Выбрать главу

Biju galīgi aizmirsis gan seifu, gan solījumu ierasties šai dienā personiski. Aizmirsis — tāpat kā daudz ko citu. Protams, zinību vīri, kurus biju atstājis ar garu degunu, pelnīja manu līdzjūtību. Un tai pašā laikā mani māca smiekli. Iztēlojos iespaidu, kādu viņos radīja juku jukām izmētātās pustukšās kārbas, pudeles ar atsistiem kakliem, servorobotam nolauztā roka — manipulators, ar ko bar­bariski taisīju vaļā bundžas. Droši vien viņi nāca pie slēdziena, ka anabiozes miegs, izdzēsdams no atmiņas ci­vilizētās ierašas, atsviedis mani tūkstoš gadu atpakaļ — pie saviem alu senčiem.

Atcerējos tās septiņas dienas, ko, pamazām pieradināda­mies un apgūdams no jauna sen aizmirsto, biju nodzīvojis savā apakšzemes patvērumā. Pusi no tām p'avadīju pusne- maņas stāvoklī. Tagad neskaidri atcerējos, kā, nekustīgi kapsulā gulēdams, sajutu ķermeni caurstrāvojošus vieglus viļņus — tā bija ultraskaņas masāža. Kā sajutu niecīgus dūrienus — kontrolsistēma ik stundu ņēma asins analīzi. Kā pulsēja piesūkļi, savākdami ziņas par nervu, sirds, plaušu darbību. Bet visu to atbīdīja pakāpeniski ik stundu pieaugošās gaismas brīnums.

Vēlāk, jau atstājis kapsulu, atradu elektronu smadzeņu sagatavotas, kārtīgi kaudzē saliktas kardiogrammas, ence- falogrammas, rentgena uzņēmumus, analīzes ar klātpie- liktu nebeidzamu garu lentu, kas rezumēja šo pētījumu iznākumu vārdos. To noslēdza paziņojums: «Ar jums viss kārtībā. Pēc sekundes izslēdzos.»

Biezā papīrā iezīmētas kardiogrammas izlietoju kā šķīv­jus — un arī tad vienīgi retajos pieklājības brīžos. Stei­dzos dzīvot, atvērt pudeles ar korķa viļķi šķita man vel­tīga laika izšķiešana, dzēru tieši no atsistajiem pudeļu kakliem, ēdu ar pirkstiem. Miltons Anbiss mani bija vai­rākkārt brīdinājis, ka straujš lēciens no vientulīguma div­desmit pirmā gadsimta mutulī varētu iedragāt psihi. Bet, nebūtu es zinājis, ka automātiskā lūka, paklausīdama kontrolsistēmas norādījumam, atvērsies ne agrāk par ne­dēļu, es laikam neizturētu tik ilgi…

Tātad ekspedīcijas zinātnieki atraduši nevis puslīķi, kam steidzami vajadzīga ātra medicīniska palīdzība, bet dzīvu mežoni, kurš turklāt paguvis aizmukt no saviem glābējiem. Varbūt teleskatītāji helikopteros tieši bijuši šīs ekspedīcijas dalībnieki?

Sajutos visu laikmetu izcilākais jokdaris. Sevis apreibi­nāts, kādu mirkli pat pārstāju klausīties diktoru. Tad viņa balss tālīnais pērkons atkal iedunēja bungādiņās:

— Ekspedīcija konstatējusi, ka anabiozes ierīce atradu­sies netālu no lielās zemestrīces epicentra, kura sestajā gadā pirms Sienas ēras izpostījusi Lielo kanjonu. Izraku­mus veicot, Biomortona galvenais kibernētiķis Viljams Unaverde uzdūries svarīgam atklājumam. Zem smiltīm saglabājies katastrofas neskartais biobarometrs, kas neap­gāžami apliecina, ka anabioze līdz zemestrīces nestundai noritējusi sekmīgi. Trīdenta Mortona simboliskās atliekas tiks šonedēļ apglabātas Nemirstīgo Panteonā līdzās viņa tēva memoriālajam templim. Tā kā mūsu laikmeta bagātā­kais cilvēks nav atstājis testamentu, prezidenta vadītā Valsts aizbildņu padome ar šo dienu automātiski izbeidz savu darbību. Mortona Piramīda pāriet viņa tiešo un ne­tiešo mantinieku rokās. Lielāko tiesu mantos nelaiķa pre­zidenta bērni — Tristans Mortons un Izolda Mortona. Telemortons apsveic viņus septiņu miljardu skatītāju vārdā!

2

Ierāpos alojes krūmos. Domāšana, no kuras biju atra­dis, jau tā sagādāja grūtības, bet nežēlīgajā saules svelmē vēl jo vairāk. Te, zem dzelokšņainiem zariem ar tumš- sārtiem, saulei pretī atvāztiem ziediem, varēja rast kaut mazliet ēnas. Atminējos Miltonu Anbisu, kurš bija ziedo­jis mūžu zinātniska sapņa īstenošanai. Cik naivs vientiesis viņš izrādījās. Ne jau nedēļa, bet mēneši nepieciešami, lai, paturot veselu prātu, pārlēktu no mana laikmeta mīklainajā «Sienas ērā».

Manā patvērumā bija vienīgi tranzistors, televizoru ne­biju paņēmis līdzi principa pēc. Pāris reižu nesekmīgi mēģināju sameklēt kādu staciju, bet nedzirdēju nekā, izņemot atmosfēras traucējumus un kādu tur nesakarīgu īdēšanu, acīm redzot, lielā ātrumā pārtinamo magneto- ierakstu skaņu. Tagad zināju iemeslu — Telemortons aiz­stājis radio un, iespējams, arī pārējos informācijas avotus. Ierados šajā pasaulē pilnīgi nesagatavots. Tagad man ne­atlika nekas cits kā pacietīgi salūkot mūķīzerus neskaitā­mām mīklām.

Pie velna, nedomāsim pagaidām par to, ka tevi izsludi­nājuši par mironi, sāksim ar visvieglāko … Biokibernē- tiķi, biobarometrs, Biomortons… Vārds «bio», ja nemal- dījos, grieķiski nozīmē «dzīvība». Tātad Biomortons ir kaut kas līdzīgs «ātrai medicīniskai palīdzībai». Glābt cil­vēkiem dzīvību — slavējama nodarbošanās, bet kāpēc globālā valstī tā uzticēta privātai firmai?

Nu, bet ko nozīmē Kredimortons? Varbūt kredīta iestāde ar kasieriem — robotiem, kuriem galvenais kiber- nētiķis mazgā galvu par kļūdainiem aprēķiniem?