Uzmanīgāk pavēros Laionelā. Daudzi vēsturnieki uzskata Čingishanu par asinskāru briesmoni — bet varbūt galvaskausu piramīdas bija viņam vajadzīgas tikai tādēļ, lai sajustu savu stratēģisko lolojumu diženumu?
Mefistofelis paskatījās pulkstenī.
— Laiks sākt! — viņš sacīja, ļaudams vērtējošam skatienam pārslīdēt manam sagumzītajam, netīrajam uzvalkam. Cits — ar mazliet mazāku vērienu — droši vien būtu licis šim svinīgajam gadījumam vilkt mugurā pašu labāko. Bet viņa varas pamats bija cilvēku psiholoģijas virtuoza pazīšana — vienīgi neprātīgi bagāts cilvēks uzdrīkstētos ierasties uz saplūšanu ar Universālo Panteonu tādā pieklājīgu drēbju karikatūrā.
Mēs izgājām cauri visām trim istabām. Cits nepiespiesti dejoja, cits apsprieda gudras problēmas, cits vairāk nodarbojās ar bezmaksas iedzeršanu. Parasti klātesošiem nebija ne jausmas, kāpēc un pie kā tie aicināti. Neviens mani neievēroja, vienīgi sarkanmatainā, kura piecēlās man pretī, un divi vareni zeļļi, kas tūdaļ pameta savas partneres, it kā atcerējušies aiz durvīm stāvošās likumīgās sievas. Tie bija mani miesassargi — Džeims I, Čikāgas jaunatnes bandas bijušais vadonis, un Džeims II, Centrālās Izlūkošanas Pārvaldes bijušais sevišķais aģents. Ja ārzemju braucieni sagādāja man kaut nelielu baudu, tad tādēļ, ka pēc tēva nāves mazais sporta vāģis, ietilpīgais rols-roiss, Džeims I un Džeims II palika mājās. Pilnīgi iespējams, ka arī aizrobežā kāds acīgi sargāja mani no dūru vai ložu kontakta ar mūslaiku civilizāciju, bet es laimīgā kārtā nepazinu šos vīrus pēc sejas.
Ieejot konferences zālē, tūdaļ apjēdzu, cik svarīgs šīsdienas pasākums. Mefistofelis nebija apmierinājies ar manu klātbūtni vien — uz īpaša sēru drānām apvīta postamenta stāvēja urna ar Mortonu, vecāko. Pirksti man niezēja vien pacelt platīna vāku un pārliecināties, cik daudz tur palicis no tētiņa.
— Nu, ko dara Turcija? — tas bija mans brālēns Bol- duīns Mortons. Pagaidām galvenais direktors būdams, viņš tēmēja daudz augstāk. Par ko viņš mani necieta, bija skaidrs mums abiem. Bet Bolduīns nekādi nevarēja aptvert,- kāpēc Mefistofelis neieredz viņu, kurš gatavs darboties Biznesa Templī bez izejamām dienām un atvaļinājumiem. — Harēmi, odaliskas, hašiši un tā joprojām. Pazīstu tavu gaumi…
Atskanēja biezās galdauta vadmalas apslāpēts āmura sitiens. Sākumā šī līdzība ar ūtrupi uzjautrināja mani. Mefistofelis dievināja vecas tradīcijas — tās piedeva haizivju kautiņam bruņinieku divkaujas dižciltīgos vaibstus.
Bolduīns nošņaucās un, uzmetis man greizu skatienu (vispār viņam nebija acu muskuļu defekta, bet manā klātbūtnē viņš pastāvīgi šķielēja), padevīgi ieņēma savu vietu.
Juriskonsults, kā uztīdams bezgalīgu zarnu uz plēsīgu paragrāfu virtenes, apnicīgā balsī nolasīja nolīguma tekstu. Ar grūtībām man izdevās izzvejot kodolu: nobankro- tējušā Universālā Panteona aktīvs pārgāja mūsu īpašumā ar nocenojumu — tūkstoš dolāru par jaunās apvienotās firmas simts dolāru akciju. Tas attiecās vienīgi uz lielajiem akciju turētājiem, sīkie zaudēja visu. Bet tie, kuri ilgus gadu§ bija iemaksājuši naudu cerībā pavadīt pēc nāves simts ar komfortu un aprūpēšanu nodrošinātus gadus Universālā Panteona kapsētās?
Vārdu lūdza Kenela kungs. Tiku par viņu dzirdējis — sācis ar vainagu tirdzniecību vairumā, viņš pārgāja uz apbedīšanas biznesu — saliedēja visbrangākos uzņēmējus šajā nozarē ietekmīgā apvienībā, pakļāva tai vainagu, zārku un pārējo bēru piederumu sīktirgotājus un visbeidzot nodibināja Universālo Panteonu.
— Vēlos atgādināt, ka mūsu pasākums kalpo augstiem humāniem mērķiem. Mūsu bijušajiem klientiem, kas bankrota rezultātā zaudējuši ne vien ietaupījumus, bet arī cerību, ja tā drīkst izteikties, uz nodrošinātu nākotni, vajadzētu atļaut nolaidi, noformējot jaunu līgumu. Tā būtu vislabākā reklāma mūsu nākamajai firmai, ko, godinot mūsu valsts izcilā pilsoņa piemiņu (viņš zemu palocījās platīna urnai), ierosinu nosaukt par Mortona Universālo Panteonu.
— Nekādu Mortonu! — Mefistofelis piesita ar saliektiem pirkstiem pie galda. — Nelaiķis neieredzēja lētu popularitāti. Mūsu jaunajā luksus kapsētā «Nemirstīgo Panteons», kapa cena no desmit tūkstošiem un augstāk, tiks uzcelts tīra zelta templis, kur nelaiķa pīšļi atradīs sev cienīgu vietu. Mūsu konsultanti masu psiholoģijā apgalvo, ka šis piemērs jau pirmajā gadā piesaistīs miljonu jaunu klientu … Kas attiecas uz atlaidi. ..
—- Blēņas! — mans brālēns enerģiski uzrausās kājās. — Neesam filantropu biedrība! Jums, Kenela kungs, va- iadzēja padomāt par savu klientu interesēm pirms bankrota, nevis pēc tam. Bet jūs varat ieteikt viņiem labu izeju: nemirt!
Viens otrs aplaudēja. Bolduīns izrieza krūtis — šai mirklī viņš droši vien jau iztēloja sevi tronī sēžam.
— Palūgšu vārdu! — es pieteicos.
— Vārds Mortonam, jaunākajam! — Mefistofelis svinīgi pasludināja. Milzīgajai konferenču zālei pārskrēja bijīga murmināšana.
— Varat paziņot žurnālistiem, ka esmu palūdzis rezervēt sev vietu blakus tētiņam. Tas arī noderēs reklāmai. Bet ar vienu noteikumu — ja manu brālēnu apbedīs zemeslodes viņā galā. Pilnīgi pietiek, ka man nākas ciest viņa klātbūtni, dzīvam esot.
Bolduīns nobālēja. Ja pastāvēja kaut mazākais pierādījums tam, ka esmu ko vērts, tad tas bija viņa naids. Sajutu to vienmēr un visur — nomodā un miegā. Starp citu, Mefistofelis bija daudz labāk informēts. Ne jau velti viņš tā rūpējās par manu apsardzību. Mefistofelim piemita apbrīnojama īpašība izkliedēt jebkuru negaisu ar veikli iestarpinātu anekdoti. Šoreiz viņam neizdevās nodemonstrēt savu izcilo apķērību.
Nezinu, kā un no kurienes, bet mūsu priekšā pēkšņi nostājās vecene. Viņa nokļuva zem spēcīga ventilatora strāvas, pelnu krāsas mati sacēlās stāvus, zem netīri sirmā oreola raustījās seja, kas drīzāk piederēja viņpasaulei nekā šajai. Nemaz nebrīnījos, kā viņai laimējies iekļūt pa durvīm, ko aizšķērsoja neskaitāmi šveicari un sargi. Kā zināms, ieeja Losandželosas viesnīcā «Ambas- sador» tajā vēsturiskajā vakarā bija atļauta vienīgi izmeklētām personām ar īpašām caurlaidēm. Tas tomēr nekavēja Terhanu Hanu Terhanu nokļūt tādā atstatumā no Roberta Kenedija, kad maza kalibra revolveris, gandrīz vai rotaļlieta, padarīja savu darbu ne sliktāk par snaipera šauteni.