Nē, viņš neesot ievērojis automašīnas numuru. Atvainojiet, bet jūs jau zināt, tas vienmēr notiek (ik negaidīti!) Pēc tam Bonds atgriezās mājās, Iegāja vannā un pārģērbās savā tumšzilajā tropu uzvalkā. Rūpīgi sasaiņojis mantas - vienu lielu ceļasomu un visu zemūdens peldei, - Bonds iegāja virtuvē.
Meja šķita visai apbēdināta. Izskatījās, ka viņa varētu teikt vēl vienu runu. Bonds pacēla roku.
- Nesaki neko, Meja! Tev bija taisnība. Es nevaru darīt savu darbu ar burkānu sulu vēderā. Man pēc stundas jāiet projām, bet līdz tam laikam kārtīgi jāpaēd. Esi eņģelis un pagatavo olu kulteni savā gaumē - no četrām olām. Četras šķēles amerikāņu cigoriņu dūmos kūpināta bekona, ja mums vēl tāds ir palicis, karstu grauzdiņu ar sviestu - tādu, kā tu gatavo, nevis rupja maluma - un lielu kannu kafijas, divkārša stipruma. Un ienes dzērienu paplāti!
Vienlīdz atvieglota un apstulbusi, Meja viņu uzlūkoja.
- Kas noticis, mister Džeims?
Redzot viņas sejas izteiksmi, Bondam bija jāsmejas.
- Nekas, Meja. Man tikai ienāca prātā, ka dzīve ir pārāk īsa. Būs diezgan laika skaitīt kalorijas, kad nonāksim debesīs.
Bonds atstāja Meju pārdomājam šo banālo frāzi un devās pārbaudīt savus ieročus.
9.DAUDZKĀRTĒJAIS REKVIĒMS
Ja runājam par SPEKTRU, plāns Omega risinājās tieši tā, kā Blofelds bija paredzējis, un no I līdz III fāzei bija noritējis pēc grafika un bez aizķeršanās.
Džuzepe Petači, mirušais Džuzepe Petači, bija pareizi izvēlēts. Astoņpadsmit gadu vecumā viņš bija Focke-Wuļf 200 Adrijas pretzemūdeņu patruļas pilots, viens no nedaudzajiem itāļu pilotiem, kam bija atļauts vadīt šīs vācu lidmašīnas. Grupa tikko bija apgādāta ar jaunākajām vācu spiediena mīnām, kas papildinātas ar jauna tipa spridzekli, kad kaujās, kas notika uz Itālijas muguras, veiksme sāka nosvērties sabiedroto pusē. Petači bija sapratis, kāds ir viņa liktenis, un atbilstoši rīkojies. Parastas patruļas laikā viņš ļoti rūpīgi ar 38. kalibra pistoli un vienu šāvienu pakausī bija nošāvis pilotu un stūrmani un, lidojot ļoti zemu virs pašiem viļņiem, lai izvairītos no apšaudes, nosēdinājis lielo lidmašīnu Bari ostā. Pēc tam, izkāris savu kreklu kā padošanās zīmi, viņš bija sagaidījis Karalisko gaisa spēku pārstāvjus. Angļi un amerikāņi apbalvoja drosmīgo lidotāju par varoņdarbu un piešķīra viņam 10 000 mārciņu no speciālajiem fondiem par iepazīstināšanu ar vācu spiediena mīnu. Petači ļoti izpušķoti pastāstīja izlūkdienesta cilvēkiem par to, kā viens pats pretojies ienaidniekam kopš laika, kad vecums atļāvis iestāties itāļu gaisa spēkos, un iznāca no kara kā viens no Itālijas viscildenākajiem pretošanās kustības varoņiem. Kopš tā laika dzīvot bija viegli - Petači bija pilots un vēlāk, kad atsāka darboties Alitalia, kļuva par kapteini, bet pēc tam atgriezās jaunajos Itālijas gaisa spēkos kā pulkvedis. Pēc tam Petači nonāca NATO pakļautībā un bija viens no sešiem itāļiem, kurus izraudzījās avangarda triecienspēkiem. Tikmēr viņš bija sasniedzis trīsdesmit četru gadu vecumu, un viņam ienāca prātā, ka pietiek lidot. Atrašanās NATO aizsardzības spēku priekšpulkā viņam īpaši nerūpēja. Bija pienācis laiks, lai varonību izrādītu jaunāki vīrieši. Turklāt Petači visu mūžu bija pavadījusi kaislība iegūt savā īpašumā lietas - žilbinošas, ekstravagantas, dārgas lietas. Viņam piederēja lielākā daļa no kārotā - pāris zelta cigarešu etviju, teicams Rolex Oyster Perpetual Chronometer lokanā zelta rokassprādzē, balts Lancia Gran Turismo kabriolets, liels daudzums stilīgu apģērbu un visas meitenes, ko viņš vēlējās (reiz viņš uz īsu bridi bija precējies, bet neveiksmīgi). Tagad viņš kāroja GTMaseraii ko bija redzējis Milānas autoizstādē, un to, ko Petači kāroja, viņš bieži vien dabūja. Viņš gribēja ari tikt laukā - laukā no bāli zaļajiem NATO gaiteņiem, laukā no gaisa spēkiem un projām jaunā pasaulē ar jaunu vārdu. Riodežaneiro izklausījās gluži piemērota. Taču tas viss nozīmēja jaunu pasi, daudz naudas un organismo - vitālu organisma.
Organismo uzradās pats, turklāt uzradās tieši ar tādiem daiļumiem, pēc kādiem Petači alka. Tā bija itāliete Fonda, kas tajā laikā bija nr. 4 SPEKTRĀ un Versaļas un Parīzes naktsklubos un restorānos starp NATO personāla vīriešiem meklēja tieši tādu, kāds bija Petači. Lai rūpīgi sagatavotu ēsmu un uzmanīgi bīdītu to tuvāk zivij, bija vajadzīgs viens mēnesis, un, kad ēsmu beidzot piedāvāja, nr. 4 gandrīz apstulba, redzot, cik alkatīgi to aprij. Sekoja aizkavēšanās, kamēr SPEKTRS pārbaudīja visas dubultspiego- šanas iespējas, līdz beidzot vadība deva zaļo gaismu un Petači saņēma piedāvājumu. Viņam vajadzēja iekļūt Vuidicator apmācības programmā un nolaupīt lidmašīnu. (Kodolieročus neviens nepieminēja. Kāda Kubas revolucionāru grupa šādā veidā gribot pievērst sev uzmanību. Petači neklausījās ticamajā stāstā. Viņam bija pilnīgi vienalga, kas grib dabūt lidmašīnu, ja vien viņam par to maksā.) Apmaiņā Petači piesolīja vienu miljonu dolāru, jaunu pasi, kurā minēts jebkurš viņa izvēlētais vārds un tautība, un tūlītēju iespēju pārvietoties no piegādes punkta uz Riodežaneiro. Apsprieda un pilnveidoja daudzas nianses, un, kad jūnija otrajā datumā pulksten astoņos vakarā Vindicator gaudodams drāzās pa skrejceļu un pacēlās gaisā, Petači jutās saspringts, bet pašpārliecināts.
Mācību lidojumu vajadzībām tieši aiz lielās kabīnes plašajā lidmašīnas korpusā bija iebūvēti vēl divi sēdekļi no parastas civilās lidmašīnas, un Petači klusēdams nosēdēja veselu stundu, vērojot, kā pieci apkalpes locekļi darbojas ap instrumentiem un svirām. Petači jutās gluži apmierināts, ka tad, kad pienāks viņa kārta vadīt lidmašīnu, varēs iztikt bez viņiem visiem. Tiklīdz viņš būs ticis pāri Džordža kanālam, atliks tikai laiku pa laikam vērot, lai lidmašīna turētos precīzi 32 000 pēdu augstumā tieši virs transatlantiskā gaisa ceļa. Viņu gaidīja riskants bridis, nogriežoties no Austru- mu-Rietumu kanāla uz Ziemeļu-Dienvidu kanālu, lai tālāk dotos uz Bahamu salām, bet to visu bija izplānojuši viņa vietā, un katra kustība, kas viņam izdarāma, bija pierakstīta piezīmju grāmatiņā, kas atradās Petači krūšu kabatiņā. Nolaižoties vajadzēs ļoti izturīgus nervus, bet par vienu miljonu dolāru varēja ari saņemties.