Ja krievi sāks masveida arestus un izvešanas, jārīko diversijas. Jāpretojas... Jāatbrīvo ieslodzītie un arestētie!133
Tāds īsumā skrejlapas saturs un būtība. Ne mazāk un ne vairāk.
Lapiņas palīdzēja nodrukāt divas Kulinska paziņas: kāda pavisam jauna Lauksaimniecības akadēmijas studente Anna Krima un grāmatvede Renāte Gulbe. Renātei sava pārliecība. Viņas vīru arestējuši krievi.134 Kam citam, ja ne viņai skrejlapas būtība saprotama un pieņemama.
Lietā figurēja arī virkne leģionāru. Ar tiem Žanis vien satikās un sirdi kratīja. Cits citam žēlojās un sūdzējās. Neko vairāk! Jā, rakstīja šifrētas vēstules... Taču toreiz citādi nevarēja. Pastu stingri kontrolēja. Vai tad drīkstēja atklāti savas domas paust?! Taču nē!
Jau pirmajā pratināšanā Kulinskis atzinās, ka organizējis slepenu pretestības grupu. Apsūdzētais nosauca arī visus savus draugus un paziņas: Arnoldu Ķesteri, Voldemāru Spindi, Andreju Spoli, Arvīdu Ozoliņu, Bruno Līcīti, Ernestu Reidi un abas jaunās sievietes — Annu Krimu un Renāti Gulbi.135
Lielākā daļa no puišiem — viņa kara biedri.
Andrejs Spole gan pratināšanā apgalvoja, ka Žanis to visu izdomājis... Nav nekādas pretpadomju darbības vai grupas. Viss vienīgi Kulinska fantāzijas auglis. Taču, vai kāds to ņems vērā?! Vara ticēja Žanim Kulinskim: bija tāda grupa un punkts.
Jau izmeklēšanas sākumā Žanis noformulēja savu personisko attieksmi: neesot ziņojis par grupu, jo zinājis, ka visus agri vai vēlu arestēs... Lai organizāciju ātrāk sagrautu, izlaidis skrejlapu... Tas piesaistīs čekas uzmanību un sekmēs ātrāku galu...136
Kulinska liecība viena vienīga provokācija un nodevība. Taču varai ļoti ērta un izdevīga. Pateicoties nodevībai, savāks veselu baru latviešu... Tāpat no viņiem nekādas jēgas! Padomju cilvēkus no viņiem neiztaisīsi. Tad jau labāk visus cietumā un uz Krieviju prom...
Vēl svaigā atmiņā četrdesmit pirmā gada jūnija beigas... Krievu atkāpšanās no Rīgas. Tad latvieši šāva no visiem māju jumtiem un pažobelēm. Tādu elli vairs pieļaut nedrīkst! Šo tautu nevar izmācīt! Vienīgi sodīt un represēt. Notīrīt līdz baltiem kauliem. Salašņas vien atstāt... Un tad jau redzēs, kas no tā iznāks?! Gan jau būs, kas dzīvo šajā malā. Ievedīs savējos... Tie sargās valsti un robežas.
Četrdesmit astotā gada februāri noturēja kara tribunāla sēdi. Paši tiesātāji — karavīri: tiesas priekšsēdētājs majors Pahomovs, bet locekli jefreitors Veselovs un ierindnieks Kuzņecovs.137
Kulinskis tiesā uzvedās, kā nākas. Visu "atklāti" un "godīgi" izstāstīja. Taču spriedums bargs.
Kulinskim ar Ķesteri pa divdesmit pieci. Spindem, Reidem, Spolēm, Ozoliņam un Krimai — desmit. Vienīgi Renātei Gulbei pieci gadi cietumā.
Prokurors ar spriedumu nav mierā. Pārāk maigs un saudzīgs... Lielā steigā tapa protests. Dokumentu parakstīja kāds justīcijas apakšpulkvedis Timčenko.
Sūdzējās arī notiesātie. Kulinskis rakstīja, ka izmeklētājs Kudrašovs viņu sitis un pazemojis. Nav ņēmis vērā nevienu apsūdzētā argumentu. Visa "pretvalstiskā" darbība bijusi vien zēnu rotaļa un muļķība. Viņš gribējis tikai novirzīt "organizāciju" pareizā gultnē...138
Četrdesmit astotā gada vienpadsmitajā martā kara tribunāla spriedumu atcēla. Verdikts ļoti interesants. Tiesa atzinusi, ka apsūdzētie morāli un fiziski ietekmēti. Ozoliņš, Krima un pārējie pratināti bez tulka. Cilvēki pat valodu nesaprot, bet šos tik pratina... Vai tādai izmeklēšanai un tiesai vispār kāda jēga? Protams, ka nē!139
Augustā lietu izskatīja otrreiz. Spriedums vēl bargāks. Visiem pa divdesmit pieci, bet abām meitenēm — desmit gadi cietumā... Tas par sūdzēšanos!140
Pēc septiņiem gadiem arī šo spriedumu noprotestēja. Pats Baltijas kara apgabala prokurors, ģenerālis Rjabcevs rakstīja, ka pretvalstiskā organizācija Imanta nemaz nav pastāvējusi... Redz kā?! Viss vienas iedomas un blēņas. Cilvēki notiesāti par to, ka dienējuši vācu armijā... Tā patiesa apsūdzības būtība. Vienīgā jurisprudence un taisnība. Latvieši sodīti par dalību pretinieka armijā.
Protestu apmierināja, un notiesātos no cietuma izlaida.'41 Jurisprudence gan nebija mainījusies.
Vienīgi laiki citi. Citas vērtības un tikumi. Jaunā soģu paaudze atkratās no pēckara grēkiem... Tā arī visa patiesība un likumība. Imantas lietas papīri sagula arhīvā. Bet tur melns uz balta rakstīts — Kulinskis atbalstījis jauno varu. Nodevis savus draugus un biedrus... Cilvēks vērtīgs un interesants.
Sešdesmit septītajā gadā Kulinska lietu "pacēla" Jānis Lokomets (1929—1991).142 Tāds nīgrs čekists. Visus pēckara gadus apkarojis vien latviešu partizānus. Tagad laiki citi... Arī metodes citādas. Taču būtība nav mainījusies. Kārtīgs aģents visos laikos zelta vērts.
Šķirstot Žaņa papīrus, Lokomets atklāja dīvainas lietas. Būdams labs sportists, ieslodzītais cietumā nositis divus kriminālos... Fakts intriģējošs. Tā varēja rīkoties tikai vīrs ar raksturu. Bez drosmes to neizdarīsi. Ne kurš katrs pratīs sevi aizstāvēt. Taču Žanis prata...14
Atgriezies no ieslodzījuma, Kulinskis strādāja celtniecībā. Sākotnēji Talsos, pēc tam Dobelē, bet vēlāk Rīgā. Visur pulcināja ap sevi draugus un domubiedrus... Rīkoja diskusijas, kāršu spēles un citus saietus. Pats Žanis — izcils būvspeciālists. Spēcīgs organizators. Nepārspējams ietekmētājs un pārliecinātājs...144
Šādu cilvēku ignorēt būtu muļķīgi. Jau toreiz Kulinskis saņēma no drošībniekiem uzdevumu pieskatīt kādu Jūliju Studentu. Bijušo Latvijas Universitātes profesoru.145 Pēc kara Students strādāja Dobelē par stiklinieku... Staigāja pa mājām un stikloja logus. Vienkārši ģērbts, neliela auguma vīrs. Pierē pamatīgs bumbulis... Tautā runāja, ka tajā visa profesora gudrība. Citi gan teica, ka tas esot vēzis...
Šo cilvēku labi atceros. Arī mūsu mājā viņš nomainīja kādu sasistu loga rūti. Ieraudzījis plauktā savas grāmatas, profesors apraudājās... Bijušais psiholoģijas un pedagoģijas speciālists pārtapis stiklotājā... Tā — pēckara proza un traģika. Jaunā vara samalusi visu tautu... Profesoru padarījusi par stiklotāju.
Taču dzīves proza interesanta. Kulinska uzdevums precīzs — vērot, vai Students nedara ko pretvalstisku. Ar ko tiekas un par ko runā. Vai nekūda jaunatni uz nepaklausību?!
Visi šie bijušie jāpieskata... Bet pēc tam jāziņo un jāraksta atskaites...
Savu uzdevumu Žanis pildīja perfekti. Gudrs cilvēks. Arī pieredzes pārpārēm. Visu noskaidros un izpētīs. No viņa pat pele nenoslēpsies!
Kulinski oficiāli savervēja sešdesmit septītajā... Vervēja tas pats Jānis Lokomets.146 Arī pseidonīmu piemeklēja. Visus ziņojumus Žanis parakstīja ar "Jēkaba Smiltnieka" vārdu. Segvārda izvēle nav nejauša Smiltnieka uzvārds Kulinskim tuvs un mīļš. To lietojis vēl viņa vectēvs — aktīvs piektā gada revolucionārs. Slēpdamies no ohrankas, vectēvs nomainīja uzvārdu. Pārtapa Kulinskī.
Tagad vecais uzvārds atdzimis. Nu to lieto Žanis. Ar to viņš piesedzas... Slēpjas no cilvēkiem un raksta ziņojumus. Ar Smiltnieka uzvārdu Kulinskis izšķirs daudzus likteņus...
Septiņdesmit piektā gada martā "Jēkabu Smiltnieku" iesaistīja Jurģa Skulmes izstrādē. Visa šā pasākuma režisors Voldemārs Gothards. VDK 5. daļas 1. nodaļas priekšnieks. Viņš vadīja aģenta "Smiltnieka" darbu. Izstrādāja operatīvos plānus un pieņēma aģenta ziņojumus.