Viņa žokļi dusmās sacirtās, saspiežot pīpes iemuti neskaitāmos gabaliņos un šķembās. Spļaujot uz grīdas plastmasas gabaliņus, viņš nāca man līdzi uz istabu, kur mūs gaidīja Anžela.
3. nodala
— Rrrr! — ierūcās Inskins un tā papurināja dokumentu paku sev rokā, ka tie iegrabējās gluži kā sausas lapas vai skeleta kauli.
— Ļoti izteiksmīgi, — es teicu, izvelkot no kabatas portsigāra cigāru un pieliekot to pie auss. — Taču ar visminimālāko informācijas saturu. Vai jūs nevarētu izteikties konkrētāk?
Es nogriezu cigāra galiņu un nedzirdēju ne mazāko knakšķi. Lieliski.
— Vai jūs zināt, cik miljonus izmaksāja jūsu noziedzības vilnis? Komātas ekonomika…
— Necieta ne par sprīža tiesu. Valdība atlīdzinās zaudējumus cietušajiem, bet pēc tam, savukārt, atskaitīs to pašu summu no savas ikgadējās iemaksas Speckorpusam, kam naudas tāpat ir vairāk, nekā tas spēj iztērēt. Bet paskatieties uz pretī iegūto labumu — milzīgs satraukums sabiedrībā, avīžu tirāžas palielināšanās, vingrinājumi bezdarbībā nīkstošajiem likuma sargiem — bet tas jau pats par sevi ir interesants notikums, gluži tāpat kā manevri brīvā dabā, kas radīja lielu prieku visiem to dalībniekiem. Par ko gan viņiem apvainoties, gluži otrādi, vajadzētu vēl izmaksāt mums honorāru, ka devām iespēju izbaudīt visas šīs satraucošās lietas.
Es aizdedzināju cigāru un izpūtu lielu dūmu mākoni.
— Nefantazē, vecais krāpniek. Ja es izdotu tevi un tavu jaunlaulāto Komātas varas iestādēm, jūs arī pēc 600 gadiem vēl būtu aiz restēm.
— Tas ir maz iespējams, Inskin, pats tu vecais krāpnieks. Jums tāpat jau pietrūkst labu palīgu. Mēs esam jums vajadzīgāki, nekā jūs mums, tā kā uzskatiet šo sarunu par izbeigtu un pāriesim pie lietas. Es tiku sodīts.
Norāvu no formas tērpa pogu un pametu to viņam pāri galdam.
— Lūk, mēs noraujam ordeņus un pazeminām sev dienesta pakāpi. Es esmu vainīgs. Nākošās lietas.
Ar pēdējo tēloti nikno rūcienu viņš aizsūtīja lietas uz papīrgrozu un paņēma lielu sarkanu mapi, kura draudoši iedūcās, tikko viņš bija tai pieskāries. Ar īkšķa spiedienu viņš padarīja nekaitīgu drošības ierīces spridzekli, un mape atvērās.
— Man šeit atrodas pilnīgi slepena informācija un īpaši svarīgs uzdevums.
— Vai tad man kādreiz ir ticis kaut kas cits?
— Tas ir arī ļoti bīstams.
— Tu slepeni apskaud manu skaisto ārieni un gribi manu nāvi. Liecies mierā, Inskin. Izbeidz sparingu un saki man, kas par lietu. Mēs ar Anželu varam tikt ar to galā labāk, nekā visi pārējie aģenti — galīgi veci un garā vāji.
— Tas darbs ir tev vienam pašam, Anžela — tas ir, nu… — Viņa seja nosarka, un viņš sāka pārāk rūpīgi pētīt dokumentus.
— Iedomājies tikai! — es iesaucos. — Inskins — slepkava, galvu- rāvējs, draudīgais priekšnieks, šodienas Galaktikas slepenā vara. Un nevar pateikt vārdus «ir stāvoklī»! Un kā ar mazuli? Pag, pag, sekss, lūk, kur tas suns aprakts. Nu, klāj vaļā, pasaki ātri trīs reizes «sekss», tas tev nāks tikai par labu…
— Aizveries, di Grīz! — viņš nošņāca. — Paldies dievam, tu beidzot apprecējies ar viņu. Tas norāda, ka tavā sapuvušajā personībā ir saglabājusies vēl kāda lāse goda. Viņa paliek. Tu dodies pildīt šo uzdevumu — tas ir vienam cilvēkam, un droši vien padarīsi viņu par atraitni.
— Melnā viņa izskatās šausmīgi, tā ka tev tik viegli neizdosies tikt no manis vaļā. Runā.
— Paskaties šo te, — viņš teica, izņemot no mapes kaseti un ieliekot to galda spraugā. No griestiem nolaidās ekrāns, telpa satumsa, sākās filma.
Filmēts bija ar rokas kameru, krāsa reizēm pazuda, un vispār — filma bija ārkārtīgi neprofesionāla. Tomēr tā bija pati labākā amatieru filma, kādu vien es jelkad esmu redzējis, jo pats materiāls bija atlasīts ļoti labi. Kāds karoja. Bija saulaina diena ar baltu mākonīšu pūkām uz zila debess fona. Bet to vidū — pretgaisa aizsardzības uguns melnie pleķi. Taču uguns nebija masīva, un ar to nepietika, lai zemu lidojošajiem desanta kuģiem traucētu piezemēšanos. Tur bija vidēja lieluma kosmoosta ar dažādām celtnēm tālumā un pāris kravas kuģiem blakus. Pārējie gaisa kuģi rēca ne visai augstu, bumbu sprādzieni sasniedza, šķiet aizsardzības pozīcijas. Tikai tagad es apjēdzu notiekošā neiespējamību.
— Tie taču ir kosmosa kuģi! — es nobubināju, — un kosmiskās transporta raķetes. Vai tiešām ir kāda trula valdība, tik stulba, lai domātu, ka var gūt panākumus starpplanētu karā? Kas notika pēc tam, kad viņi zaudēja, un kā tas viss skar mani?
Filma beidzās, un es atkal ieslēdzu gaismu. Inskins salika kopā pirkstus un nikni caur tiem paskatījās.
— Jūsu zināšanai, mister Viszini, šis iebrukums, gluži tāpat kā vairāki pirms tam bija veiksmīgs. Šo filmu uzņēma kontrabandists — viens no mūsu ziņotājiem, — kura kuģis izrādījās pietiekami ātrs, lai kaujas laikā aizmuktu.
Tas lika man aizvērties. Es dziļi ievilku cigāra dūmu un apdomāju to nedaudzo, ko zināju par starpplanētu karadarbību. Te manas zināšanas nebija īpaši plašas. Tas, tādēļ, ka šie kari gluži vienkārši neizdevās. Varbūt tikai daži gadījumi visā Galaktikā, kad vietējie apstākļi bija īpaši labvēlīgi, nu, teiksim, saules sistēma ar divām apdzīvojamām planētām. Ja viena planēta ir atpalikusi, bet otra — rūpnieciski labi attīstīta, tad primitīvajā var viegli ielauzties. Tomēr to nevar izdarīt, ja pēdējie būs radījuši kaut kādu patstāvīgu aizsardzību. Telpas un laika attiecības padara tāda veida karadarbību vienkārši nepraktisku. Kad katru kareivi, ieročus un uzturu nākas pacelt no planētas gravitācijas lauka un pārvadāt cauri kosmosam, rodas milzīgs enerģijas patēriņš, neiespējams transporta pieprasījums un neticamas pašizmaksas. Ja agresoram turklāt nākas arī izsēdināt desantu un sadurties ar reālu pretestību, iebrukums kļūst galīgi neiespējams. Un tā tas ir saules sistēmas iekšienē, kur planētas pēc galaktiskajiem mērogiem atrodas praktiski blakus. Doma par karadarbību starp dažādu zvaigžņu sistēmu planētām ir vēl neticamāka. Taču nu kārtējo reizi tika pierādīts, ka nav nekā principiāli neiespējama, ja cilvēki pie tā ķeras pietiekami enerģiski. Bet tādām lietām, kā vardarbība, karš un asinsizliešana vēl aizvien ir milzīga pievilcība cilvēku dabā mītošajā vardarbības potenciālā, pat neskatoties uz visu miera un stabilitātes periodu. Man radās kāda doma — pēkšņa un nomācoša.