Petači desmito reizi ieskatījās savā Rolex pulkstenī. Tagad! Pārbaudījis skābekļa masku, kas atradās nodalījumā viņam blakus, Petači nolika to pa rokai. Pēc tam, izņēmis no kabatas cilindriņu ar sarkaniem gredzeniem, viņš atcerējās precīzi, cik reižu tie jāpagriež, lai atbrīvotu ventili. To paveicis, viņš atlika cilindru atpakaļ kabatā, un devās uz kajīti.
- Sveiks, Sepij! Vai labi veicas?
Pilotam itālis patika. Viņi Bornmutā bija kopīgi devušies pāris lieliskās orģijās.
- Protams, protams.
Petači uzdeva dažus jautājumus, pārbaudīja uz Džordža kanālu nosprausto kursu, ātrumu un augstumu. Visi kabīnē bija atslābinājušies, gandrīz aizsnaudušies. Vēl bija jālido piecas stundas. Neliela novirze no ziemeļiem uz ziemeļrietumiem. Taču to varēs atgūt pie Sauthemptonas. Petači nostājās ar muguru pret metāla plauktu kartēm un borta dienasgrāmatai. Viņa labā roka ieslīdēja kabatā, sataustīja ventili un trīs reizes pagrieza gredzenus. Izņēmis cilindru no kabatas, viņš ļāva tam aizkrist aiz grāmatām.
Petači izstaipījās un nožāvājās.
- Laiks nokrākties, - viņš draudzīgi noteica, un žargona vārdi viegli pārslīdēja mēlei.
Stūrmanis iesmējās.
- Kā to pateikt itāliski?
Petači priecīgi atbildēja un, izgājis no kabīnes, apsēdās savā krēslā. Uzvilcis skābekļa masku, viņš pagrieza kontroles sviru uz simts procentiem skābekļa, lai nodrošinātu gaisa padevi. Pēc tam iekārtojās ērtāk un vēroja.
Viņam bija teikuši, ka tas neprasīs vairāk par piecām minūtēm. Petači nebrīnījās, kad apmēram pēc divām minūtēm stūrmanis, vīrietis, kas atradās vistuvāk karšu plauktiem, pēkšņi sagrābis sevi pie kakla, briesmīgi gārgdams, saļima uz priekšu. Radists nometa austiņas un devās palīgā, bet pie otrā soļa sakņupa uz ceļiem. Viņš noraustījās un sabruka. Ari pārējie trīs sāka cīnīties pēc gaisa. Tas nevilkās ilgi un izskatījās briesmīgi. Otrais pilots un inženieris nošļuka no sēdekļiem reizē. Bridi tvarstījušies viens pēc otra, viņi atkrita atpakaļ un palika guļam uz kabīnes gridas. Pilots pasniedzās pēc mikrofona sev virs galvas un, kaut ko nesakarīgi pateicis, pa pusei piecēlās kājās, tad lēnām pagriezās uz Petači pusi tā, ka viņa izvelbtās, jau mirušās acis šķita ieskatāmies viņa acīs, bet jau nākamajā mirklī ar dobju būkšķi nokrita zemē pāri otrā pilota līķim.
Petači ieskatījās pulkstenī. Tieši četras minūtes. Jādod viņiem vēl viena minūte. Kad tā pagāja, viņš izņēma no kabatas gumijas cimdus, uzvilka tos rokās un, cieši piespiedis sejai skābekļa masku un velkot aiz sevis elastīgo cauruli, piegāja pie karšu plaukta, tad, sameklējis cilindru ar cianīdu, aizgrieza ventili. Viņš pārbaudīja kursu un noregulēja spiedienu kabīnē, lai ātrāk attīrītu gaisu no indīgās gāzes. Pēc tam atgriezās savā vietā un nogaidīja vēl piecpadsmit minūtes.
Viņam bija teikuši, ka ar piecpadsmit minūtēm pietikšot, taču pēdējā mirklī Petači nolēma pagaidīt vēl desmit, tad, vēl aizvien nenoņēmis skābekļa masku, viņš aizgāja līdz lidmašīnas priekšgalam un lēnām, jo maskā bija grūti elpot, sāka vilkt līķus laukā no kabīnes. Kad tā bija attīrīta, Petači izņēma no bikšu kabatas pudelīti ar kristāliem, izņēma aizbāzni un nokaisīja ar tiem kabīnes grīdu. Nometies ceļos, viņš sāka vērot kristālus. Tie saglabāja savu balto krāsu. Novilcis skābekļa masku, Petači piesardzīgi ievilka nāsīs nedaudz gaisa. Tas ne pēc kā neoda. Tomēr, pārņemot lidmašīnas vadību un pazeminot tās lidojuma augstumu līdz 32 000 pēdām, un vieglītēm iegriežot to uz ziemeļrietumiem, lai iekļūtu gaisa ceļā, viņš masku nenoņēma.
Milzīgā lidmašīna purkšķēdama traucās cauri naktij. Kabīnē, ko apgaismoja ciparnīcu dzeltenās acis, bija klusi un silti. Tajā valdīja apdullinošs klusums. Bija dzirdama tikai invektora klusā dūkoņa. Pārbaudot ciparnīcas, katrs slēdža klikšķis šķita kā mazkalibra pistoles šāviens.
Petači vēlreiz pārliecinājās, ka kurss uz Džordža kanālu ieturēts pareizi un ka abas benzīna bākas darbojas vienmērīgi. Vienu sūkni vajadzēja noregulēt. Sūkņa caurules nebija pārkarsušas.
Petači apmierināts iekārtojās pilota sēdeklī, norija benzedrīna tableti un sāka domāt par nākotni. Viena no zemē nokritušajām austiņām sāka skaļi čirkstēt. Petači ieskatījās pulkstenī. Protams! Boskombdaunas gaisa ceļa kontrole gribēja pacelt Vindicator. Viņš bija palaidis garām trešo no katrā pusstundā paredzētajiem ziņojumiem. Pēc cik ilga laika gaisa kontrole sacels kājās gaisa un jūras glābšanas vienības, bumbvedēju komandu un Gaisa satiksmes ministriju? Vispirms sazināsies ar Dienvidu glābšanas centru. Tas droši vien prasīs vēl pusstundu, bet ap to laiku viņš jau būs labi tālu virs Atlantijas okeāna.