- Tātad jūs domājat, ka Otrais Fonds eksistē?
- Kāpēc ne? Tas darītu dzīvi daudz interesantāku.
- Un jūs tur saskatāt arī savas intereses?
- Protams! Mani aizrauj tieši šī noslēpumainība! Vai tas nav lielisks temats pārspriedumiem un minējumiem? Avīžu pielikumi pēdējā laikā vairs neraksta gandrīz neko citu, un tas ir diezgan zīmīgi. “Kosmoss” pasūtīja vienam savam autoram spoku stāstu par pasauli, kuru apdzīvo tikai tīrā prāta būtnes, - proti, par Otro Fondu! Tās ir būtnes ar izcilu psihisko spēku, un šis spēks ir tiktāl attīstīts, ka ar savu enerģiju pārspēj visu, ko pazinusi fizikas zinātne. Viņi var sadragāt kosmosa kuģus no gaismas gadu attāluma, izraut no orbītām veselas planētas...
- Interesanti. Jā. Bet vai jums pašam ir kādi uzskati par šo tematu? Vai esat gatavs pieņemt tādu prāta spēka jēdzienu?
- Augstā Galaktika, nē taču! Vai jūs domājat, ka tādas būtnes paliktu dzīvot uz savas planētas? Nē, ser! Manuprāt, Otrais Fonds turpina slēpties tāpēc, ka tas ir vājāks, nekā mēs domājam.
- Tādā gadījumā man ir pavisam viegli paskaidrot turpmāko. Kā jums patiktu vadīt ekspedīciju, kura meklē Otrā Fonda atrašanās vietu?
Brīdi Čanniss izskatījās apmulsis, jo notikumi attīstījās mazliet straujākā tempā, nekā viņš bija paredzējis. Pavisam neraksturīgā kārtā viņa mēle bija kļuvusi stīva, un klusums ieilga.
Mūlis sausi sacīja: - Nu?
Čanniss sarauca pieri. - Protams, patiktu. Bet kurp lai es dodos? Vai jūsu rīcībā ir kāda informācija?
- Kopā ar jums brauks ģenerālis Pričers...
- Tātad es tomēr nevadīšu ekspedīciju?
- Par to spriediet pats, kad būšu pateicis visu līdz galam. Redziet, jūs neesat Fonda cilvēks. Jūs esat dzimis uz Kalgana, vai ne? Jā gan. Un tas nozīmē, ka jūsu zināšanas par Seldona Plānu varētu būt diezgan miglainas. Kad pirmā Galaktikas Impērija tuvojās sairumam, Hari Seldons un grupa psihovēsturnieku, analizējot vēstures gaitu ar matemātiskām ierīcēm, kādas šajos pagrimušajos laikos vairs nav pieejamas, nodibināja divus Fondus, katru savā Galaktikas malā, un darīja to ar mērķi, lai ekonomiskie un socioloģiskie spēki, kas lēnām attīstījās, liktu tiem izveidoties par Otrās Impērijas centriem. Hari Seldons plānoja, ka tas notiks tūkstoš gadu laikā - turpretī bez šiem Fondiem tas prasītu trīsdesmit tūkstošus gadu. Taču
viņš savos aprēķinos nevarēja paredzēt mani. Es esmu mutants, un psihovēstures zinātnei nebija iespējams iekļaut mani savos aprēķinos, jo tā strādā tikai ar liela cilvēku skaita caurmēra reakcijām. Vai jūs saprotat?
- Pilnīgi saprotu, ser. Bet kāds tam sakars ar mani?
- Driz sapratīsiet arī to. Es esmu nolēmis apvienot Galaktiku jau tagad - proti, sasniegt Seldona tūkstoš gadu mērķi trīssimt gados. Viens no Fondiem - fizikas zinātņu pasaule - joprojām plaukst un zeļ, un tas notiek manā vadībā. Labklājības un kārtības vidē, kāda valda Savienībā, viņu radītie kodolieroči ir attīstīti tiktāl, ka spēj Galaktikā paveikt jebko, un vienīgais izņēmums ir Otrais Fonds. Tāpēc man jāuzzina par to pēc iespējas vairāk. Ģenerālis Pričers ir cieši pārliecināts, ka Otrais Fonds vispār neeksistē. Taču es zinu, ka tā nav taisnība.
- Kā jūs to zināt, ser? - Čanniss uzmanīgi pavaicāja.
Un Mūļa vārdos piepeši iebrāzās sašutums. - Zinu
tāpēc, ka manis kontrolēto cilvēku prātos ir notikusi iejaukšanās! Neuzkrītoša! Izsmalcināta! Bet ne tik izsmalcināta, lai es to nepamanītu. Un šī iejaukšanās notiek arvien biežāk un izšķirošos brīžos ietekmē vērtīgāko cilvēku rīcību. Vai jūs vēl brīnāties par to, ka vairākus gadus es esmu piesardzīgi atturējies no aktīvas darbības?
Lūk, šeit parādās jūsu nozīme! Ģenerālis Pričers ir labākais vīrs, kāds man palicis, un tieši tāpēc viņš vairs nav drošībā. Protams, viņš pats to nezina. Bet jūs esat Nepievērstais, un tāpēc nepastāv risks, ka tūlīt tiksiet atklāts kā Mūļa cilvēks. Jūs varētu maldināt Otro Fondu ilgāk, nekā to spētu jebkurš no maniem vīriem, - un iespējams, ka ar to būtu diezgan. Vai jūs mani saprotat?
- Hm-m-m... Jā. Bet piedodiet, ser, ja es uzdošu jautājumus. Kādā veidā notiek šī iejaukšanās jūsu cilvēkos? Man būtu svarīgi pamanīt pārmaiņu ģenerālī Pričerā, ja tāda notiek. Vai viņi atkal kļūst nelojāli?
- Nē. Es jau teicu, ka tas notiek neuzkrītoši un izsmalcināti. Un tieši tāpēc to ir grūtāk pamanīt, un dažreiz man ir jānogaida, pirms rīkojos, jo es droši nezinu, vai konkrētais cilvēks ir vienkārši satraukts vai arī ir notikusi iejaukšanās viņa psihē. Viņu lojalitāte paliek neskarta, bet iniciatīva un atjautība tiek dzēsta. Manā rīcībā paliek nevainojams, šķietami nemainījies cilvēks, taču viņš ir kļuvis gluži nederīgs. Pēdējā gada laikā tāda apstrāde ir notikusi ar sešiem cilvēkiem. Ar sešiem maniem labākajiem vīriem! - Mūļa mutes kaktiņš noraustījās. - Pašlaik viņi ir atbildīgi par kaujas treniņu bāzēm, un es dedzīgi vēlos, kaut nerastos nekādi ārkārtas apstākļi, kuros viņiem būtu jāpieņem lēmumi.
- Bet ja nu, ser... ja nu vainīgs nemaz nav Otrais Fonds? Ja nu tas ir cits īpatnis, kas līdzīgs jums, vārdu sakot, vēl viens mutants?
- Plānošana notiek pārāk rūpīgi un pārāk ilgā laika posmā. Viens atsevišķs cilvēks būtu steidzīgāks. Nē, tā ir vesela pasaule, un jums jākļūst par manu ieroci cīņā ar to.
Čannisa acis iemirdzējās. - Ļoti priecājos par tādu iespēju! - viņš teica.
Bet Mūlis uztvēra sarunu biedra straujo emocionālo kāpumu. Viņš teica: - Jā, jūs droši vien domājat, ka veiksiet unikālu pakalpojumu, kas ir unikāla atalgojuma vērts, varbūt pat cerat ar laiku kļūt par manu pēcteci. Tas ir pilnīgi iespējams. Bet atcerieties, ka pastāv arī unikāli sodi! Manas emocionālās spējas neaprobežojas tikai ar lojalitātes radīšanu.
Skopais smaids viņa plānajās lūpās bija drūms, un Čanniss izbijies pielēca kājās.
īsu mirkli, tikai vienu zibenīgu mirkli Čanniss bija jutis, ka viņu caururbj skaudru bēdu šautra. Tā bija ietriekusies viņā, izraisot fiziskas sāpes, kas aptumšoja prātu, un pēc tam pazudusi bez pēdām. Pazudusi līdz ar visām citām jūtām, atstājot tikai satracinātu dusmu vilni.
- Dusmas jums nepalīdzēs, - Mūlis teica. - Jā, tagad jūs cenšaties tās apspiest, vai ne? Bet es tās redzu. Tāpēc vienkārši atcerieties: tamlīdzīga iedarbība var pastiprināties un turpināties. Ar emocionālo kontroli es esmu nogalinājis cilvēkus, un tāda nāve ir ļoti nežēlīga.
Pēc īsa brīža viņš piebilda: - Tas ir viss!
Mūlis atkal bija viens. Viņš izslēdza gaismas, un siena viņam pretī atkal kļuva caurspīdīga. Debesis pletās melnas, un kāpjošā Galaktikas Lēca klāja savu zvaigžņoto segu pāri kosmosa samtainajiem dziļumiem.
Un šo dūmakaino miglāju veidoja neskaitāmas zvaigznes, tik daudzskaitlīgas, ka saplūda cita ar citu, pārtopot vienā milzīgā gaismas mākoni.
Un tas viss piederēs viņam...
Tagad jāpaveic tikai vēl viens - pēdējais gatavošanās darbs, un viņš varēs doties pie miera.
PIRMĀ INTERLŪDIJA
Ritēja Otrā Fonda Izpildpadomes sesija. Mums tās ir tikai balsis. Ne konkrētā sapulces vieta, ne dalībnieku identitāte šajā brīdī nav svarīga.
Precīzi runājot, diez vai ir iespējams pat atbilstoši atainot jebkuru sesijas fragmentu - ja vien nevēlamies pilnīgi upurēt arī to mazumiņu saprotamības, ko mums ir tiesības gaidīt.
Šeit mēs sastopamies ar psihologiem - un tie nav vienkārši psihologi. Pareizāk būtu sacīt: zinātnieki ar psiholoģisku orientāciju. Proti, tie ir cilvēki, kuru zinātniskās filozofijas pamatkoncepcija ir vērsta pilnīgi citādā virzienā nekā visas mums pazīstamās teorijas. Tādu zinātnieku “psiholoģijai” kuru aksiomas veidojušās eksakto zinātņu novērojumu ceļā, ir ļoti attālināts sakars ar PSIHOLOĢIJU.