- Atvainojiet! - iejaucās Homirs Munns ar tādu kā nervozu dramatismu. - Es t-tomēr lāgā nesaprotu, k-ko mēs šeit d-darām. Ja t-tikai runājam, runājam un runājam, tad mēs esam nožēlojami s-sazvērnieki. B-bet es nesaprotu, ko citu mēs varam d-darīt. Tas ir ļoti b-bērnišķīgi. V-visi šie smadzeņu v-viļņi un g-gudrā runāšana. V-vai jums ir k-kaut viens ierosinājums, ko d-darīt?
Pelleasa Antora acis iemirdzējās. - Jā, ir! Mums jāsavāc vairāk informācijas par Otro Fondu. Tas ir pirmais, kas nepieciešams. Mūlis pirmos piecus varas gadus aizvadīja, meklēdams tieši šo informāciju, un cieta
neveiksmi - vai vismaz tā mēs esam radināti domāt. Bet pēc tam viņš pārtrauca meklējumus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam neizdevās? Bet varbūt tāpēc, ka izdevās?
- Atkal runāšana! - Munns rūgti izmeta. - K-kā lai mēs t-to uzzinām?
- Vispirms labāk paklausieties! Mūļa galvenā mājvieta atradās uz Kalgana. Pirms Mūļa valdīšanas laika Kalgans nebija daļa no Fonda komerciālās ietekmes sfēras, un tāds tas nav arī tagad. Pašlaik Kalganu pārvalda vīrs, vārdā Stetins, ja vien līdz rītdienai pilī nenotiks jauns apvērsums. Stetins dēvē sevi par Pirmo Pilsoni un uzskata sevi par Mūļa pēcteci. Ja tajā pasaulē pastāv kāda tradīcija, tad tā ir saistīta ar Mūļa izcilību un pārcilvēka spējām, turklāt tā ir sakāpināta līdz māņticībai. Līdz ar to Mūļa vecā pils ir pārvērsta gluži vai par svētnīcu. Neviens tajā nedrīkst ieiet bez īpašas atļaujas, un iekštelpās nekas nav mainīts.
- Nu un?
- Nu, un kāpēc radies tāds stāvoklis? Šajos laikos nekas nenotiek bez iemesla. Ja nu tā nav tikai māņticība, kas liek saglabāt Mūļa pili nepieejamu un neskartu? Ja nu par to ir gādājis Otrais Fonds? īsāk sakot, ja nu Mūļa piecu gadu meklējumu rezultāti slēpjas tieši pils iekšienē?
- Ek, b-blēņas!
- Kāpēc ne? - Antors neatlaidās. - Visā savā pastāvēšanas laikā Otrais Fonds ir slēpies un ļoti maz iesaistījies Galaktikas notikumos. Es zinu, ka no mūsu viedokļa loģiskāk liktos pili nojaukt vai vismaz iznīcināt datus. Bet neaizmirsīsim šo izcilo psihologu psiholoģiju! Viņi ir seldoni, viņi ir mūļi, un viņi darbojas netiešā veidā, ar apziņas starpniecību. Viņi neko
nenojauks un neiznīcinās, ja var sasniegt savu mērķi, ietekmējot apziņas stāvokli. Vai saprotat?
Tūlītējas atbildes nebija, un Antors turpināja: - Un tieši jūs, Munn, esat tas, kas var sagādāt mums vajadzīgo informāciju.
- Es? - Pārsteiguma sauciens atgādināja kliedzienu. Munna skatiens drudžaini zibēja no cita uz citu. - Es neko tamlīdzīgu nevaru! Es neesmu rīcības cilvēks, es neesmu t-telefilmu varonis! Es esmu b-bibliotekārs. Ja varu jums palīdzēt kā bibliotekārs, labi, es riskēšu sadurties ar Otro Fondu, bet es nelidošu kosmosā t-tik... t-tik neprātīga mērķa dēļ!
- Nomierinieties un paklausieties! - Antors pacietīgi teica. - Mēs ar doktoru Darellu esam vienisprātis: tieši jūs esat īstais cilvēks! Tā ir vienīgā iespēja rīkoties dabiski un neuzkrītoši. Jūs sakāt, ka esat bibliotekārs. Lieliski! Kāda ir jūsu galvenā interešu joma? Muliāna! Jums jau tagad pieder vislielākā materiālu kolekcija par Mūli, kāda atrodama Galaktikā. Būtu tikai dabiski, ja jūs vēlētos to paplašināt, un jums tas izdotos dabiskāk nekā jebkuram citam. Tieši jūs varētu lūgt atļauju ieiet Kalgana Pilī, neizraisot aizdomas par slēptiem nolūkiem. Varbūt jums atteiks, taču jūs neturēs aizdomās. Turklāt jums pieder vienvietīgs kosmosa kuģis. Ir zināms, ka ikgadējā atvaļinājuma laikā jūs ceļojat uz citām planētām. Jūs esat bijis pat uz Kalgana. Saprotiet, jums taču jādara tikai tas pats, ko esat darījis līdz šim!
- Bet es taču nevaru v-vienkārši t-teikt: “Esiet t-tik laipni un ielaidiet mani jūsu s-svētākajā v-vietā, mister P-Pirmais P-Pilsoni!”
- Kāpēc gan ne?
- Augstā Galaktika, tāpēc ka viņš man to neļaus!
- Tas ir iespējams. Tādā gadījumā jūs vienkārši lidosiet atpakaļ un mēs izdomāsim kaut ko citu.
Munns bezpalīdzīgā protestā lūkojās apkārt. Viņš juta, ka tiek ierauts pasākumā, kurā nepavisam negrib iesaistīties. Bet neviens nepalīdzēja viņam tikt no tā vaļā.
Tā nu beigu beigās doktora Darella namā tika pieņemti divi lēmumi. Pirmais - ar ļoti negribīgu Munna piekrišanu - bija bibliotekāra lidojums uz Kalganu, līdzko sāksies viņa vasaras atvaļinājums.
Otrais bija pilnīgi nesankcionēts lēmums, ko pieņēma pilnīgi neoficiāla sapulces dalībniece, izslēgdama skaņu uztvērēju un laizdamās novēlotā naktsmiegā. Pie šī otrā lēmuma mēs atgriezīsimies vēlāk.
10. KRĪZE TUVOJAS
Uz Otrā Fonda bija pagājusi nedēļa, un Pirmais Runātājs atkal smaidīdams raudzījās Studentā.
- Acīmredzot jūs esat atnesis man interesantus rezultātus, citādi jūsos nebūtu tik daudz slēptu dusmu.
Students uzlika plaukstu uz līdzatnestā aprēķinu tīstokļa un jautāja: - Vai varat droši apgalvot, ka šī ir reāla problēma?
- Priekšnosacījumi atbilst patiesībai. Es neko neesmu sagrozījis.
- Tādā gadījumā man jāpieņem rezultāti, un es tos negribu pieņemt.
- Gluži dabiski. Bet kāds tam sakars ar to, ko jūs gribat vai negribat? Pastāstiet, kas jūs tik ļoti nomāc! Nē, nē, nolieciet savus secinājumus malā. Es tos analizēšu vēlāk. Pagaidām parunājiet ar mani! Ļaujiet man vērtēt jūsu izpratni.
- Labi, Runātāj... Kļūst skaidri redzams, ka Pirmā Fonda pamatpsiholoģijā ir notikusi pamatīga un visaptveroša pārmaiņa. Kamēr viņi zināja par Seldona Plāna esamību, nezinādami tā detaļas, viņi jutās pārliecināti par panākumiem, tomēr šo pārliecību pavadīja nenoteiktība. Viņi zināja, ka viss atrisināsies veiksmīgi, taču
nezināja, kad un kādā veidā. Tāpēc valdīja nepārtraukta spriedzes un neziņas gaisotne - un tieši to Seldons vēlējās. Citiem vārdiem sakot, varēja paļauties uz to, ka Pirmais Fonds darbosies ar maksimālu jaudu.
- Tēlains salīdzinājums, - Pirmais Runātājs atzīmēja, - bet es saprotu jūsu domu.
- Turpretī tagad, Runātāj, viņi zina par Otrā Fonda esamību, turklāt zina diezgan daudz; tas vairs nav tikai sens un neskaidrs Seldona izteikums. Viņi nojauš, ka tā uzdevums ir sargāt Plānu. Viņi zina, ka pastāv apvienība, kura vēro katru viņu soli un neļaus viņiem iet bojā. Tāpēc viņos zūd mērķtiecība un viņi ļauj sev peldēt pa straumi. Jā, atkal tēlains salīdzinājums.
- Tas nekas, turpiniet!
- Un tieši šī pūliņu atmešana, šī augošā pasivitāte, šī ļaušanās rāmam mieram un ārdošām hēdonisma tieksmēm ved pretī Plāna sabrukumam. Viņi ir jāpiespiež aktivizēties.
- Vai tas ir viss?
- Nē, tas nav viss. Lielākās iedzīvotāju daļas reakcija ir tāda, kā es aprakstīju. Bet mazākuma reakcija slēpj sevī nevēlamas iespējas. Zināšanas par mūsu aizsardzību un kontroli var nelielā cilvēku daļā izraisīt nevis pasīvu apmierinātību, bet naidīgumu. Tas izriet no Korillova teorēmas...
- Jā, jā. Es zinu šo teorēmu.
- Piedodiet, Runātāj. No matemātikas ir grūti izvairīties. Lai nu kā, sekas ir tādas, ka Otrā Fonda pūliņi tiek ne vien vājināti, bet daļēji vērsti pret mums pašiem, turklāt tas notiek diezgan aktivi.
- Vai tagad tas ir viss?
- Vēl jāmin viens faktors, kura iespējamība ir samērā zema...
- Labi! Un kas tas ir?
- Kamēr Pirmā Fonda enerģija tika veltīta vienīgi Impērijai, kamēr tā vienīgie ienaidnieki bija milzīgi, vecmodīgi karkasi, kas palikuši pāri no pagātnes drupām, cilvēkiem acīmredzami rūpēja galvenokārt fiziskās, eksaktās zinātnes. Tagad, kad mēs esam kļuvuši par jaunu un ievērojamu daļu viņu vidē, pastāv iespēja, ka viņu nostādne mainīsies. Nav izslēgts, ka viņi mēģinās kļūt par psihologiem...