Mani smacēja neizturamas dusmas, pat elpa aizžņaudzās. Visi šie tukšskanīgie solījumi, pārvērsti jaunā miroņu piramīdā, visas šīs kuplās rozes un kararas marmors pāri mironim, ar kuru aizsākās garu garais upuru saraksts, — neviena Dantes elle nespētu izgudrot tādas mocības.
Bet ložmetēju zalves attālinājās. Vienlaicīgi attālinājās krasti. Uz ekrāna palika vienīgi Svētā Ganga, un tās dzeltenīgajā ūdenī, tās nesteidzīgajā tecējumā kā upe upē skrēja tumšsarkanu putojošu asiņu straume.
— Jūs nule redzējāt pēdējo epizodi karā starp Hindus- tanu un Islama republiku! — diktora balsi pavadīja izplūdis ķieģeļkrāsas plankums, kas aizņēma visu ekrānu. Un bez pārejas — Himalaju sniega baltās virsotnes un lejā tikko saskatāmie Katmandu pilsētas smailcepurainie jumti. Veclaicīgas pils vārti, tos apsargā gudrības dieva
Hanumana trijiemiesojums — pērtiķis, kas aizspiež acis, pērtiķis, kas aizbāž ausis, pērtiķis, kas aiztaisa muti. Un noslēgumā — kāda no pils zālēm. Viens premjerministrs svinīgi spiež roku otram, bet uz galda tikko parakstītais miera līgums, kur vēl susē tinte.
Paldies dievam! Dziļi ievilku elpu. Tagad nekas vairs netraucēs mani nomirt.
— Uzglabāšanas kamerā tavs revolveris vairs neatrodas.— Laionels pateica. — Piedod, ka nelūdzu atļauju… Un vispār nošauties — nav pārāk oriģināli. Pafantazē. Varbūt atradīsi ko vairāk piemērotu Lielajam Mortonam, kuram lemts izmainīt pasaules vēstures plūdumu.
— Atstāj mūs vienus, — Mefistofelis lūdza.
— Labprāt. Man it nemaz nav laika pašnāvnieku glābšanai. Pietiek rūpju šī aizkustinošā miera dēļ. Ar ko lai tagad aizpildu piecas stundas ik dienas?
Viņš aizgāja. Bet Mefistofelis joprojām vilcinājās. Arī es vairs nesteidzos — reiz jau lejā gaida tukšais uzglabāšanas kameras plaukts, var mazliet pakavēties šajā nejaušajā piestātnē, kas ir gan pati pirmā, gan pati pēdējā. Dzīves bezcerīgajā piestātnē, no kurienes atiet viens vienīgs vilciens — nekurienē.
Nez kādēļ biju pārliecināts, ka viņš grasās atklāt man ko ļoti svarīgu. Kaut gan tikpat labi varētu domāt, ka Mefistofelis vienkārši izbauda kāroto atelpu pēc izmisīgās cīņas par manu tūlītējo glābšanu.
— Skaties nu, manu zēn! Izlasi — un tu sapratīsi, kāpēc nedrīksti mirt.
Jau vairākus gadus viņš valkāja tos pašus svārkus. Kabatas līdzinājās rakstāmgalda atvilktnēm: pirmā — vienīgi veikalnieciskiem papīriem, otrā — smēķiem un šķiltavām, trešā vēl kaut kam. Vienu no kabatām, to ar rāvējslēdzēju, viņš nekad nebija manā klātbūtnē vaļā taisījis. Tagad viņš izvilka no tās četrkārt saliktu," locījumos apbružātu, dzeltēt sākušu kvadrātveida lapu.
Sektoros sadalīts aplis, tajā zodiaka zīmes, augšā mans dzimšanas datums. Smīnēdams ielūkojos horoskopā. Ir taču interesanti uzzināt dienu pirms savām bērēm, kas tev pareģots turpmākiem četrdesmit gadiem.
«Nepastāvīgs, ar sevi un pasauli neapmierināts, šaudās no vienas galējības otrā. Spējīgs ātri aizrauties ar sievietēm un tikpat strauji atdzist. Saasināta sirdsapziņa pamudina izšķīrējai darbībai, kuru savukārt paralizē vājā griba. Iekšējās pretrunības dēļ neprot izmantot savu analītisko prātu. Ir cinisks, kas tomēr nepasargā no sentimentalitātes uzplūdiem. Ļoti apdāvināts, taču, neatrazdams darbības lauku saviem talantiem, mēdz uzskatīt sevi par nemākuli. Pastāvīgi prāto par pašnāvības iespēju, lai gan baidās spert galīgo soli.»
Jāatzīstas, šī mazdūšīgā dumpinieka — mūslaiku jaunatnes tipiskā pārstāvja ģīmetne krietni atgādināja mani. Taču ikviens zem tās pašas zodiaka zīmes piedzimušais varēja izlasīt svētdienas pielikuma astroloģiskajā stūrītī līdzīgas — vairāk vai mazāk ticamas blēņas.
«Jupitera un Saturna opozīcijas laikā raksturs krasi mainās. Visas labākās īpašības, kolosālas enerģijas un mērķtiecības mobilizētas, sāk iespaidot apkārtesošos un koncentriskiem riņķiem ietiecas pašā laikmeta struktūrā. Satiks savā ceļā tikpat neparasta rakstura cilvēku, kas dzimis zem Skorpiona zīmes jaunā Mēness pirmajā fāzē. Ja neatstums to krasi atšķirīgā rakstura dēļ, kļūs par vēsturisku ceļa rādītāju cilvēces gaitā uz jaunu saprāta likumiem pakļautu sabiedrību.»
Dievs kungs žēlīgais! Nokļūtu šis astrologs manās rokās, gan es viņam nodemonstrētu «labākās īpašības, kolosālas enerģijas un mērķtiecības mobilizētas»! Cerams, pēc tam viņš veselu nedēļu nejaudātu apsēsties.
— Ko tu par to domā, Trīd? — mazliet pieglaimīgi apvaicājās Mefistofelis.
— Blēdīšanās! Pie tam tik nekaunīga, ka pāriet sadzīves filozofijā. Uzskata visus cilvēkus par muļķiem.
— Tas tēmēts uz mani? — Mefistofelis pasmaidīja un, atlaidis kādu iekšēju atsperi, aizsmēķēja Telemortona cigareti. Pirmo kopš mirkļa, kad Vasermūtu izsauca uz pratināšanu. Bet kā izskaidrosi faktu — šis šarlatāns dažos gados pārdevis horoskopus par divarpus miljonu?
— Ar to pašu cilvēcisko muļķību. Gudrais izlasīs un aizmirsīs. Auša, uzzinājis par viņam likteņa lemtajiem talantiem, tik stipri noticēs, ka pārliecinās pārējos dumiķus. Bet šie vienā mutē: «Redziet nu, zvaigznes neviļ!»
— Apmierinošs izskaidrojums. Lai gan tas nav pielāgojams tavam horoskopam… Paredzējuma pirmā daļa jau piepildījusies. Vai zini, kurš ir zem Skorpiona zīmes piedzimušais? Laionels! Še, paņem sev! — viņš ielika man plaukstā horoskopu. — Un, kad galvā atkal līdīs neprātīgas domas, atceries savu nākamību!