Pie durvīm klauvēja.
— Bērni, laiks posties! — Mefistofelis bija kļuvis vecāks, bet ne pārāk. Tādi cilvēki parasti noveco līdz pilnīgam izplaukumam, pēc tam vienīgi pieņemdamies sirmumā, svarā un no svešām acīm rūpīgi slēptās kaitēs.
— Man tāda sajūta, it kā tu nupat būtu pieminējis mani? — viņš pasmaidīja, pārlaizdams vērtējošu skatienu Torai. No kājām līdz galvai un vēlreiz — otrādi. Šim novērtējumam nebija nekā kopēja ar vīriešu tirgu, kur sievietes cena krīt vai ceļas atbilstoši individuālai gaumei. Mefistofeļa acīs Tora bija Telemortona zvaigzne un nekas vairāk.
— Uzminējāt! Runāju gan par jums, bet tikai pats ar sevi. Torai nav jāzina, kā, stāvēdams aiz kulisēm, raustījāt
diegus.
— Ak runājāt par viņas mīklaino nozušanu? — viņš pacēla no paklāja medību nazi, ko bija paķēris līdzi kā sentimentālu suvenīru, un, nogriezis cigāram galu, aizsmēķēja. Nekad agrāk viņš nebija pīpējis, un, ja darīja to tagad, tad, bez šaubām, par spīti ārstu aizliegumam.
— Cerams, Trīdent, šis grēks man jau sen piedots. Jo vairāk tāpēc, ka jums abiem vēl pri.ekšā vismaz puse gadsimta laimīgas dzīves.
— Kādēļ ne vesels? — Tora ķircinādamās vaicāja.
— Nu, tik daudz jūs nenodzīvosiet, — viņš, paņēmis
Toru zem rokas, noveda to pa kāpnēm pie bruņu mašīnas, kas jau gaidīja mūs.
Bruņu mašīnas bija viens no tiem jauninājumiem, kas tā apdullināja mani — no mežu vientulības tieši progresa centrā pārvietoto mežoni. Pastāvēja arī viscaur no plastmasas darināti automobiļi un tādi ar beztrokšņainu elektrisku dzinēju. Bet bagāti ļaudis deva priekšroku bruņu mašīnām — gangsteru dēļ, kā man garām ejot paskaidroja Tora.
Šoferis, ieraudzījis mani, aizcirta «New-York Daily News Times Herald Tribune» daudzas mārciņas smago vakara izlaidumu. (Jau labu laiku šis apvienotais izdevums iznāca agrāko četru avīžu vietā.) Bet es paguvu izlasīt lielu sludinājumu pāri visai lappusei, ko šodien bijām ievietojuši itin visos laikrakstos bez izņēmuma:
TELEMORTONS PA 21. KANĀLU,
ar kuru apgādāti vienīgi TELEMORTONA televizori
Pirmā pārraide šodien pīkst. 21 pēc Austrumatiantiskā laika.
— Tu nemaz nespēj iedomāties, cik naudas ieguldīts šajā pasākumā! — Mefistofelis, aplūkojis ielu apskates videonā, pamāja šoferim: — Braucam! . .. Teletornis, kurā jums šodien jāuzstājas, ir tikai nejauši no kabatas izbirusi sīknauda. Gadiem gatavojāmies šai kaujai, gadiem! Vislielākā televizoru rūpnīca pasaulē, astoņdesmit slīdošu lentu, no katras ik minūti nobrauc milzu kaste ar mazu noslēpumu . ..
— Ar kādu? — Tora jautāja.
— To jūs uzzināsiet. .. rīt…
Izrunādams vārdu «rīt», Mefistofelis tā savādi sastos- tījās.
Instinktīvi pievilku Toru sev ciešāk klat, viņas mati kutinot pieskārās manam vaigam, es iesmējos. Bet Mefistofelis jau atkal apmētāja mūs ar saviem fantastiskajiem pasākumiem. Tūkstoš helikopteru visās zemeslodes malās, diennaktī tos apkalpo divi tūkstoši teleoperatoru.
— Kam vajadzīgs otrais operators? — atkal pajautāja Tora. Šie automātiskie vaicājieni liecināja par skatuves drudža tuvošanos.
— Ar pirmo taču var kaut kas atgadīties! … Video- lentas piegādās piecdesmit virsjaudas reaktīvās lidmašīnas, kuras Makdonels-Duglass uzbūvējis pēc mūsu speciāla pasūtījuma. Ātrums pārsniedz trīs tūkstoš jūdžu stundā! Neviens velns nevarēs mūs apdzīt! Bet vislielākās Holivudas studijas, kuras esam uzpirkuši kopā ar visiem režisoriem un izsūtāmiem zēniem?! Jau pagatavotas simt filmas — un kādas turklāt L Nevienā pasaules kinoteātrī skatītājs tās neredzēs, vienīgi Telemortonā!
— Līdz pārraidei atlikušas divdesmit minūtes! — Tora jau kuru reizi pārbaudīja laiku pēc mūsu saderināšanās gredzenā iemontētā pulkstentiņa.
— Pagūsim! … Ja vien mūs neapšaudīs pa ceļam! — Mefistofelis smējās.
Joks patiesi nebija no sliktākajiem — man bija labi zināms, ka tādā pavadībā nav braucis neviens prezidents. Mēģināju iebilst, tomēr Mefistofelis pārliecināja mani: konkurenti mēģinās visu iespējamo, lai laupītu Telemorto- nam vadošo zvaigzni Toru Valesko.
— Būtu tu redzējis manu kardiogrammu, kad Laionels parādīja pirmo tāmi! — viņš turpināja, pamatīgi izsmē- jies. — Nekad neesmu ieguldījis tavu naudu drošos pasākumos, kā to dara citi. Riskēt miljonu, pazaudēt to vai iekarot mūsu impērijai vēl vienu provinci — lūk, mana devīze! Šoreiz pat es gandrīz atkāpos, kad bija jāpāriet šī Rubikona, aiz kuras gulēja nevis nožēlojamā Gallija, bet pukstošā pasaule Telemortona savilktajā dūrē. Atceries, teicu tev kādreiz, ka Laionels Mars ir ģēnijs? Tā nav tiesa! Ģēniji rada impērijas ar savu kareivju asinīm. Viņš ar svešām asinīm radīs tev tādu, kāda Cēzaram pat sapņos nav tēlojusies.
Videonā pavīdēja televizoru darbnīcas izkārtne. Durvīs stāvošais īpašnieks žāvādamies nolūkojās mums pakaļ.