Largo nolaida melno pleznu un, ieņēmis stabilu stāju uz klints, raudzījās apkārt, apspīdinot ar lukturi jūras dibenu un rādot abām komandām, kur likt kājas. Pēc tam viņš pamāja uz plato, gludo plaisu, kura tālajā galā klints centrā atstaroja mēness gaismu, norādot vīriem, lai iet iekšā. Zemūdens ala bija tikai kādus desmit jardus gara. Vienu pēc otra Largo ieveda abus pārus kambarīti, kas kādreiz varēja būt brīnišķīga dārgumu glabātava. Np kambara pa šauru spraugu varēja izkļūt laukā, un tā katrā ziņā varēja būt laba ūdens notece vētras laikā, lai gan maz ticams, ka zvejnieki vētras laikā atrastos tik tuvu Suņa salai, lai ievērotu, ka salas centrā šļācas ūdens strūkla. Largo vīri virs pašreizējā ūdens līmeņa bija ierīkojuši kambari dzelzs balstus, uz kuriem novietot abus kodolieročus gumijas apvalkā, ko tie nostiprināja ar ādas siksnām, aizsargājot pret jebkādām ūdens svārstībām. Aplūkojis paveikto, Largo bija apmierināts. Kodolieroči viņu gaidīs, līdz viņam tos ievajadzēsies. Tostarp radiāciju, ko izstaroja bumbas, ierobežos šī niecīgā klints simts jūdžu attālumā no Naso, bet viņš pats, viņa viri un kuģis būs tīri un nevainīgi kā pirmais sniegs.
Pieci vīrieši mierīgi atgriezās kuģī un caur lūku iekāpa tilpnē. Atskanot dzinēju dunai, Disco priekšgals lēnām pacēlās virs ūdens, un skaistais kuģis ar gondolai līdzīgajām formām, kas drīzāk bija paredzēts lidošanai pa gaisu nekā jūrai, devās mājupceļā.
Largo novilka savu aprīkojumu un, apsējis ap slaikajiem gurniem dvieli, devās uz sakaru telpu. Viņš bija nokavējis pusnakts sakarus. Pulkstenis rādīja vienu un piecpadsmit minūtes - septiņus un piecpadsmit minūtes Blofeldam.
Gaidot savienojumu, 1-argo apsvēra šo faktu. Blofelds sēdēs, varbūt būs paguris, varbūt neskuvies. Viņam blakus būs kafija, pēdējā no bezgalīgās tasīšu virknes. Largo saoda kafijas smaržu. Tagad Blofelds varēs paņemt taksometru un aizbraukt uz turku pirtīm Obēra ielā, kur parasti mēdza atbrīvoties no spriedzes. Un tur viņš beidzot aizmigs.
Numurs 1 runā.
- Numurs 2 klausās.
- 3. fāze izpildīta. 3. fāze izpildīta. Veiksmīgi. Es beidzu.
- Esmu apmierināts.
Largo noņēma austiņas.
- Es ari! - viņš nodomāja. - Esam paveikuši trīs ceturtdaļas uzdevuma. Tagad tikai sātans var mūs apstādināt.
Iegājis savā kajītē, viņš rūpīgi piepildīja augstu glāzi ar savu iecienīto dzērienu - crēme de menthe Jrappe ar marašīno ķirsi virsū.
Ar baudu izdzēris glāzi līdz pašam dibenam, Iorgo apēda ķirsi. Pēc tam, izņēmis no pudeles vēl vienu ķirsi, viņš to iemeta mutē un devās uz komandtiltiņu.
11.
DOMINO
Meitene safirzilā divvietīgā MG aizbrāzās lejā pa Parlamenta ielas nogāzi un krustojumā ar Beistritu veica apbrīnojamu manevru no trešās joslas otrajā. Aši pametusi skatienu pa labi, viņa pareizi novērtēja ar košu volānu rotātā izpriecu kabrioletā iejūgta zirga soļu ātrumu un, izdarot kreiso pagriezienu, izgriezās no sānielas. Zirgs sašutumā atmeta galvu, un kučieris ar kāju uzsita pa lielo Bermudas zvanu. Nelaime tā, ka Bermudas ratu zvana skaistais, zemais "tingtong, tingtong" nemaz nespēja skanēt dusmīgi, lai cik dusmīgi to skandināja. Priecīgi pamājusi ar saulē iedegušu roku, meitene aizbrāzās pa ielu un apstājās Naso Danhilas Miera pīpes priekšā.
Nepapūlējusies atvērt MG zemās durvis, meitene pārmeta mašīnas malai vienu un pēc tam otru brūnu kāju, atsedzot augšstilbus zem plisētiem krēmkrāsas katūna svārkiem gandrīz līdz pašai augšai, un nolēca uz ietves. Tobrīd piebrauca kabriolets. Kučieris piesēja zirgu. Meitenes jautrība un skaistums bija izkliedējis viņa dusmas.
- Jaunkundz, - viņš sacīja, - tu gandrīz noskuvi Vecajam Sapņotājam ūsas. Nākamreiz esi uzmanīgāka!
Meitene iespieda rokas sānos. Viņai nepatika, ja kāds norādīja, kas viņai darāms.
- Pats tu esi Vecais Sapņotājs, - viņa asi attrauca. - Dažus cilvēkus gaida darbs. Jums abiem būtu jāiet paganīties, nevis jāaizšķērso ielas un jāmaisās citiem pa kājām.
Vecais nēģeris pavēra muti, bet tad pārdomājis mierinoši sacīja: - Labs ir, jaunkundz. Labs ir! - un, uzšmiukstinājis zirgam ar pātagu, pie sevis kaut ko murminot, devās tālāk. Pēc mirkļa viņš atskatījās, gribēdams vēlreiz uzmest aci sātanam brunčos, taču viņa jau bija nozudusi veikalā. - Smuks meitēns, - noteica nēģeris, palaizdams zirgu riksītī.
Džeimss Bonds bija noskatījies ainiņā no divdesmit jardu attāluma. Viņš par meiteni domāja to pašu, ko kučieris. Turklāt Bonds zināja, kas viņa tāda ir. Pielicis soli, viņš izspraucās cauri svītrainajām žalūzijām un nonāca brīnišķīgi vēsajā tabakas veikalā.
Meitene stāvēja pie letes un strīdējās ar vienu no pārdevējiem.
- Bet es jums saku, ka negribu Senior Service. Es jums saku, ka gribu cigaretes, ko man negribētos smēķēt. Vai tad jums nav nevienas cigaretes, kas atradina cilvēkus no smēķēšanas? Paskatieties uz šo bagātību! - viņa pamāja ar roku uz piekrautajiem plauktiem. - Nestāstiet, ka starp tām visām neatradīsies neviena ar atbaidošu garšu.
Vīrietis bija pieradis pie trakiem tūristiem, turklāt Naso iedzīvotāji nemēdza ļauties emocijām.
- Njā, kundze… - viņš noteica un pagriezies pārlaida nesteidzīgu skatienu plauktiem.