- Vai amerikāņu tāldarbības brīdinājuma sistēma neko neuztvēra? - apvaicājās Bonds.
- Pareizs jautājums. Tā ir vienīgā liecība, kas ir mūsu rīcībā. Ziņo, ka apmēram piecas jūdzes uz austrumiem no Bostonas kāda lidmašīna esot novirzījusies no kursa uz Aidlvildu un nogriezušies uz dienvidiem. Taču tas atkal ir nozīmīgs satiksmes ceļš - pa to iet ziemeļu gaisa satiksme no Monreālas un Ganderas lejup līdz Bermudu, Bahamu salām un Dienvidamerikai. Tāpēc sistēmas operatori vienkārši nodomāja, ka tā ir kāda BOAC vai Kanādas tranzīta lidmašīna.
- Visādā ziņā izklausās, ka viņi visu ir ļoti smalki izplānojuši, slēpjoties šajos satiksmes ceļos. Vai lidmašīna Atlantijas vidū varēja pagriezties uz ziemeļiem un doties uz Krieviju?
- Jā, vai uz dienvidiem. Apmēram 500jūdžu no abiem krastiem plešas liels gaisa telpas gabals, ko radari nepārklāj. Tikpat labi lidmašīna varēja nogriezties no maršruta un atgriezties Eiropā pa jebkuru no diviem vai trim gaisa ceļiem. Patiesībā tā šobrīd var atrasties jebkurā pasaules punktā. Tā, lūk.
- Taču tā ir milzīga lidmašīna. Tai vajadzīgi speciāli skrejceļi. Tai kaut kur jānolaižas. Tik lielu lidmašīnu nav iespējams noslēpt.
- Tieši tā. Tas ir acīmredzami. Vakar līdz pusnaktij Karaliskie gaisa spēki bija pārbaudījuši katru lidostu, visas pasaules lidostas, kas būtu varējušas to uzņemt. Atbilde bija negatīva. Taču. protams, lidmašīna varēja nolaisties, ietriecoties kaut kur, piemēram, Sahārā vai kādā citā tuksnesī vai jūrā, kādos piekrastes ūdeņos.
- Vai tādā gadījumā nenotiktu kodolsprādziens?
- Nē. Tās ir pilnīgi drošas, kamēr nav atbrīvots palaišanas mehānisms. Acīmredzot pat tiešs kritiens, kā no B-47 virs Ziemeļkarolīnas 1958. gadā, uzspridzina tikai TNT palaišanas mehānismu, neskarot plutoniju.
- Kā tad šie SPEKTRA cilvēki domā to uzspridzināt?
M iepleta rokas.
- To paskaidroja Kara ministrijas sanāksmē. Es visu nesapratu, bet acīmredzot atombumba izskatās tāda pati kā jebkura cita bumba. Tādā gadījumā tās priekšgals ir pildīts ar parasto TNT, bet aste ar plutoniju. Starp abām vielām atrodas caurums, kurā ieskrūvē kaut kādu detonatoru, kaut ko līdzīgu sprūdam. Sadursmes brīdi TNT iedarbina detonatoru, un detonators atbrīvo plutoniju.
-Tātad, lai bumbu uzspridzinātu, šiem cilvēkiem vajadzēs to nomest?
- Acīmredzot ne. Viņiem būs vajadzīgs cilvēks ar labām fizikas zināšanām, kas izprot šo mehānismu, bet viņam atliks vienīgi atskrūvēt bumbas priekšgalu - parasto detonatoru, kas atbrīvo TNT - un pievienot kaut kādu laika degli, kas iedarbinās TNT, nenometot bumbu. Tad sekos sprādziens. Turklāt mehānisms nav nekas milzīgs. To visu var ievietot kaut kādā tvertnē, kas ir apmēram tikai divas reizes lielāka par lielu golfa somu. Protams, ļoti smagu. Taču to var ievietot, piemēram, lielas automašīnas aizmugurē, vienkārši iebraukt mašīnu pilsētā un kaut kur atstāt ar ieslēgtu laika degli. Vajag tikai pāris stundu laika, lai izkļūtu no sprādziena zonas - vismaz 100 jūdžu attālumā - un viss.
Bonds pasniedzās kabatā pēc vēl vienas cigaretes. Tas nevarēja būt, tomēr bija. Tieši tas, ko viņa izlūkdienests un visi pārējie pasaules izlūkdienesti gaidīja notiekam. Anonīms cilvēciņš lietusmētelī ar smagu ceļasomu vai golfa somu, ja vēlaties. Atstāta bagāža, stāvvietā novietota automašīna, krūmu skupsna lielas pilsētas centrā. Atbildes nebija. Dažu gadu laikā, ja ekspertiem taisnība, būs vēl mazāka iespēja rast atbildi. Tā teikt, katra visniecīgākā tautiņa būs gatava ražot atombumbas savā piemājas pagalmā. Acīmredzot tas vairs nebija nekāds noslēpums. Tikai prototipi nāca ar grūtībām - piemēram, pirmie šaujamieroči, lielgabali vai tanki. Tagad tie bija visiem kā loki un bultas. Rīt vai parit par lokiem un bultām pārvērtīsies atombumbas. Un šis bija pirmais šantāžas gadījums. Ja vien SPEKTRU neapturēs, ziņa izplatīsies, un drīz vien to gatavos katrs noziedzīgs zinātnieks, kam vien būs ķīmisko vielu komplekts un nedaudz dzelzs krājumā. Ja vien tos laikus neapturēs, nekas cits neatliks kā vien maksāt. Bonds tā ari pateica.
- Tuvu patiesībai, - piebilda M. - No visiem aspektiem, tai skaitā no politiskā, kaut ari tam nav tik lielas nozīmes. Taču, ja kaut kas notiks, ne premjerministrs, ne prezidents nenodzīvos pat piecas minūtes. Taču vienalga, vai mēs maksājam vai ne, sekas būs bezgalīgas - un visas sliktas. Tāpēc jādara pilnīgi viss iespējamais, lai atrastu šos cilvēkus, lidmašīnu un laikus viņus apstādinātu. Premjerministrs un prezidents ir pilnīgi vienisprātis. Šai operācijai - to iedēvējuši par Pērkonlodi - piesaistīts ikviens izlūkdienesta aģents, kas atrodas mūsu pusē. Lidmašīnas, kuģi, zemūdenes - un, protams, nauda - nav šķērslis. Mēs varam dabūt visu, kad vien to vēlamies. Kabinets jau izveidojis īpašu komiteju un kara centrāli. Tai piegādās katru sīkāko informācijas kripatu. Amerikāņi ir rīkojušies tāpat. No zināmas informācijas noplūdes nav iespējams izvairīties. Atklātībai izziņots, ka visa panika, un tā ir panika, radusies nozudušā Vindicator - bumbas ieskaitot - dēļ, lai kādu politisku jucekli tas varētu izraisīt. Pilnīgā slepenībā turēs tikai vēstuli. Skotlendjards kopā ar FIB, Interpolu, un, kur vien iespējams, palīdzot visām NATO izlūkošanas aģentūrām, parūpēsies par parasto izmeklēšanas darbu - pirkstu nospiedumiem, Braitonu, vēstuļpapīru. Izmantos tikai dokumenta fragmentu un šriftu - dažus nevainīgus vārdus. To visu darīs pavisam atsevišķi no lidmašīnas meklējumiem. To risinās kā pašu svarīgāko spiegošanas jautājumu. Neviens nespēs sasaistīt abas izmeklēšanas. ĪVI 15 nodarbosies ar visu apkalpes locekļu un itāļu novērotāja biogrāfijām. Tā būs dabiska lidmašīnas meklējumu sastāvdaļa. Kas attiecas uz mūsu dienestu, mēs esam apvienojušies ar CIP, lai izvērstu darbību visā pasaulē. Alens Daless piesaistījis šim uzdevumam ikvienu cilvēku, kas ir viņa rīcībā, un es tāpat. Tikko esmu izsludinājis vispārējo trauksmi. Tagad varam tikai sēdēt un gaidīt.