Cilvēci tagad gaida mācības atnācēju izveidotajā universitātē. Taču jāsāk no pirmā stāva — bet to ir pavisam tūkstoš! —, no bērnudārza, no apmācību kursa, kā uz mūžu atbrīvoties no bailēm, aizdomām un neuzticēšanās.
Starp citu, slavenais angļu astrofiziķis Freds Hoils lekcijās Vašingtonas universitātē apgalvoja aptuveni to pašu, ko Saimaks. Runādams par Zemes iedzīvotājiem līdz šim vēl nepazīstamu sakaru formu, kas pastāv starp augsti attīstītām civilizācijām kosmosā, viņš atzīmē: «Manuprāt, pašreiz jau ir miljons vai vēl vairāk galaktiskās telefonu grāmatas abonentu. Mums vissvarīgāk ir parakstīties uz to, tas ir, kļūt par šo sakaru abonentiem. Kad būsim to izdarījuši, tad nokļūsim tikai pie kāpņu pamatnes, un man ir aizdomas, ka cilvēce tad atradīsies tādam bērnam līdzīgā stāvoklī, kurš pirmo reizi ieradies bērnudārzā.»
Te varētu mazliet pastrīdēties kā ar rakstnieku, tā ar zinātnieku. Vai ir vērts pacietīgi gaidīt nezin ko — bezgalīgi tālas zvaigznes viedos sūtņus, varbūt tos pašus, kuri uz savas planētas izveidojuši Galaktisko universitāti visāda veida saprātīgajām būtnēm ar atšķirīgu pasaules uzskatu un spējām? (Stāsts «Naudas žūksnis».)
Varbūt humānāk ir palīdzēt cilvēkiem ievest kārtību tik dārgajā, zaļganzilajā, neizsakāmi brīnišķīgajā pašu pasaulē? Palīdzēt gan ar labu padomu, gan ar aktīvu pretošanos ļaunumam, netaisnīgumam, alkatībai un neticībai, itin visam, kas vienkāršajiem cilvēkiem līdz šim traucē brīvi un viegli elpot!
Jo atšķirībā no daudziem spalvas brāļiem Saimaks nav zaudējis ticību cilvēces Saprātam! Par to liecina neparasti iespaidīgais un emocionālais stāsts «Mērķi sasniegusi paaudze», kas pēdējo gadu laikā ir viens no nozīmīgākajiem darbiem amerikāņu fantastikā.
Vairāk nekā tūkstoš gadus caur Visuma melno, zvaigžņaino okeānu traucas cilvēku roku darināts Kuģis. Uz tā nomainījušās jau četrdesmit paaudzes. Cilvēki sen aizmirsuši savu mērķi un
radījuši Mitu par vienīgo drošo un nekustīgo pasauli — Kuģi, ap kuru rit un kaisās zvaigznes.
Kuģis saviem iemītniekiem kļuvis gandrīz vai tas pats, kas senajiem babiloniešiem Zeme — cietzeme Visuma centrā, ap kuru, apgaismojot un sildot to, riņķo zvaigznes.
Laika ritumā mainoties paaudzēm, primitīva ticība un no pirrnā acu uzmetiena tikpat primitīvs likums vienoja un nomierināja cilvēkus. Likumam, kam viņi pakļāvās, vajadzēja pildīt noteiktus uzdevumus. «Katrā likumā jābūt kādai jēgai,» saka vecais Džošua, «citādi tas nav vajadzīgs.»
Stāsta varonis Džons Hofs ir vienīgais no Kuģa iemītniekiem, kuram galu galā atklāsies lidojuma mērķis un kļūs pieietamas Kuģa vadīšanai nepieciešamās zināšanas. Džons Hofs, apsūdzēts ķecerībā, zaudējis draugus un piespiedu kārtā kļuvis par slepkavu, pirmais saprot, ka nu jau vairāk nekā tūkstoš gadus cilvēces varenais Saprāts vada Kuģi uz mērķi un nemanāmi virza cilvēku rīcību. «Tas bija paredzēts uz Zemes,» Hofs saka sievai. «Katrs solis bija paredzēts. Viņi paredzēja gara tumsības stāvokli — vienīgo iespējamo, lai ļaudis pārciestu lidojumu. Paredzēja ķecerību, kura saglabās zināšanas. Uzbūvēja tik vienkāršu Kuģi, ka ikviens var to vadīt — ikviens. Viņi raudzījās nākotnē un paredzēja visu, kam jānotiek. Viņu plāni jebkurā brīdī apsteidza notikumus.»
Pēc savas iekšējās noskaņas stāstam «Mērķi sasniegusī paaudze» piekļaujas arī nelielā novele «Ciltstēvs».
Tā uzrakstīta pavisam citā manierē, kas atkal, šķiet, ir radniecīga Bredberija lirikai, taču arī šajā darbā ir tā pati skaidri uztveramā autora
doma. Noveles varonis Vinstons Kerbijs, tāpat kā Džons Hofs, kļūst par ceļvedi cilvēces Saprātam. Viņš zina, ka simt gadu ilgais ceļojums kosmosa dzīlēs ir «vēl viens lēciens, vēl viena uzvara, ko guvušas mazās, nerimtīgās smadzenes». Un šī augstā mērķa vārdā ir iespējams un nepieciešams izturēt jebkuras grūtības un neērtības.
Mans mērķis nav iztirzāt visus Saimaka stāstus, kuri ietverti šajā krājumā. Starp citu, neko neesmu teicis par stāstu «Burvīgā», kurā spoži humoristiski tiek izvirzīta viena no aktuālākajām problēmām visas pasaules zinātniskajā fantastikā, proti, cilvēks un robots. Esmu tikai mēģinājis izsekot Saimaka daiļrades tendencēm, un, tā kā to saknes meklējamas rakstnieka ticībā cilvēka un cilvēces Saprātam, domāju, ka iepazīšanos ar šo godīgo un talantīgo amerikāņu rakstnieku būtu derīgi turpināt.
Šajā krājumā Klifords Saimaks ir pārstāvēts gan kā lielisks humorists, gan kā izsmalcināts liriķis, gan arī kā humānists, kam rūp pasaules likteņi un kas spēj nodoties dziļām filozofiskām pārdomām un rast vispārinājumus.
V. Dmitrevskis
SATURS
>MĒRĶI SASNIEGUSI PAAUDZE…………………………………………………. 5
AIZ UPES, ME2A MALĀ………………………………………………………….. r 'l
CILTSTĒVS…………………………………………………………………………… 73
DIENESTA SPECIFIKA…………………………………………………….. 8«
BURVĪGA…………………………………………………………………………… 102
PUTEKĻU ZEBRA………………………………………………………………… 156
NAUDAS ŽŪKSNIS……………………………………………………………….. 192
BĒRNUDĀRZS…………………………………………………………………….. 244
UZ ZEMI PĒC IEDVESMAS……………………………………………….. 304
NAUDAS KOKS……………………………………………………………………. 330
V. DMITREVSKIS. KAD TICĪBA SAPRĀTAM NAV ZUDUSI 374
Клиффорд Саймак ДЕНЕЖНОЕ ДЕРЕВО
Серия «В мире фантастики» Издательство «Зинатне». Рига 1980 Па латышском языке
Составитель И. ЛИВШИЦ Перевела с русского С. ЦЕПУРНИЕЦЕ Автор послесловия В. ДМИТРЕВСКИЙ Художник А. ЛИП ИII
KLIFORDS SAIMAKS
NAUDAS KOKS
Redaktore Z. Kļaviņa Mākslinieciskais redaktors G. Krutojs Tehniskā redaktore M. Andersone Korektore M. Kallīte HB M? 698
Nodota salikšanai 24.07.79. Parakstīta iespiešanai 07.01.80. Formāts 70X100/32. Tipogr. papīrs Nr. 2. Latīņu garnitūra. Augstspiedums. 12,25 fiz. iespiedi.; 15,93 uzsk. iespiedi.; 16,63 izdevn. I. Metiens 30 000 eks. Pašūt. Nr. 1954-D. Maksā 1 r. 70 k. Izdevniecība «Zinātne», 226018 Rīgā, Turgeneva iela 19. Iespiesta Latvijas PSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un gramatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Cīņa». 226011 Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40.
Saimaks K.
Sa 196 Naudas koks. — Tulk. no krievu vai. — R.: Zinātne, 1980.—389 lpp. — (Fantastikas pasaulē).
Pazīstamais amerikāņu rakstnieks fantasts Kllfords Saimaks uz fantastisku notikumu fona risina aktuilliis mūsdienu problēmas. Lidojumi Visuma dzīlēs, notikumu pārbīde laikā un telpā kalpo vienam mērķim — lai plei.1 dītu, ka cilvēcei pats svarīgākais un arī vishumānākais uzdevums ir vispirms ieviest kārtību savās dzimtajās 111.1 jās — tik bezgala jaukajā zaļi zilajā Zemē. Gan ar lubu padomu, gan ar aktīvu līdzdalību apkarot ļaunumu, ne taisnību, skopulību — visu to. kas līdz šim nejauj vicu- kāršajam cilvēkam brīvi elpot. Autors nešaubīgi tic ill- vēka Saprātam. Un liek ticēt arī mums.