Выбрать главу

Sukijas mēle izkārās no mutes kaktiņa.

-     Dddth, dde dotha, viņa teica.

Mollija aši uzsita Glorijai Hīlhārtai pa plecu.

-            Viņa sacīja, ka jūtas lieliski. Vai tu šovakar saņemsi balvu? meitene jautāja. Glorija valdonīgi pagriezās, lai paskatītos, kas iedrošinājies viņu uzrunāt, un tad, kad Mollijas acu skatiens sastapās ar slavenās aktrises ska­tienu, Mollija bija paņēmusi arī viņu. Glorija Hīlhārta stā­vēja kā sazāļots dzīvnieks. Viņas izstieptais kakls nolai­dās, un viņa izmeta somiņu.

-            Pareizi, noskaldīja Mollija, vērojot durvis un cerot, ka vairs neienāks neviena no Holivudas radībām. Jūs abas esat pilnīgi manā varā, un es gribu, lai jūs kaut ko izdarāt manā labā.

Abas pamāja.

-           Es gribu, lai jūs atcerētos, viņa turpināja. Domājiet par Primo Sellu! Viņš hipnotizēja jūs, vai ne?

Abas sievietes pamāja. Mollijas sirds sajūsmā salēcās.

-             Es gribu, lai jūs atceraties, ko Primo Sells pavēlēja jums darīt.

Abas atkal pamāja.

-            Labi. Manas spējas ir spēcīgākas par Primo Sella spē­jām. Un tagad es jums pavēlu aizmirst visas Primo Sella pavēles. Jums jāizdzēš no prāta viņa rīkojumi! No šīs

dienas jūs varat rīkoties tā, kā jums patīk. Jūs vairs nekad neklausīsiet Primo Sellam! Patiesībā jūs viņam neiesiet ne tuvu.

-    Ne-varu, monotoni teica Glorija.

-     Es ne-va-ru pa-klau-sīt, atbalsoja Sukija.

-Jūs to darīsiet! uzstāja Mollija, juzdamās kā skolas direktore, kurai jātiek galā ar nepaklausīgiem skolēniem. Es negribu dzirdēt šīs nejēdzības, viņa stingri teica, pati pārsteigta par savu runas veidu. Viņai bija jātiek galā ar aktrisēm, iekams pūderēšanās telpā bija ienākusi kāda cita.

-    Ieskatieties man acīs!

Viņa pastiprināja acu skatiena spēku, līdz Glorijas Hīlhārtas sirds sāka dauzīties un Sukijas Šampanietes ķer­menis sāka slīgt zemē, spicajām kurpēm salokoties zem viņas. Petula smilkstēja. Mollijai tiešām nepatika redzēt viņas šādā stāvoklī, taču citas izejas nebija.

-    Pastāstiet man, ko Primo ir licis jums darīt, viņa pa­vēlēja Glorijai.

-    Ļoti slepeni, paziņoja Holivudas karaliene.

-      Klausies, Glorija! teica Mollija, pārsteigta un uz­traukta par to, ka neviens no viņas rīkojumiem neiedarbo­jas. -Ja tu vēli sev labu, tu pastāstīsi to man, un tūlīt!

-    Es nevaru tev neko pa-stāstīt, nogārdza Glorija un sāka raustīties. Tas nav ie-spē-jams.

Abas zvaigznes saļima Mollijas spiediena ietekmē. Para­sti cilvēki pilnībā pakļāvās šādam hipnozes spiedienam. Šī neveiksme bija satriecoša. Ja Mollija vēl turpinātu abas uz­lūkot, viņas gulētu uz grīdas. Sells bija tās nohipnotizējis tik pamatīgi, ka pat Mollijas spēcīgākie centieni nespēja aktrises atbrīvot. Kā viņš bija to panācis?

-    Nu labi, meitene padevusies teica, vēlēdamās atkal novest abas cilvēka cienīgā stāvoklī. Pēc mirkļa, kad es noklikšķināšu pirkstus, jūs aizmirsīsiet, ka esat bijušas transā, un izturēsieties normāli.

Šajā brīdī Mollija redzēja savā priekšā paveramies neie­domājami vilinošu iespēju. Meitene atkal vēlējās izbaudīt to skurbinošo varas sajūtu, kāda viņai bija ikreiz, kad kāds izpildīja viņas rīkojumus. Mollija varēja mainīt šo cilvēku dzīvi vai arī likt tiem izdarīt kaut ko viņas labā.

Mollija taču varēja likt slavenībām ielūgt viņu un Rokiju pie sevis mājās uz pusdienām. Meitene varēja pastāvēt uz to, ka viņai, Mollijai, kopā ar tām jāpiedalās nākamajās filmās. Mollija būtu varējusi likt Sukijai Šampanietei vadīt kampaņu lietusmežu glābšanai.

Tā vietā, dzirdot Brendu Kārtraitu laimīgi dungojam, Mollija pēkšņos cēlsirdības uzplūdos pavēlēja: Sukij un Glorija, šovakar jūs ievērosiet, cik izcila darbiniece ir tua­letes apkalpotāja Brenda Kārtraita. Patiesībā jūs viņai pēc tam uzrakstīsiet vēstuli, kurā pastāstīsiet, ka vakars bez Brendas brīnišķīgā darba nekad nebūtu bijis tāds, kāds tas bija. Jūs pat varat ielūgt viņu uz tēju. Un tad jūs abas atcerēsieties, ka šis bija pats ievērojamākais gadījums Oskara ceremonijā. Un tagad, kad vien es teikšu "pūderis puff", jūs atkal būsiet zem mana pūdera… ē… es gribēju teikt, manā varā*. Mollija vēlreiz noklikšķināja pirkstus, un abas sievietes atjēdzās.

-     Es prasu, vai ar tevi viss kārtībā? atkārtoja Glorija Hīlhārta, atsākot no tās vietas, kur bija pārtraukusi.

-     Protams. Vai zini, ka šovakar esmu pieteikta Oskara balvas nominācijai par savu lomu filmā Svešinieka asi­nis?

-Jā, mīļumiņ, es tikai apsveicu tevi!

-     Vai tiešām? Sukija Šampaniete nevarēja saprast, kā viņa nav dzirdējusi Glorijas apsveikumu. Tad no viņas

* powder pūderis, power vara (tulk. no angļu vai.) 140

lūpām atskanēja savāds, kluss kliedziens tā varētu brēkt kāds alnis.

-     Ak nē jel! Man nokrita lūpu zīmulis, un nu tas ir pa­zudis. Tā ir slikta zīme. Šo lūpu zīmuli īpaši man radīja Vilomena Dreikslenda. Redzi, tas ir ideāli pieskaņots mana tērpa krāsām. Ak, augstā debess, es vairs nedomāju, ka varētu iegūt Oskaru!

Glorija Hīlhārta neldausījās. Kad viņa noliecās, lai pa­celtu savu somiņu, viņa pamanīja Petulu.

-     Ak, kāds bri-ī-īnišķīgs sunnis! viņa stiepa vārdus. Vai tas ir tavs? viņa jautāja Mollijai. Parasti man mopši nepatīk. Es mīlu pekiniešus, bet cik brīnišķīgs sunnītis! Aktrise pieliecās, saņēma rokās Petulas galvu un noskūpstīja tās purnu. Petulu nomāca zvaigznes par­fīms, un viņa ļoti nopriecājās, kad no kādas kabīnes iznāca Brenda Kārtraita un Glorijas uzmanība tika novērsta.

-     Brenda, mī-ī-īļumiņ! Glorija jūsmoja. Šovakar tu esi paveikusi brī-ī-īnišķīgu darbu. Balvu vajadzētu saņemt tev.

Brenda, slīkstot Glorijas un Sukijas glaimu straumē, bija pārāk saviļņota, lai spētu ko pateikt.

Vēl dažas reizes papliķējušas Petulu, vēl vairākas reizes pateikušās Brendai par viņas izcilo darbu un vēl vairā­kas reizes uzvēdījušas savas smaržas, abas aktrises bija prom.

Mollija atslīga uz ķebļa. Viņa jutās pagalam apjukusi. Viņa no visas sirds bija centusies noņemt hipnozi abām zvaigznēm, bet tas nebija izdevies. Viņa nespēja izprast, kāpēc.

Hipnozes grāmatā nekas nebija teikts par hipnozi, kuru nevarētu atcelt. Līdz šim Mollija bija domājusi, ka ikvie­nam, kurš reiz ticis hipnotizēts, hipnozi var arī noņemt. Sellam kaut kā bija izdevies padarīt hipnozi pastāvīgu.

Mollijai nebija ne jausmas, kā viņš to paveicis. Viņa ju­tās tā, it kā viņas priekšā būtu masīvas tērauda durvis ar dzelzs piekaramo slēdzeni un viņai nebūtu atslēgas. Mollija sāka apjaust Sella spēju patiesos apmērus.

Sella hipnotizētie cilvēki bija iekļuvuši lamatās pilnīgi un galīgi. Ja jau Primo Sells spēj noturēt tos savā kontrolē tik ilgi, cik vien grib, viņš ir neuzvarams. Šī doma bija ļoti biedējoša. Viņš kļūs arvien varenāks un arvien bagātāks. Un viņš kontrolēs arvien vairāk cilvēku visā Amerikā varbūt pat visā pasaulē. Primo Sells par hipnozi zināja nesalīdzināmi vairāk nekā Mollija. Un varbūt tieši tagad viņš atrodas šajā ēkā. Meitene bija nobijusies.

Mollija dzirdēja, ka ārpusē skaļrunis aicina cilvēkus ieņemt vietas zālē. Vēl dažas sievietes iesteidzās pūderēšanās telpā pirms ceremonijas sākuma. Mollija vēl cerēja. Varbūt viņas tīldos iekļūs citi Sella upuri citi, kuri varbūt nav pakļauti tik spēcīgai hipnozei. Viņai jācenšas uzzināt vairāk par to, kas noticis ar šiem cilvēkiem.