Taču Bonds nebija ar mieru piederēt nevienai automašīnai. Automašīna, lai cik lieliska, bija pārvietošanās līdzeklis. (Viņš savu Continental dēvēja par lokomotīvi: "Es tevi aizvedīšu savā lokomotīvē.") Un tai jebkurā laikā bija jābūt gatavai pārvietoties - nekādu garāžas durvju, uz kurām aplauzt nagus, nekādu auklēšanos ar mehāniku, izņemot nelielu ikmēneša apskati, "lokomotīve" gulēja laukā, viņa dzīvokļa priekšā, un tai bija jāiedarbojas nekavējoties jebkuros laika apstākļos un pēc tam jāturas uz ceļa.
Abi izpūtēji - Bonds bija pieprasījis divcollī- gas caurules, viņam nepatika veco, oriģinālo izpūtēju klusais parkšķis - pamatīgi ierēcās, kad garais pelēkais deguns ar lielu astoņstūrainu skrūvi priekšgalā spārnotā B vietā izgriezās no mazā Čelsijas laukumiņa uz Kingsroudas. Pulkstenis rādīja deviņi, tātad pārāk agrs, lai uz ceļa sāktos sastrēgumi, un, strauji izvadījis automašīnu pa Slounstritu, Bonds iegriezās parkā. Bija par agru ari, lai ielās parādītos ceļu policija, tāpēc pēc visai ekstravaganta brauciena viņš precīzi trijās minūtēs bija nonācis pie Marmora arkas ieejas. Lēnām apbraucis mājām un nokļuvis uz Beikerstritas, Bonds tādā pašā garā nonāca Rīdžentparkā. Desmit minūtes pēc steidzamā aicinājuma ierasties viņš jau brauca augšup lielās četrstūrainās ēkas liftā uz astoto un pēdējo stāvu.
Soļodams pa paklājiem izklāto gaiteni, Bonds jau sajuta gaisā trauksmi. Šajā stāvā bez M kabinetiem atradās sakaru nodaļa, un aiz pelēkajām, aizvērtajām durvīm varēja sadzirdēt nepārtrauktus raidītāju sprakšķus un dūkšanu un šifrēšanas mašīnu pastāvīgos, automāta kārtai līdzīgos rējienus un klaboņu. Bondam ienāca prātā, ka izsludināta vispārēja trauksme. Kas, pie velna, bija noticis?
Pārvaldes priekšnieks stāvēja blakus Manipenijas jaunkundzes galdam un, saukdams signālus no biezas mapes, deva viņai norādījumus.
- CIP, Vašingtona, personīgi Dalesam. Šifrs XXX ar teleprinteri. Metiss. Otrais birojs. Tas pats šifrs un adrese. Nodaļa F, NATO izlūkdienesta priekšniekam. Personīgi. Standarta ceļš caur nodaļas priekšnieku. Šo nodot tieši rokās M 15, personīgi, kopiju policijas komisāram, personīgi, un šos, - viņš padeva biezu žūksni, - personīgi nodaļu priekšniekiem no M. Šifrs XX pa Vaitholas radio un Portishedu. Ja? Esi laba meitene un nosūti visu pēc iespējas ātrāk. Būs vēl citi ziņojumi. Gaidāma nelādzīga diena.
Manipenijas jaunkundze priecīgi pasmaidīja. Viņai patika tādas trakās dienas, kā viņa tās dēvēja. Tās viņai atgādināja par pirmsākumiem, kad Manipenijas jaunkundze sāka strādāt pārvaldē par jaunāko šifrētāju. Viņa pieliecās tuvāk un nospieda komutatora slēdzi.
- 007 ieradies, ser. - Manipenijas jaunkundze palūkojās uz Bondu. - Vari iet!
Pārvaldes priekšnieks pasmaidījis sacīja: - Piesprādzējieties!
Virs M durvīm iedegās sarkanā gaisma. Bonds iegāja.
Kabinetā valdīja pilnīgs miers. M atslābinājies sēdēja sāniski pie sava rakstāmgalda un lūkojās laukā pa plato logu uz tālumā mirdzošajām Londonas debesīm. Viņš pacēla skatienu.
- Apsēdies, 007! Paskaties šurpu!
Pastiepis roku, viņš pastūma pāri galdam dažas fotokopijas.
- Nesteidzies!
M paņēma pīpi un, gribēdams to piebāzt, izklaidīgi iegremdēja pirkstus tabakas dozē ar gliemežvāka pamatni.
Bonds paņēma kopijas. Tajās no priekšpuses un aizmugures bija redzama aprakstīta aploksne. Tā viscaur bija nokaisīta ar pulveri pirkstu nospiedumu noņemšanai.
M pameta skatienu uz viņa pusi.
- Ja gribi, vari smēķēt.
- Paldies, ser, - atteica Bonds. - Es cenšos atmest.
- Hmh, - noteica M un, iebāzis mutē pīpi, uzšķīla sērkociņu. Dziļi ievilcis dūmus, viņš iekārtojās krēslā ērtāk. Pelēkās jūrnieka acis neko neredzošu skatienu domīgi vērās laukā pa logu.
Aploksne ar uzrakstu PERSONĪGI UN NEKAVĒJOTIES bija adresēta premjerministram. Adrese: SWI, Ix>ndonā, Vaitholā, Dauningstritā 10. Ikviens sīkums adresē bija pareizs līdz pat norādījumam PC, kas nozīmēja, ka premjerministrs ir slepenpadomnieks. Interpunkcija bija nevainojama. Uz markas bija zīmogs ar atzīmi Braitona, 3. jūnijs, 8.30. Bondam ienāca prātā, ka vēstule varētu būt sūtīta nakts aizsegā un ka tā droši vien pienākusi kaut kad tās pašas dienas, t.i., vakardienas, agrā pēcpusdienā. Bija izmantota rakstāmmašīna ar treknu, visai elegantu šriftu. Šis fakts kopā ar iespaidīgo 5 reiz 7,5 collas lielo aploksni, adreses teksta izkārtojumu un stilu atstāja nopietnu, lietišķu iespaidu. Uz aploksnes otrās puses nebija nekā, izņemot pirkstu nospiedumus. Zīmoglakas nebija.
Vēstule, tikpat pareizi un glīti uzrakstīta, vēstīja:
"Mister premjerministr, Jums vajadzētu zināt vai ari, sazinoties ar Gaisa spēku virspavēlnieku, Jūs uzzināsiet, ka vakar, 2. jūnijā, apmēram kopš pulksten 22 britu lidmašīna ar diviem kodolieročiem ir devusies mācību lidojumā. Lidmašīna ir Villiers Vindicator O/NBR no RAF eksperimentālās vienības, kuras bāze atrodas Boskombdaunā. Piegādes ministrijas indikācijas numuri uz kodolieročiem ir MOS/bd/654/Mk V un MOS/bd/655/Mk V. Tie apzīmēti ari ar USAF identifikācijas numuriem tādā daudzumā un tādā garumā, ka es Jūs ar tiem neapgrūtināšu.
Dodoties NATO mācību lidojumā, lidaparātā bija apkalpe piecu cilvēku sastāvā un novērotājs. Bākā bija degviela desmit stundu ilgam lidojumam ar ātrumu 600 jūdžu stundā 40 000 pēdu augstumā.
Šis lidaparāts kopā ar abiem kodolieročiem tagad atrodas mūsu organizācijas īpašumā. Apkalpe un novērotājs ir miruši, un mēs, palīdzot jums saglabāt slepenības pakāpi, ko Jūs, bez šaubām, gribēsiet saglabāt un ko vienlīdz atbalstām arī mēs, uzdodam Jums paziņot tuviniekiem, ka lidaparāts ir cietis katastrofā.
Šā lidaparāta un abu kodolieroču atrašanās vietu, apstiprinot, ka tos iespējams salabot. Jums paziņos apmaiņā pret 100 000 000 mārciņu ekvivalentu zeltā ar provi 1000 vai ne mazāk kā 999. Norādījumi par zelta piegādi atrodami klāt pievienotajā memorandā. Pieprasām, lai zelta saņemšana un nogādāšana netiktu kavēta, kā ari tiktu izsludināta šīs organizācijas un tās biedru neaizskaramība, kas apstiprināta ar Jūsu un Savienoto Valstu prezidenta personīgajiem parakstiem.