Tā ieradās Nendija — iespiesta sprostā, kas man būtu licies pārāk mazs pat vāverei. Viņa, tāpat kā N'Pongo, izskatījās ļoti labi: spoža spalva, pati apaļa, un ādai zīda mirdzums, taču visdziļāko iespaidu uz mani jau pašā pirmajā mirklī atstāja viņas acis. N'Pongo, kā jau sacīju, bija mazas, dziļas ačeles, kurās vienmēr dzirkstīja viltība un jautrība. Nendijas acis bija lielas un mirdzošas, un, kad viņa tās pagrieza sānis, kļuva redzams baltums, taču tās bija iebiedētas acis, kas nekad neraudzījās uz cilvēku tieši. Tās bija tāda dzīvnieka acis, kuram nav bijusi liela pieredze ar cilvēkiem, bet arī tā paša mazumiņa pieticis, lai cilvēkiem neuzticētos un tos necienītu. Kad izlaidām Nendiju no sprosta, man atklājās cēlonis: šķērsām pāri galvvidum stiepās collas septiņas gara rēta. Acīmredzot, gorillu gūstot, kāds drosmīgs entuziasts būs belzis viņai ar mačeti un kā ar bārdas naža asmeni pāršķēlis pakausi. Droši vien asmens paslīdējis, citādi galva būtu pāršķelta vidū pušu. Ja Nendija šādā kārtā bija iepazinusies ar cilvēku dzimumu, tad nedrīkstēja ņemt viņai ļaunā naidīgumu. Cirtiens bija jau pilnīgi sadzijis, un zem spalvas bija redzama vienīgi garā, baltā rēta, kas man neviļus atgādināja nekam nevajadzīgo dekoratīvo griezienu, ko tik daudzi afrikāņi ar bārdas nazi izdara paši savai galvai.
Veselu diennakti noturējām Nendiju īpašā krātiņā, lai viņa pierod. Krātiņš atradās blakus N'Pongo miteklim, lai viņa varētu redzēt savu nākamo vīru, taču viņa pret to izturējās tikpat vienaldzīgi kā pret mums. Ja sākāt ar Nendiju runāt un raudzījāties viņai cieši sejā, viņas skatiens slīdēja no vienas puses uz otru, sastopoties ar jūsu acīm tikai uz mirkli, lai novērtētu, kas no jums gaidāms. Beidzot, nospriedusi, ka stiepļu režģis, kas atrodas vidū, padara cilvēku mazāk bīstamu, viņa, jums vairs skatienu neuzmetusi, pagrieza muguru. Nendijai bija tik nelaimīga un pārbiedēta seja, ka modās vēlēšanās piekļaut viņu pie krūtīm un apmīļot, taču viņa bija pārāk dziļi ievainota un nemūžam nebūtu to pieļāvusi. Aprēķināju, ka paies vismaz pusgads, līdz iegūsim viņas uzticību, kaut arī turpat blakus būs N'Pongo, kas tik labi satiek ar cilvēkiem.
Tas rīts, kad ielaidām viņu N'Pongo krātiņā, būtu kalendārā bijis jāatzīmē kā svētku diena, un tomēr mēs baidījāmies. N'Pongo bija ļoti labi iekārtojies, un viņš ar savu sabiedrisko raksturu droši vien uzskatīja sevi par vienīgo gorillu pasaulē un visus cilvēkus par saviem draugiem. Nezinājām, kā viņš uzņems Nendijas īdzību un pret cilvēkiem naidīgo attieksmi. Kaut arī N'Pongo no sava krātiņa bija veselas divdesmit četras stundas varējis vērot Nendiju blakus krātiņā, viņš tomēr nebija par to izrādījis ne mazāko interesi. Kad tuvojās lielais iepazīstināšanas brīdis, mēs bijām apbruņojušies ar ūdens spaiņiem, slotām, tīkliem un gariem mietiem, gadījumam, ja varbūt saderināšanās ceremonija nenorisētu tik romantiski, kā to parasti mēdz aprakstīt sieviešu žurnālos. Kad viss bija sagatavots,
atbīdījām durvis, un Nendija, neuzticīgi visapkārt skatīdamās, ieslīdēja no šaurā sprosta N'Pongo samērā greznajā mājoklī. Tur viņa aptupās, atspiedusi muguru pret sienu un ar aizdomu pilnu, tomēr kareivisku izteiksmi sejā ziņkārīgi šaudīja skatienus uz visām pusēm. Nu viņa tiešām atradās vienā krātiņā ar N'Pongo, kas sēdēja zarā, vērodams viņu ar to pašu vienaldzīgo neuzticību, ar kādu viņš mēdza noskatīties uz katru jaunu, nepazīstamu ēdienu, un mēs redzējām, ka Nendija ir daudz mazāka par viņu — gandrīz uz pusi. Viņi vairākas minūtes neatņēmušies vēroja viens otru, kamēr mēs režģa otrā pusē aši pārbaudījām, vai mūsu ūdens spaiņi, tīkli, mieti utt. ir pa ķērienam.
Bija pienācis kritiskais mirklis: tiklab abi gorillas, kā arī mēs bijām pilnīgi sastinguši. Ikvieņs cilvēks no malas, kurš nezināja apstākļus, būtu mūs noturējis par ērmīgākajiem Tiso kundzes vaska figūru muzeja eksponātiem. Tad N'Pongo izstiepa melno roku ar pirkstiem krietnu cīsiņu resnumā un garumā, ieķērās stiepļu režģī un uzmanīgi noslīdēja lejā. Tur viņš nostājās un tik pamatīgi ņēmās pētīt zāģskaidu kaudzīti, it kā pirmoreiz mūžā būtu kaut ko tamlīdzīgu ieraudzījis. Tad nevērīgā, grīļīgā gaitā apmeta pusloku, pieiedams Nendijai pavisam tuvu, un, nepametis uz viņu ne acī, zibenīgā ātrumā izšāva uz priekšu garo, spēcīgo roku, sagrāba pilnu sauju viņas spalvu, no visa spēka paplēsa un žigli aizbēga uz krātiņa otru kaktu, izlikdamies neko nezinām. Nendija, kurai pēc dabas bija — un, bīstos, vienmēr arī būs — visai gausa uztveres spēja, atjēdzās tikai tad, kad N'Pongo jau bija pēdas sešas atstatu. Viņas niknais rūciens un zobu at- ņirgšana vairs neradīja nekādu efektu. Pirmajā raundā tātad bija uzvarējis N'Pongo, taču, lai viņam nesakāptu galvā vīrieša pārākuma apziņa, mēs nolēmām laist darbā rezerves. Aizvācām spaiņus un tīklus un atnesām divas lielas bļodas sulīgu, gardu augļu. Vienu nolikām priekšā N'Pongo, otru — Nendijai. Bija tikai viens saspīlējuma mirklis, kad N'Pongo, pārbaudījis savu šķīvi, nosprieda, ka Nendijas traukā varbūt ir īpaši gardumi, kādu viņam nav, un devās to pārbaudīt. Taču Nendija joprojām turēja ļaunu prātu par izplūkto spalvu un uz N'Pongo tuvošanos viņas šķīvim atbildēja tik karei-