— Nav mana darīšana! Izlidošu tieši laikā!
— Uzgaidiet!
Grasīdamies atgrūst mani no durvīm, Laruks ieķērās ar abām rokām, bet es aizlingoju viņu ar dūres sitienu. Pēdējais, ko redzēju, atstādams istabu, bija asinis — asinis uz viņa zoda un asinis uz ekrāna.
Kad ripojām pa skrejceļu, apkārt lidlaukam iegrandē- jās zenītlielgabali. Seši reaktīvi bumbvedēji — iznīcinātāji, izveidodami kāsi, piķēja tieši uz mums. Bet lejā, tiem pretī, no bruņu mašīnu torņu lūkām jau izstiepās Telemortona objektīvu čūskas gredzeni.
— Beigas! — nodomāju pie sevis. Nodomāju pat ar zināmu atvieglojumu. Mefistofelis saņems to, ko pelnījis, — šī militārā konflikta vissensacionālāko kadru. Interesanti, vai teleskatītāji pazīs mani asiņainajā gaļas klum- pucī ar acīs iestrēgušām alumīnija šķembām? Diez vai…
Un tad pamanīju — islamiešu lidmašīnas, kas jau gandrīz karājās pāri mums, izdarīja strupu pagriezienu un pazuda rietumos. Bet, kad uzņēmām augstumu, tālu, tālu aiz mums ar dobju blīkšķi uzsprāga apvārsnis.
Nabaga skatītāji! Tā kā raķetes nācās nomest iepriekš neizplānotā — uzņemšanai nesagatavotā vietā, viņiem gāja zudumā grandioza izprieca. Vai tā nebija pārāk augsta cena par manu dzīvību?
Ar šo domu ieslēdzu savu aparātu un jau trešo reizi šodien nokļuvu savā paradīzes dārzā. Kaut kas tajā mainījies. Torai vēl tie paši rudie līdz ceļgaliem krītošie mati, bet indiešu sievietes seja ar augstākās kastas ovālo melno punktu bronzas krāsas pierē. Un bez mums dārzā atradās arī trešais — Mefistofelis. Ne jau man labi pazīstamais ar virtuoza pirkstiem un komponista kuplajiem matiem, bet operas tēls — drīzāk jēdziens nekā-cilvēks. Viņš nodarbojās ar to, ka nogalināja Toru, un ik reizi, kad atdzīvināju to ar savas mīlestības spēku, viņš to no jauna nogalināja.
Atmodies uzzināju, ka stipra ciklona dēļ mums bija vajadzējis diviem lāgiem novirzīties no kursa un pārlidot frontes līniju. Taču ne viena, ne otra karojošā puse mūs neapšaudīja. Savādais karš turpinājās.
9
Mēs uzņēmām degvielu virs Azoru salām. Šai ziņā lieii gaisa laineri jau sen nebija vairs atkarīgi no zemes. Minūti pirms salaiduma ar lidojošo benzīntanku prātoju par Mefistofeli. Tāds cilvēks — un pēkšņi nerrīga ticība papīriņam ar zodiaka zīmēm. Kā viņa veikalniecisko nodomu gaišredzība spēja sadzīvot ar tik aklu māņticību? Man kļuva bail. Visus šos gadus mana dzīvība karājās mata galā, vienīgi blēdīgi safabricēta pareģojuma aizsargāta. Nebūtu horoskopa, kas mudināja Mefistofeli glābt mani atkal un atkal, kas gan būtu manu brālēnu traucējis tikt vaļā no galvenā šķēršļa ceļā uz Mortonu miljardiem?
Abas lidmašīnas izlīdzināja ātrumu, no degvielnesēja rumpja izlīda spīdīgs uzgalis, tam pakaļ iznāca visa šļūtene un, magnētisko slazdu pievilkta, precīzi iekļāvās tajos. Vienlaicīgi otra, citā krāsā un mazdrusku resnāka, manā tuvumā pielipa bortam. Salonā kaut kas novibrēja, iedziedājās mehāniskā balsī, noklikšķēja, automātiski atslīdēja vaļā sienā ielaistās lūkas iekšējais vāks, man pie kājām pieripoja pneimatiskā spiediena aizlingotais pasta maiss.
Jau vairākus gadus starptautiskās aviokompānijas tādā veidā piegādāja braucējiem svaigas avīzes. Šoreiz pakalpojums, kā rādījās, tika aplam izdarīts. Radists, kas iesteidzās atņemt man maisu, nosebojās.
— Atvainojiet, Mortona kungs, tas nav domāts jums,— viņš ar vainīgu sejas izteiksmi nodudināja.
— Toties par mani, — pasmīkņāju, atradis otrā lappusē savu vislielākā formātā iespiesto ģīmi. Trešajā lappusē — pusplika Tora. Ceturtajā — viņas bijušais vīrs rokas- dzelžos. Piektajā — fotomontāža: tie paši dzelži, šoreiz ap manām rokām. Visas pārējās trīsdesmit ar astīti lapas pieblīvēja foltokadri no mūsu pārraidēm. Dievīga bezmak
sas reklāma, ja «New York Daily News Times Herald Tribune» visu pirmo lapas pusi nebūtu atvēlējis pārdabiski lielam virsrakstam:
RlT TELEMORTONA SLEPKAVAS STĀSIES SENĀTA LOCEKĻU PRIEKŠĀ!
Par Telemortona lomu Indijas notikumos nesameklēju ne rindiņas. Toties lērumu šaustošu vārdu par zemisku instinktu kurināšanu, kurai jādara gals. Pierādījumam citēja sarunas ar sociologiem, psihiatriem un citiem zinību vīriem. Amerikāņu pilsoņi aizvien lielākā skaitā ielencot poliklīnikas un privātus ārstus, meklējot pie tiem glābiņu no hroniskā bezmiega un nervu vājuma. Četras lapas puses bija veltītas mahinācijām ar mūsu daudzkanālu televizoriem, kas kvalitatīvi uztvēra vienīgi Telemortona programmu. Tas pats atkārtojies ar jauno kosmisko sakaru pavadoni. Starp apakškomisijas sēdēs izsauktajiem figurēja daži redzami Kosmisko pētījumu centra zinātnieki. Raksta autori apgalvoja, ka to uzpirkšana un attiecīgās sarežģītās tehniskās ierīces uzstādīšana pavadonī izmaksājusi Telemortonam vairākus miljonus. Visgraujošākais trieciens — tā redakcija solīja lasītājiem — būšot Toras Valesko bijušā vīra un slepkavas Džordža K. Vasermūta rīt paredzētā nopratināšana.
Laikraksts vēl vairāk sakurināja manu trako vēlēšanos pirms izskaidrošanās ar Mefistofeli un Laionelu iegriezties sporta piederumu veikalā. Mani atturēja tikai šaubas, pie kā apstāties — boksa cimdiem vai brangām svara bumbām. Taču pirkums šā vai tā būtu izrādījies velts. Līdz nākamajam rītam abi prata tik veikli slēpties no manis, ka, izbraukājis simtiem jūdžu pa Ņujorkas pažobelēm, iemantojis ar neskaitāmu telefona numuru uzgriešanu tulznu pirkstā, divos naktī tikko turējos kājās aiz velnišķīga noguruma. Kur nu mesties izšķirošajā kaujā, ja pat nebiju spējīgs runāt pretī pēdējās šķiras restorāna ķel- nerim. Apgalvodams, ka esmu jau pietiekami dūšā, viņš mani gandrīz vai ar varu iebīdīja mašīnā.