Vājš, bikls, dievišķajā aizrautībā un kvēlē nepievarāms, mantinieks un paraugs visiem, kas saceļas pret bagātībā un liekulībā grimstošo baznīcu, Asīzes Francisks ir imperatora pretmets. Viņš liek Kristum augšāmcelties. Viņš saceļas pret spēku. Viņš stājas pretī spēkam. Viņš cīnās pret bagātību. Viņš ceļas pretī valstij. Leģenda vēstī, ka imperators un svētais esot satikušies Apūlijas pilsētā Bari. Fridrihs II uzreiz esot sapratis, kādas briesmas no nabadzības sludinātāja draud jebkuram organizētam spēkam, jebkurai nacionalai vai privātai ekonomikai, jebkurai valsts birokrātijai. Viņš esot mēģinājis svēto uzvarēt un piespiest padoties — gan ar iebiedēšanu, gan daiļrunību, gan savu valdzinājumu, pēc tam, cietis neveiksmi, esot sūtījis pie svētā vienu no skaistākajām tā laikmeta sievietēm, kuras dēļ gan valdnieki, gan filozofi bijuši gatavi pazudināt dvēseli. Svētais Asīzes Francisks viņu pievērsis ticībai un piepulcinājis māsām, kuras devušas nabadzības solījumu.
Džovanni Butadeo vēl bieži pastaigājās kopā ar Francisku starp Toskānas un Umbrijas cipresēm. Francisks devās uz Spāniju, Sīriju un Ēģipti. Laterana koncilā viņš sastapas ar Innocentiju III un svēto Dominiku. Uz Alvernas klints viņš ieguva stigmas. Viņš dibināja vai reformēja klosterus. Viņš vienmēr atrada arī laiku sarunām ar Žīdu, kura apģērbu bija paņēmis.
Tieši īzaka sabiedrībā starp vīna dārziem un cipresēm, starp Kortonu un Todi, starp Orvjeto un Asīzi svētais Francisks uzrakstīja Saules himnu:
Lai slavēts esi, Mūsu Kungs, ar visām tavām radībām,
Lai slavēta mūsu māsa Saule, kas rada dienu un gaismu dod…
Lai slavēts esi tu, Mūsu Kungs, par mūsu brāli Mēnesi un māsām zvaigznēm…
Lai slavēts esi tu, Mūsu Kungs, par mūsu brāli Vēju…
Ijii slavēts esi tu, Mūsu Kungs, par mūsu brāli Ūdeni,
Lai slavēts esi tu, Mūsu Kungs, par mūsu brāli Uguni…
Brālis Izaks sacerēja vienu no Saules himnas rindām:
Lai slavēts esi tu, Mūsu Kungs, par mūsu māsu Nāvi…
♦
Mēģinājums aptuveni atveidot Izaka Lakedema iekšējo monologu es eju es dzeru es mīlējos es spēlēju kārtis es mīlējos es eju es spēlēju kauliņus es mīlējos es spēlēju kauliņus es dzeru es mīlējos es eju ich gehe ich wandere es eju un nemirstu ando es ienīstu citus cojo es spēlēju kauliņus es dzīvoju echo polvo es dzīvoju un nedzīvoju es dzeru es eju es mīlējos es raudu un neraudu es smejos un nesmejos es mīlējos es dzeru es eju es ienīstu citus es neticu nekam es spēlēju kauliņus ich gehe ich wandere es nespēju nomirt es varu tikai iet ich gehe ich wandere es mīlējos un nemirstu es izmīlēju nāvi ando nāve izmīlē mani cammino es eju es spēlēju kauliņus ando cammino I fuck I screw ich wandere ich gehe Vm Walking ich wandere es eju man nav vārda es eju man nav valodas jeg skruer dove vaijeg knalder Vm going es dzeru es mīlējos ich bumse a scopare es mīlējos es spēlēju kauliņus es esmu citi jag gar un es viņus ienīstu jag knullar I screw in the after-noon and ich bumse jag knullar I screw in the morning es dzeru ziloņus es eju un peles es dzīvoju eu como eu trepo jeg knalder echo un polvo es dzīvoju un es esmu citi es eju es ienīstu citus un man nav vārda es dzeru I'm laiks wandering jeg knalder es spēlēju kaut ko jag knullar camino jeg knalder es nespēju I fuck I screw es dzeru es eju es spēlēju laiku tukšumu telpu ich gehe ich wandere es gaidu cojo pasaules galu cojo echo un polvo karsti always eu trepo auksti slāpes Walking riebums bezgalīgs nogurums cojo es gaidu es eju es spēlēju kauliņus I fuck ich wandere es nespēju nomirt es mirdzu tūkstoš ugunīs kas ir I screw ich wandere elles ugunis es dzeru gribas vemt es spēlēju gribas aiziet I fuck gribas kaut ko citu un fucking in the blue es eju un nekad nemirstu un man nav ne vārda ne valodas un es mīlējos*!!? and Ifuck and I screw es spēlēju kauliņus es eju I'm walking and fuck and I screw es spēlēju kauliņus es soļoju I'm walking and fuckin so
tired in the blue es eju la fatig roug ich gehe jeg
vandrer jau boua la fatig oir und
es s p ē ej sol a s c o p in the
kauliņus in thescrewenem-
nirwand-erintesco-
p a f t e r n no I z a k a
i n t h e m b m
m
m
The m b m
o r n
b I I
♦
Laterana koncils daudzu iemeslu dēļ kļuva par izcilu notikumu. Tajā satikās divi vīri, kas atstāja pēdas nākamajos gadsimtos: viens bija Francisks, minorītu māsu un minorītu brāļu iedvesmotājs, otrs — svētais Dominiks, kas tikko bija nodibinājis sprediķotājmūku ordeni, kuru sauca par dominikāņu ordeni. Dominiks piedāvāja abu ordeņu apvienošanos. Francisks no tā atteicās, bet iedeva Dominikam kaņepāju virvi, ko bija dabūjis no Izaka. No tā laika Dominiks to nēsāja zem apģērba kā piemiņu no šīs tikšanās.
Pēc dažiem mēnešiem Porcinkulā — netālu no Asīzes notika slavenais pīteņu kapituls. To vadīja pats kardināls Ugolīno no Ostijas, kas drīzumā kļuva par pāvestu un ierakstīja mazo nabagu lielo svēto sarakstā. Apsēdušies uz pīteņiem, kas bija paklāti tieši uz grīdas, kapitula dalībnieki nolēma izveidot franciskāņu provinces un sūtīt misionārus pievērst ļaudis ticībai. Francisks lūdza Džovanni Butadeo, kam bija tik daudz iespēju, doties tālumā kopā ar kādu no šīm misijām.
— Kā lai es to darītu? — Izaks atbildēja. — Es esmu žīds. Un es neticu nekam.
— Tu tici vairāk, nekā pašam liekas, — Asīzes Francisks atbildēja.
— Es ticu tev, — īzaks sacīja.
— Ne jau nu man ir jātic. Jātic tam, kas radījis visus brīnumus ap mums, kuri nav nekas cits kā Viņa gudrības, Viņa varenības un Viņa mīlestības atveids.
— Es apbrīnoju tieši tevi un mīlu tieši tevi, — īzaks atbildēja, — jo tu esi nabago brālis un esi atsacījies no visa.
— Es neesmu atsacījies ne no kā, — Francisks teica. — Iespējams, ka citi atsacīsies. Man stāsta, ka Āzijā esot kāds gudrais, kas sludinot atsacīšanos no šīs pasaules un nebūtību. Turpretī es ticu pasaulei un esmu tai pieķēries, jo pasaule ir Dievs.