Lai pieķertu Skulmi, izvēlējās ļoti ticamu leģendu. Žani Kulinski ar Jurģi Skulmi iepazīstinās Arvīds Pumpurs. Skulmes kaimiņš un domubiedrs. Arī iemesls loģisks: Kulinskis bijušais leģionārs. Atsēdējis deviņus gadus nometnē. Uzkrājis pieredzi un zināšanas. Uzrakstījis par sevi atmiņas. Tagad piedāvās tās Jurģim. Ar Skulmes palīdzību nosūtīs uz Zviedriju. Leģenda ticama un pārliecinoša. Arī aizdomu nekādu.147
Operācija ritēja pēc plāna. Skulme šo "ēsmu" norija. Pieņēma Kulinski kā draugu. Klāstīja viņam savus uzskatus un dāvināja emigrantu avīzes. Lai lasa un studē. Iedeva arī kādu laikraksta Brīvība septiņdesmit ceturtā gada numuru.148
Ar laiku izveidojās uzticība. Un kāpēc lai neticētu? Kulinskis tāds saprotošs un nosvērts. Arī paziņu loks viņam plašs. Zinot kādu jūrnieku. Cilvēks bieži kuģojot uz Zviedriju. Ja vajadzēs, nogādās jebkuru papīru un informāciju. Problēmu nekādu.
Abu vīru starpā valdīja pilnīga saskaņa. Skulme lūdza "draugam" palīdzību. Uz Zviedriju jāaizsūta kāds raksts. Jurģis uzrakstījis par Ģederta Eliasa mantojumu. Aprakstījis visas problēmas un nebūšanas. Gribot par visu informēt Zviedriju.149 Lūgums tika izpildīts. Raksts savlaicīgi nogādāts adresātam. Šis apstāklis uzticību tikai vairoja. Tā pamazām Kulinskis iemantoja Skulmes draudzību. Jurģis varēja priecāties. Sagādājis sev tiešām vērtīgu palīgu. Aģents "Jēkabs Smiltnieks" ar laiku izzināja visu. Pat to, kā Skulme organizē un rīko konspiratīvas tikšanās: paņem Rīgas centrā taksi. Brauc pa mazām un šaurām ieliņām uz nomali. Vēlāk taksometru atlaiž un tad pa caurbrauktuvēm un pagalmiem uz vajadzīgo dzīvokli...1''0
Tā nofiksēja Jurģa tikšanos ar Agni Balodi. To pašu tikšanos, par kuru Andris Vilītis prokuratūrā stāstīja. Toreiz nopētīja visu: kad atbrauca, cik ilgi sēdēja un kad aizbrauca. Visu iegaumēja un rūpīgi pierakstīja.
Skulme dzīvoja kā zem lupas. Modra acs uzmanīja katru viņa soli. Skulmes dzīve bija pakļauta pilnīgai kontrolei.
***
Septiņdesmit sestā gada piektajā augustā Valsts drošības komitejā ierosināja operatīvās izstrādes lietu "Poļot"...151 Nosaukums dīvains... It kā saistīts ar lidošanu? Vienīgi, kur taisījās lidot? Varbūt uz Zviedriju? Bet varbūt tikai iedomu un fantāzijas ceļojums? Grūti teikt, taču intriga nepārprotama.
Izstrādes objekti veseli četri: pats Jurģis Skulme, viņa draudzene Astrida Peka un abi Vilīši. Valda un Andris.152
Izstrāde nav joka lieta. Pakļaus tevi absolūtai pārbaudei. Noklausīsies, staigās pakaļ un okšķerēs. Pētīs kā rentgenā — ar ko tiecies? Par ko runā un domā? Visi aģenti strādās kā sadeguši. Nezin kādus noziedzniekus atklājuši.
Lai lietu ierosinātu, jāatrod pamatojums. To sameklēja ātri. Jurģis Skulme — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ārzemju nodaļas informators. Nodarbojies ar melīgu ziņu vākšanu. Savākto informāciju nodevis emigrantiem. Kaitējis padomju valsts godam un prestižam.151
Vārdi spēcīgi. Tos uzrakstījis majors Dzintars Līnis. Viņa ziņā nodos Skulmi un pārējos.
Kad Līnis lēmumu bija sacerējis, atlika vēl saskaņot... Jāiegūst visu priekšnieku vīzas un akcepti. Vispirms jālūdz atbalsts Voldemāram Gothardam. Bez viņa paraksta lēmums nekustēs ne no vietas.
Pats Gothards cilvēks skrupulozs. Visu izsvērs un pārbaudīs. īpaši jau lēmuma tekstu. Izķidās un salabos. Lai skanētu gludi un pareizi. Valodas forma un stils Gotharda jājamzirdziņš. Nevar noliegt, šim cilvēkam piemita zināms literārs talants. Viņa teksti gludi un līdzeni. Arī formulējumi apaļi. Kā cilvēks Gothards īpatnējs. Vienmēr perfektā uzvalkā. Drēbe rūpīgi piemeklēta. Tāds tumši zils audums ar svītriņu. Atbilstīgi uzvalkam pašūta arī veste.
Vienmēr saposts un stivs. Tāds arī runas veids. Lietišķs un kodolīgs. Neviena lieka vārda.
Pēc rakstura priekšnieks stūrains un skarbs. Par savu taisnību cīnīsies līdz galam. Ietiepības dēļ sanaidojās ar pašu komitejas priekšsēdi Longinu Avdjukeviču. Sastrīdējās ne pa jokam: Gothards atteicies ierosināt krimināllietu. Cilvēks uzrakstījis Cīņai vēstuli par trīsdesmit septīto gadu... Veselu poēmu sacerējis. Nosodījis represijas un aizstāvējis latviešus.
Augšas izlēma, ka autors jāsoda. Taču Gothards ietiepās. Viņa argumenti spēcīgi. Partija taču Staļina kultu nosodījusi! Par ko tiesāt autoru?! Par ko viņu kārt pie lielā zvana?!154
Konflikts aizgāja līdz Maskavai. Tur lēma, ka Gothardam taisnība. Taču uzvara īslaicīga. Par to bija jāsamaksā. Attiecības ar Avdjukeviču sabojātas. Arī karjeras iespējas izsmeltas. Un viss Gotharda rakstura dēļ. Nekādu kompromisu vai elastības.
Nebija jau tā, ka Gothards būtu kāds disidents... Drīzāk otrādi. Fanātisks savas pārliecības un darba vergs. Visur saskatīja vien padomju varas ienaidniekus un nelabvēļus.
Jaunākajiem kolēģiem Gothards stāstīja, ka drošībniekos iestājies pēc paša iniciatīvas.155 Neviens viņam nav licis vai viņu spiedis. Pats izlēmis. Vecāki bijuši turīgi, bet dēls nolēmis cīnīties ar buržujiem.
Teiktais par vecāku bagātību — viena vienīga leģenda. Nebija nekādas bagātības vai turības. Tēvs parasts amatnieks, bet māte mājsaimniece. Trīsdesmito gadu beigās ģimene nopirka nelielu zemes gabalu. Kādus četrus hektārus. Tā arī visa bagātība un turība. Taču Gothardam vajadzēja leģendu... Lai slēptu savu mazvērtību... Tā viņu mocīja jau no skolas sola. Zēns ļoti kluss un sapņains. Visa viņa dzīve — vienas iedomas un fantāzijas. To visu vainagoja ikdienišķa un banāla skaudība.
Arī partijas sapulcēs apakšpulkvedis kašķīgs. Pārmet kolēģiem iecietību un toleranci... Saudzējot rakstnieku Albertu Belu... Būtu viņam teikšana, sen to nacionālistu noliktu pie vietas... Šajā ziņā 5. daļas priekšnieks Zukulis bija lojālāks. Varbūt, pateicoties viņam, viens otrs rakstnieks netika represēts un sodīts.156
Vērojot Gothardu, atlika vien pabrīnīties — kā viņš var sadzīvot ar Līni. Pilnīgi dažādi cilvēki. Cik viens noslēgts, tik otrs atvērts un koleģiāls.
Līnis pats savu metodi izstrādājis. Palaiž kādu jociņu un vēro, kā cilvēks reaģē...
Ja humora dzirksti uzķer — viss kārtībā. Ar šo cilvēku varēs sastrādāties. Ja nē... Diez kas nebūs...
Līnis elastīgs un slīpēts. Jutīs katru vaibstu un grimasi. Arī darba rezultāti labi. Aģentu viņam netrūkst. Kā tādam cilvēkam atteiksi?! Gothards izlasīja Līņa papīru un uzrakstīja: согласен..(*Piekrītu) Viens paraksts jau saņemts. Viņa tiešais priekšnieks Gothards lēmumu akceptējis.
Atliek vēl 5. daļas priekšnieka vietnieks Fridrihs Straube-Strauss un pats Staņislavs Zukulis.
Gan Straube-Strauss, gan Zukulis Līņa lēmumam piekrita. Tālākais ceļš pie paša ģenerāļa Avdjukeviča. Viņa paraksts izšķirīgs.
Ar Avdjukeviču nekad nevarēja zināt. Komitejas priekšsēdis vienmēr raudzījās uz ceku... Ko teiks partija? Vai vēlāk nepārmetīs? Iebildīs, ka pārcentušies! Pārāk šerpi izrīkojušies...
Vecie čekisti Avdjukeviču necienīja. Sauca par ielikteni un... desantnieku.157 Savulaik uz čeku to komandējusi partija. Desantējusi orgānos... Iecēlusi par komitejas priekšsēdētāja vietnieku. Cilvēks bez pieredzes un prakses, bet iecelts priekšniekos... Vēl apakšpulkveža činā! Cits visu mūžu strādā, lai "puspulkveža" zvaigznes nopelnītu! Bet šim uzreiz uzpleči pilni! Laikam partijai tas svarīgi. Netic drošībniekiem... Baidās no viņu ietekmes: skaties, vēl jaunu trīsdesmit septīto uztaisīs!!!