Viņš nemeloja. Viņš nekad nemeloja. Bet tiesa bija arī tas, ka Vasermūts iekļuvis teātrī ar villa ziņu, ka snaipera šautene ienesta priekšlaikus, ka trīs šāvieni, par kuriem samaksāts pusmiljona, vienas nakts laikā padarījuši
Telemortonu visvarenu un briesmīgu. Neviens laikmets nepazina līdzīgas iedarbības garīgu indi.
— Tencinu! — pateicu smaidot.
— Par ko? Par rūgto patiesību? Agrāk vai vēlāk būtu to šā vai citādi…
— Paldies teleskatītāju vārdā. Par to, ka, glābdami mani, netikāt aizmirsuši viņus. Jūs vienmēr pratāt savienot lietderīgo ar patīkamo … Dodu jums vēl vienu ne jau sliktu iespēju. Piezvaniet režisoram un operatoram, lai viņi nokāpj lejā pie izejas durvīm numurs viens. Tur man nodots uzglabāšanā revolveris. Lai pateiktos jums par visu, esmu gatavs pieņemt visgleznāko pozu. Pat iepriekš izmēģināt.
— Nevajag, Trīd! Nevajag! Tas, ko nodarījām Torai, varbūt patiešām ir liela nekrietnība, bet esmu to daļēji izpircis.
— Ar ko? Ar līķiem un… — paskatījos uz viņu un aprāvos. Cik vecs viņš izskatījās šai mirklī — nevarīgs vecis, kas nežēlīgi uzupurējis savam nepielūdzamajam dievam ne tikai Toru, ne tikai tūkstošiem svešinieku, bet arīdzan sevi.
— Negribēju tev stāstīt par to, Trīd, lai neatplēstu svaigu rētu. Tora apglabāta Nemirstīgo Panteonā, vienā no desmit kapiem, kas apjož templi ar tava tēva pīšļiem. Drīzumā arī es gulēšu viņai blakus. Un, kad pienāks tavs laiks, tu būsi trešais. Nevienam — pat Savienoto Valstu prezidentam ne. par kādu naudu netiks šis gods! Bet Tora pelnījusi… Še, paskaties, — viņš izvilka no rakstāmgalda fotogrāfiju.
Apkārt rozes, kupli saplaukušas brīnumaini skaistas rozes, ugunīgiem matiem līdzīgi tās izirušas pār balta kara- ras marmora plāksni ar uzrakstu
Tora Valesko Telemortona zvaigzne * Nošauta, dienesta pienākumus pildot.
— Varbūt tas vajadzīgs jums, bet viņai ne! — pa- grūdu sānis uzņēmumu. — Miers Hindustanā, lūk, vienīgais piemineklis, kuru izlūdzos Torai… Un arī sev, — neskani piemetināju. — Vai apsolat?
— Nē! — viņš jau atkal bija kļuvis vecvecais Mefistofelis.
— Kāpēc?
— Tāpēc, ka nevar solīt to, kas jau izdarīts.
Neatceros, ko rādīja mūsu sarunas laikā. Iespējams,
videolentā ierakstīto monosliežu vilciena katastrofu To- kijas apkaimē, iespējams, zemestrīci Čīlē, iespējams, gan vienu, gan otru … Man nez kādēļ likās, ka aizvien vēl turpinās vājprātīgās sacīkstes ar šķēršļiem. Un, kad uz ekrāna no tumsas iznira apsieta galva, biju pārliecināts — viens no cietušajiem sacīkšu braucējiem.
Slimnīcas palāta, dibenplānā medicīnas māsa, priekšējā — magnetofoniem apkarināti reportieri. Vai tad nabaga gladiators, kurš piecu tūkstošu dēļ riskējis ar galvu, tiešām tādas uzmanības vērts?
— Varu jums paziņot, ka pret Telemortonu izvirzītās apsūdzības izrādījušās pilnīgi nepamatotas. Apakškomisija nolēmusi pārtraukt savu darbību.
— Senatora kungs? Vai zināmu lomu nav spēlējis fiziskais spiediens? — vaicāja kāds žurnālists.
— Nekādā ziņā! Tautas interešu sargāšana pamudinājusi mani stāties apakškomisijas priekšgalā, tās pašas intereses …
Senatoru pusvārdā pārtrauca diktors:
— Tūlīt Telemortona jaunais vadītājs Laionels Mars nolasīs Savienoto Valstu valdībai adresētu paziņojumu!
Viņš parādījās uz ekrāna negaidot. Brīdi klusēja, it kā dodams miljoniem skatītāju iespēju iemūžināt atmiņā savu seju. Vēl aizvien tā pati apvalkātā velveta jaka, kura viņam bija mugurā, mums pirmo reizi tiekoties. Gari, gluži taisni mati melnā tērauda krāsā. Čigāns? Vienīgi spriežot pēc uguns, kas, šķita, tūlīt, tūlīt izlauzīsies no griezīgi melnajiem redzokļiem. Bet nekustīgajā, it kā akmenī cirstajā sejā drīzāk kaut kas no indiāņa.
Laionels nevīžīgi izvilka no kabatas saburzītu papīriņu un rāmā balsī bez jebkādām intonācijām nolasīja:
7*
99
— Tā kā valdība, nepretodamās senāta apakškomisijas darbībai, pierādījusi politiķu pilnīgo nespēju vadīties no nācijas labuma, Telemortons turpmāk uzskata par
maksas sludinājumu ikkuru politisku uzstāšanos — sākot ar kongresa kandidātu priekšvēlēšanu runu, beidzot ar prezidenta aicinājumu tautai. Sakarā ar to paredzama komerciālai reklāmai veltītā laika krasa palielināšanās, kas nebūt neatbilst mūsu skatītāju interesēm. Lai izvairītos no tā, maksa par sludinājumiem tiek dubultota.
Viņš izzuda tikpat pēkšņi, kā parādījās. Pa ekrānu plūda majestātiska upe. Svētā Ganga! Pazinu to, līdzko redzēju ticīgos, kas šķīstījās svētajā ūdenī. Līdzjūtīgi ticības brāļi pienesa plaukstās dziedinošo malku nevarīgiem kropļiem, gar krastu čumēja neskaitāmi svētceļnieki. Vai tiešām miers? — tā kā neticēju. Bet tik svinīgas bija reliģisko himnu skaņas, tik apgarotas tumšās sejas, tik bezmākoņainas Indijas karstās debesis, ka jūtu uzplūdumā pat saspiedu Mefistofelim roku.
Mirkli vēlāk tikko nenorāvu viņam roku — no zilās debess nokrita ložmetēji un bruņu transportieri, karādamies daudzkrāsainu izpletņu jumolos; redzēju kareivjus lecam no islamiešu lidmašīnas svētceļniekiem uz galvas; kamēr citi operatori rādīja zenītniekus pie lielgabaliem un trauksmes saceltos tankistus, bruņu transportieri ar desantniekiem un ložberiem jau iedrāzās ļaužu barā. Aizrīdamies rībēja šāvieni, stenēja ievainotie, piederīgie apraudāja nogalinātos, tūkstošgalvainā dievlūdzēju masa turpināja skaitīt lūgšanas.