Tagad nr. 1 signāls bija dzirdams skaņi un skaidri. Drīz vien viņš ieraudzīs sarkano, mirgojošo gaismu. Tur jau tā bija, varbūt kādu piecu Jūdžu attālumā. Petači pavērsa lidmašīnas lielo degunu lejup. Kuru katru bridi tas beigsies! Tik viegli! Viņa pirksti rotaļājās ar kontroles svirām tik liegi, it kā tās būtu sievietes erogēnās zonas. Piecsimt pēdu, četrsimt, trīs, divi… Kļuva redzamas jahtas blāvās aprises. Tā stāvēja ar izdzēstām ugunīm. Lidmašīna atradās vienā līnijā ar bākas sarkanajām ugunīm. Vai viņš tai trāpīs? Nedomā par to! Virzi to zemāk, zemāk, zemāk! Esi gatavs acumirklī izslēgt dzinējus! Lidmašīnas vēders noraustījās. Degunu gaisā! Trieciens! Palēciens gaisā un tad… Vēlreiz trieciens!
Petači atlaida pirkstus no krampjaini sažņaugtajām svirām un nejūtīgi vērās pa logu uz sīkajiem vilnīšiem un putām. Dieva dēļ, viņš to bija paveicis! Viņš, Džuzepe Petači, to bija paveicis!
Tagad tik pēc aplausiem! Tagad tik pēc balvām!
Lidmašīna lēnām grima, un, dzinējiem saskaroties ar ūdens virsmu, šņācoši pacēlās tvaiks. No aizmugures atskanēja plīstoša metāla troksnis, un, atlūstot lidmašīnas astei, tās mugurā pavērās plata sprauga. Petači iegāja korpusa daļā. Viņam ap kājām virmoja ūdens. Mēnesnīca apspīdēja vienu no līķu sejām, kas tagad bija aizskaloti lidmašīnas astes galā. Pārlauzis aizsargslāni, kas klāja rezerves izejas rokturi, Petači parāva sviru uz leju. Durvis atkrita vaļā, un viņš izkāpa uz lidmašīnas spārna.
Gandrīz blakus lidmašīnai bija piebraukusi liela kravas laiva. Tajā atradās seši vīrieši. Petači pamāja un priecīgi uzsauca svešajiem. Viens no vīriešiem atbildot pacēla roku. Viņu sejas, kas mēnesnīcā izskatījās pienaini baltas, vērās pretī rāmi un ziņkārīgi. "Šie cilvēki ir ļoti nopietni, ļoti lietišķi," nodomāja Petači. Tā ari vajag. Norijis savu triumfu, viņš ari savilka seju drūmā grimasē.
Laiva piebrauca pie spārna, kas tagad atradās gandrīz zem ūdens. Viens no vīriešiem izkāpa un tuvojās Petači. Tas bija īsa auguma masīvs vīrietis ar ļoti tiešu skatienu. Viņš gāja uzmanīgi, plati iepletis kājas un ieliecies ceļos, lai saglabātu līdzsvaru. Viņa kreisā roka bija ieāķēta siksnā.
- Labvakar, labvakar, - priecīgi ierunājās Petači. - Esmu piegādājis vienu lidmašīnu labā stāvoklī. (Viņš bija izdomājis šo joku jau labu laiku iepriekš.) Lūdzu, parakstieties šeit!
Petači pastiepa roku.
No laivas izkāpušais vīrietis saņēma viņa plaukstu ar spēcīgu tvērienu, atspērās ar papēžiem un asi parāva. Spējais rāviens lika Petači atmest galvu, un viņš ieskatījās tieši acīs mēnesim, kad mēnesnīcā pazibēja stilets un, ietriecies piedāvātajā zodā, izgāja cauri rīklei un ieurbās smadzenēs. Petači sajuta tik vien kā acumirklīgu Izbrīnu, asas sāpes un spožu gaismu.
Kādu bridi paturējis nazi upuri, ar plaukstas aizmuguri juzdams bārdas rugājus uz I 'etači zoda, slepkava nolaida līķi uz lidmašīnas spārna un izvilka nazi. Viņš to rūpīgi noskaloja jūras ūdenī un, noslaucījis asmeni gar Petači muguru, iebāza atpakaļ makstī. Pēc tam viņš aizvilka līķi tālāk un pabāza zem ūdens blakus rezerves lūkai.
Grīļīgā gaitā aizslājis atpakaļ pie gaidošās laivas, slepkava lakoniski pacēla īkšķi. Četri no vīriešiem bija uzvilkuši akvalangus. Cits pēc cita viņi neveikli pārslīdēja viļņu šūpotās laivas malai un iegremdējās ūdeni, atstājot aiz sevis sīkus putu vilnīšus. Kad pēdējais vīrs bija nozudis, mehāniķis pie dzinēja uzmanīgi nolaida pāri laivas malai milzīgu zemūdens prožektoru un attina kabeli. Noteiktā brīdī viņš iededza gaismu, un daļu jūras un lidmašīnas grimstošās atliekas apņēma blāvi luminiscējoša dūmaka. Iedarbinājis motoru, mehāniķis pabrauca laivu nostāk, pa ceļam atritinot kabeli. Divdesmit jardu attālumā, kur grimstošā lidmašīna vairs nevarēja ieraut laivu dzijumā, viņš apstādināja laivu un izslēdza dzinēju. Iebāzis roku kombinezona kabatā, mehāniķis izvilka Camel paciņu. Vienu cigareti viņš piedāvāja slepkavam, kas, to paņēmis, uzmanīgi pārlauzis uz pusēm un aizspraudis vienu pusi aiz auss, aizsmēķēja otru pusi.
Slepkava bija cilvēks, kas nelokāmi valdīja pār savām vājībām.
10.
DISCO VOLANTE
Uz jahtas klāja nr. 1 nolika savu tālskati, izņēma no baltās haizivs ādas žaketes krūškaba- tas Charvet kabatlakatiņu un vieglītēm nosusināja pieri un deniņus. Schiaparelli Snuff muskusa smarža nomierināja, atgādinot par dzīves vieglo pusi, par Dominētu, kas tagad sēdās pie vakariņu galda. Naso visi ievēroja spāņu tradīcijas, un kokteiļu dzeršana nebeigsies līdz pat desmitiem. Viņš iedomājās par vulgārajiem, bet visai jautrajiem Somuriem un viņu vienlīdz frivolajiem viesiem, par spēli, kas jau ritēs pilnā sparā kazino, vai kalipso mūziku, kas skanēs no Beistritas bāriem un naktsklubiem. Viņš iebāza kabatlaka- tu atpakaļ kabatā. Šī brīnišķīgā operācija ari bija laba! Precīza kā pulksteņa mehānisms! Viņš ieskatījās rokaspulkstenī. Tieši desmit un piecpadsmit minūtes. Lidmašīna nokavējās gandrīz par trīsdesmit minūtēm, bija jāgaida vesela nejauka pusstunda, bet nolaišanās bija nevainojama. Vargass bija labi pastrādājis ar itāļu pilotu - kā viņu sauca? -, tāpēc tagad viņi kavējās tikai par piecpadsmit minūtēm. Ja glābšanas grupai nevajadzēs izmantot skābekļa aeetilēna griežņus, lai izceltu bumbas, viņi drīz būs atguvuši nokavēto. Taču nevar gaidīt, ka neradīsies pilnīgi nekādi šķēršļi. Vēl labas astoņas stundas būs tumšs. Miers, metode, efektivitāte - tāda bija kārtība. Miers, metode, efektivitāte. Nr. 1 nokāpa no tiltiņa un iegāja sakaru kabīnē. Tajā oda pēc sviedriem un spriedzes. Vai ir kādas ziņas no Na- so kontroltorņa? Vai kāds ziņojis par zemu lidojošu lidmašīnu? Vai iespējamo lidmašīnas iegāšanos Bimini jūrā? Tad turpiniet novērot un savienojiet mani ar nr. 2. Ātri, lūdzu! Mēs kavējam vēl tikai ceturtdaļstundu.