām, peld neradījuma miesas un prātam neaprakstāmās nāves briesmas vaļa veidolā; kopā ar neskaitāmajiem Patagonijas jaukumiem, brīnišķīgām krastu ainavām un daudzbalsīgām skaņām tas viss tikai stiprināja manu apņemšanos. Kādam citam, ļoti iespējams, tādas lietas necik pievilcīgas neliktos, bet es turpretī gan esmu ilgojies pēc neiepazītā. Man tīk kuģot pa aizliegtiem ūdeņiem un izkāpt mežonīgos krastos. Neaizmirstot labo, es jūtīgi uztveru ļauno un spēju ar to mierīgi sadzīvot - ja vien tas tiek man ļauts, - jo pienākas taču dzīvot saticībā ar visiem tiem, ar kuriem lemts dalīt pajumti.
Šo iemeslu dēļ es biju gatavs doties medīt vaļus; man acu priekšā atvērās lielās slūžas uz brīnumu pasauli, un iedomu tēlu drūzmā, kas vilināja mani tuvāk mērķim, rindā pa divi manas dvēseles dziļumos iznira bezgalgara vaļu procesija, un to vidū - viens balts milzu rēgs, izslējies gaisā līdzīgi sniegotai kalnu virsotnei.
2. nodala
AUDEKLA CEĻASOMA
Iesviedis pārīti kreklu savā vecajā audekla somā, es pasitu to padusē un devos ceļā uz Hornas ragu un Kluso okeānu. Pametis veco, labo Manhatanu, es savlaicīgi ierados Ņūbedlordā. Tas bija kādā sestdienas vakara, decembrī. Jutos ļoti vīlies, kad uzzināju, ka mazais kuģītis uz Nantaketu jau aizgājis un līdz nākamajai pirmdienai tur nokļūt nav nekādu cerību.
Lielais vairums grūtību un neērtibu meklētāju - jaunizcepto vaļu mednieku - mēdza apmesties tepat Ņūbedfordā un no šejienes doties ceļā, bet man nekas tāds nenāca ne prātā. Biju nolēmis izbraukt tikai ar Nantaketas kuģi; manuprāt, jautās kāds nenosakāms, satraucošs vilinājums visā, kam sakars ar šo veco, izdaudzināto salu, bezgalīgi pievilcīgs un neatvairāms. Bez tam, lai arī Ņūbedforda pamazām pārņēmusi vaļu medības savā ziņā un vecā, labā Nantaketa ir stipri vien atpalikusi, šā vai tā Nantaketa ir un paliek pats pirmsākums, tapat kā Tira bija pirms Kartāgas, vieta, kur Amerikā tika izvilkts krastā pirmais beigtais valis. No Nantaketas - kā gan citādi - sarkanādainie mednieki savās kanoe laiviņās pirmoreiz devās vajāt Leviatānu. No Nantaketas, bez šaubām, sāka savu ceļu pirmais mazais, bezbailīgais vienmasta burinieks, kurš, kā stāsta, esot bijis pa pusei pielādēts akmeņiem, lai mestu ar tiem vaļiem un tādējādi pārliecinātos, vai vērts sviest harpūnu no bugsprita'\ vŠā vai tā - pirms varēšu doties uz man nolemto ostu, nakts, diena un vēl nākamā nakts jāpavada Ņūbedfordā, tālab radās nepieciešamība uzmeklēt mājvietu, kur varētu paēst un izgulēties. Nakts bija visnotaļ šaubīga, patiesību sakot, visai tumša, nemīlīga, salta un baismu pilna. Te man nebija neviena pazīstama. Ar saliektiem pirkstiem kā ķekšiem, bažīgi grābājoties pa kabatām, izdevās sagramstīt tikai dažus sudraba gabalus. "Tātad, Ismaēl, lai kurp tu dotos," es sacīju pats sev, stāvēdams uz drūmās ielas ar somu plecā un salīdzinādams tumsu ziemeļpusē ar melno nakti dienvidpusē, "lai kurp tu savā pašpārliecinātībā dotos meklēt naktsmājas, mans dārgais Ismaēl, drošības labad paprasi cenu un neesi pārāk izvēlīgs."