Hārdmens gulēja, atspiedies uz viena elkoņa. Viņa platās krūtis un pleci aizsedza gultas galvgali, milzīgajās rokās viņš turēja pie ausīm piespiesto austiņu vadus. Viņa šaurā seja ar platajiem žokļkauliem bija pavērsta pret Keransu, taču acis bija kā piekaltas elektriskajam kamīnam. Paraboliskā kausa projicētais intensīvas sarkanās gaismas aplis ar trīs pēdu diametru pārklāja kajītes sienu. Šķita, ka ap Hārdmena galvu, kas atradās šā apļa centrā, staro milzīga kvēloša aura.
Uz grīdas pie Bodkina kājām atradās pārnēsājamais atskaņotājs, kurā griezās trīs collu disks. Bija dzirdamas klusas, skrāpējošas skaņas. Adaptera galviņa mehāniski ģenerēja gandrīz neuztveramas dobjas bungu rīboņas efektu, kas izgaisa, kad ieraksts beidzās un Bodkins izslēdza atskaņotāju. Tad viņš ātri pierakstīja dažus vārdus bloknotā, izslēdza elektrisko kamīnu un ieslēdza pie gultas esošo lampu.
Lēni šūpodams galvu, Hārdmens noņēma austiņas un pasniedza tās Bodldnam.
— Doktor, tā ir velta laika tērēšana. Šie ieraksti ir nenormāli, tos var interpretēt pēc katra ieskatiem.
Viņš iekārtojās ērtāk šaurajā gultā. Kaut ari telpā valdīja tveice, uz viņa sejas un kailajām krūtīm gandrīz nebija sviedru, un viņš ilgpilnām acīm vēroja elektriskā kamīna ogles, it kā nožēlodams, ka tās apdziest.
Bodkins piecēlās kājās, uzlika atskaņotāju uz krēsla un aptina ap to austiņu vadus.
Leitnant, iespējams, ka tur ari ir jēga — tas ir kā Roršaha tests, tikai ar skaņu. Manuprāt, pēdējais ieraksts īpaši rosina iztēli, vai ne?
Hārdmens māksloti nevērīgi paraustīja plecus, acīmredzot nevēlēdamies sadarboties ar Bodkinu un piekāpties kaut vai vienā punktā. Viņš īgni atņurdēja: Atvainojiet, man gan Šķiet, ka šis ieraksts neuzvedina uz noteiktiem tēliem.
Bodkins pasmaidīja, viņš apzinājās, ka Hārdmens pretojas viņa ietekmei, un bija nolēmis šoreiz padoties.
— Nevajag atvainoties, leitnant, šis bija mūsu visvērtīgākais seanss, tidet man.
Bodkins pamāja Keransam: — Nādet iekšā, Robert, piedodiet, ka šeit ir tik silti mēs kopā ar leitnantu Hārdmenu veicām nelielu eksperimentu. Es jums pastāstīšu par to, kad būsim atgriezušies stadjā. Tagad.. . viņš norādīja uz ietaisi, kas atradās uz naktsgaldiņa un atgādināja divus ar aizmugurēm kopā samontētus modinātājpulksteņus. To rādītāji bija savienoti ar primitīviem metāla pagarinātājiem un atgādināja divu saķērušos zirnekļu kājas. — … ļaujiet tam darboties, cik ilgi vien spējat to izturēt. Tas nevarētu būt pārlieku grūti. Vienīgais, kas jums jādara — ik pēc divpadsmit stundām no jauna jāuzstāda abu pulksteņu signāli. Šie pulksteņi modinās jūs ik pēc desmit minūtēm. Ar to pietiks, lai gūtu pietiekamu atpūtu pirms no pirmsmiega stāvokļa ieslīgsiet dziļajā miegā. Ja jums paveiksies, jūs neredzēsiet nekādus sapņus.
Hārdmens neticīgi pasmaidīja un uzmeta skatienu Keransam.
Doktor, man šķiet, ka jūs esat pārāk optimistiski noskaņots. Patiesība jūs gribčjāt teikt, ka es neapzināšos šos sapņus.
Viņš paņēma krietni nodilušus zaļus aktu vākus savu botānikas dienasgrāmatu un mehāniski sāka to Šķirstīt.
~ Reizēm man šķiet, ka es sapņoju bez mitas, ka sapņoju katru dienas tniuūti. Iespējams, ka mēs visi darām to pašu.
Viņa balss skanēja rāmi un nesteidzīgi, kaut an nogurums bija izkaltējis adu ap acīm un muti la, ka garais žoklis izskatījās vēl vairāk izģindis. Keranss sapi ata. ka slimība, lai kāds ari būtu tās cēlonis, nebija skārusi Šā vira personības butibu. Hārdmena personībai piemītošais pašpietiekamī-bas elements bija tikpat spēcīgs kā agrak vai pat vēl spēcīgāks tas atgādināja tērauda floreies asmeni.
Dontfgi vērodams Hārdmenu, Bodkins nosusināja seju ar dzeltenu zidtt kabatlakatu. Netīrā kokvilnas žakete, nevīžīgais apģērbs un pietūkusi, hinīna iekrāsotā āda piešķīra viņam maldinošu noplukuša šarlatāna izskatu, aiz kura slēpās ass un vērigs prāts.
Iespējams, ka jums taisnība, leitnant. Daži cilvēki uzskata, ka apziņa ir tikai īpašs citoplazmatiskās bezsamaņas veids, ka sapņi, tāpat kā nomoda stāvoklis, attīsta un paplašina centrālās nervu sistēmas spējas. Tomēr mums jāpieņem empīriskā pieeja šim jautājumam un jāizmēģina visas iespējamās zāles un līdzekli. Kerans, vai jūs man piekrītat?
Keranss pamāja ar galvu. Gaisa temperatūra kajītē bija sākusi pazemināties, un viņš varēja brīvāk elpot
— Tikpat labi varētu palīdzēt arī klimata maiņa.
Ārpusē atskanēja apslāpēta šķindoņa. Laivceltnis cēla augšup vienu no metāla plakandibena laivām, un tā dauzījās pret bāzes korpusu.
Keranss piebilda: Sajās lagūnās valdošā gaisotne ir kaitīga nerviem. Domāju, ka pēc trim dienām, kad dosimies projām, mēs visi jutīsimies krietni labāk.
Keranss pieņēma, ka leitnantam ir paziņots par gaidāmo aizbraukšanu, taču Hārdmens uzmeta viņam vērīgu skatienu, nolaižot uz leju savu dienasgrāmatu. Bodkins ieklepojās un nekavējoties sāka runāt par kaitīgo caurvēju, ko rada ventilators. īsu brīdi Keranss un Hārdmens cieši rau-dzījās viens otrā. Tad Hārdmens īsi pamāja ar galvu un turpināja lasīt, rūpīgi atzīmēdams pulksteņu rādīto laiku.
Dusmodamies pats uz sevi, Keranss pagrieza pārējiem muguru un pie-gāja pie loga. Viņš aptvēra, ka bija tīšām darījis Hārdmenam zināmu šo vēsti, zemapziņā gaidīdams tieši šādu reakciju un pilnīgi saprazdams, kāpēc Bodkins Hārdmenam nebija neko teicis. Ne mirkli nešaubīdamies, Keranss bija brīdinājis Hārdmenu par to, ka trīs dienu laikž viņam jāpaveic visi uzdevumi un jāatrisina visas iekšējās pretrunas.
Keranss uzmeta aizkaitinātu skatienu modinātājietaisei, pārdzīvodams, ka sācis zaudēt kontroli pār sevi. Vispirms kompasa bezjēdzīgā nozagšana, un tagad šī nepamatotā kaitniecība. Lai kādi ari bija viņa trūkumi, agrāk viņš allaž tika uzskatījis, ka tos visus atsver izcila laba īpašība spēja pilnīgi un objektīvi apzināties savas rīcības iemeslus. Reizēm viņš nevajadzīgi kavējās, tas notika nevis tāpēc, ka viņš būtu neizlēmīga bet gan tāpēc, ka nevēlējās rīkoties situācijās, kurās nebija iespējama pilnīga rīcības iemeslu izpratneTas attiecās arī uz viņa attiecībām ar Beatrisi Dālu — tās ietvēra sevī tik daudz pretrunu, ka atgādināja dejošanu uz stingri savītas ierobežojumu un brīdinājumu virves.
Novēloti mēģinādams nomierināt pats sevi, viņš teica Hārdmenam: