No pretenciozajiem ēdieniem "Jūsu īpašai ievērībai", kuru nosaukumi bija iespiesti ornamentētā gotiskā šriftā, Bonds izvēlējās vietējo jūras velšu kokteili Suprčrne un sadalītu mājas vistu Sautē au Cresson, kas bija raksturota šādi: "Maiga mājas vista, apcepta zeltaini brūna, aplieta ar sviestu un sadalīta jūsu ērtībām. Cena 38/6 vai 5,35 dolāri." Fēlikss Leiters pasūtīja Baltijas siļķi skābā mērcē un "Liellopu filejas gulašu ar franču sīpolu gredzeniem. (Mūsu slaveno liellopu gaļu šefpavārs izvēlas no vislabākā ar labību barotā Vidējo Rietumu ganāmpulka, kas audzēts līdz vispiemērotākajam vecumam, lai jūs saņemtu pašu labāko pārtiku.) Cena 40/3 vai 5,65 dolāri."
Kad abi gari un plaši bija izteikuši sājas piezīmes par tūristu ēdināšanas uzpūsto dārdzību viesnīcās un sevišķi par krāpšanos, nelietīgi valkājot angļu valodu, lai raksturotu produktus, kas nepārprotami glabājušies dažādās saldētavās vismaz sešus mēnešus, viņi iekārtojās uz balkona, lai apspriestu Bonda tārita atklājumus.
Pēc pusstundas un vēl viena dubultā sausā martini atnesa pasūtīto lenču. Tas sastāvēja apmēram no piecus šiliņus vērta slikti pagatavota draņķa. Abi vīrieši ēda, aizkaitināti klusējot. Visbeidzot Leiters nometa malā nazi un dakšiņu.
- Tas ir hamburgers, turklāt slikts hamburgers. Franču sīpolu gredzeni savā mūžā nav redzējuši Franciju, un kas vēl sliktāk, - viņš iebakstīja ēdiena paliekās ar dakšiņu, - tie pat nav gredzeni. Tie ir ovāli!
Viņš kareivīgi paskatījās pāri galdam uz Bondu.
- Labi, Vanagacs. Ko darīsim tālāk?
- Galvenais - turpmāk ēst kaut kur pilsētā. Nākamais solis - apciemot Disco - tūlīt pat! - Bonds piecēlās no galda. - Kad būsim to paveikuši, mums būs jāizlemj, vai šie cilvēki tiešām meklē dārgumus vai miljonu dolāru. Pēc tam mums vajadzēs ziņot par rezultātiem. - Bonds pamāja uz ceļasomām istabas stūri. - Man izīrēja pāris telpu šejienes policijas pārvaldes augšējā stāvā. Komisārs ir pretimnākošs un ar stingru raksturu. Koloniālā policija ir laba, un viņš stāv galvas tiesu augstāk par pārējiem. Šovakar varam tur novietot raidītāju un nodibināt sakarus. Vakarā Casino paredzēta balle. Dosimies uz turieni un paskatīsimies, vai kādu no šīm sejām jau neesam kādreiz redzējuši. Vispirms jāredz, vai jahta ir tīra. Vai vari izsaiņot savu Geigera skaitītāju?
- Protams. Un tas ir lielisks.
Leiters piegāja pie somām un, izvēlējies vienu, to atvēra. Viņš atgriezās, nesot rokās kaut ko, kas atgādināja Rolleiflex fotoaparātu portatīvā ādas futrālī.
- Nāc, padod man roku!
Noņēmis savu rokaspulksteni, Leiters uzlika citu. Viņš pārmeta "fotoaparātu" siksniņā pār kreiso plecu.
- Tagad ievelc šos vadus, kas stiepjas no pulksteņa, cauri piedurknei manas žaketes iekšpusē. Labi. Lūk, šie divi kontaktiņi iet cauri caurumiem manas žaketes kabatā un tālāk iespraužami abos caurumos kārbas sienā. Saprati? Tagad viss ir uzstādīts.
Leiters atkāpās un ieņēma pozu.
- Cilvēks ar fotoaparātu un rokaspulksteni.
Viņš atpogāja fotoaparāta atloku.
- Redzi? Ideāli labas lēcas un viss kā nākas. Ir pat poga, ko nospiest gadījumā, ja tev jāizliekas, ka fotografē. Taču mulāžas aizmugurē ir metāla vārsts, vadi un baterijas. Tagad paskaties uz šo pulksteni. Tas ari ir pulkstenis.
Viņš pabāza pulksteni Bondam zem deguna.
- Vienīgā atšķirība, ka pulksteņa mehānisms ir ļoti mazs, un šis slaikais minūšu rādītājs mēra radioaktivitāti. Vadi, kas stiepjas piedurknē, saista vienu mehānismu ar otru. Tā, lūk! Tu vēl aizvien nēsā savu veco rokaspulksteni ar lielajiem fosfora cipariem. Tātad es apstaigāju istabu un izmēru fona radioaktivitāti. Tas ir svarīgi. Visas lietas izstaro nelielu radiāciju. Es laiku pa laikam ieskatos savā rokaspulksteni - vienkārši nervozs tips, turklāt man tuvojas norunātā tikšanās. Nu lūk, te, pie vannasistabas, metāls izstaro nelielu radioaktivitāti, un mans pulkstenis uzrāda pozitīvu, bet ļoti nelielu lādiņu. Nekā cita, bet es esmu noteicis fona traucējumu pakāpi, ko man vajadzēs atskaitīt, kad tuvošos karstajam punktam. Pareizi? Tagad es pienāku tev klāt, un mans fotoaparāts atrodas tikai dažu collu attālumā no tavas rokas. Rau, paskaties! Pieliec savu pulksteni tieši pie skaitītāja. Redzi? Minūšu rādītājs kļūst nemierīgs. Attālini savu pulksteni, un tas sāk nomierināties. Vainīgi tavi fosfora cipari. Vai atceries, ka nesen kāds pulksteņu ražotājs izņēma no apgrozības gaisa pilotu pulksteni, jo sāka uztraukties atomenerģijas pētnieki? Šeit ir tas pats. Viņi domāja, ka šis pilotu pulksteņa modelis ar lielajiem, fosfori- zētajiem cipariem izstaro pārāk lielu radioaktivitāti, kas kaitē nēsātāja veselībai. Protams, - Leiters papliķēja sava fotoaparāta futrāli, - šis ir īpašs modelis. Lielākā daļa darbojoties klikšķ, un, ja tu meklē urānu, kam šie aparāti lielākoties domāti, jānēsā austiņas, lai noteiktu vielas atrašanās vietu zem zemes. Mūsu darbam nav nepieciešama tāda jutība. Ja nonāksim tuvumā vietai, kur paslēptas bumbas, šis sasodītais rādītājs gribēs vai izlēkt no ciparnīcas. Skaidrs? Tad iesim un noīrēsim sev vemjamās zāles, un apciemosim mūsu okeāna vilku.
13."MANI SAUC EMILIO LARGO!"
Leitera vemjamās zāles bija viesnīcas transports - eleganta ātrumlalva ar Chnjsler dzinēju, kuras nomas maksa bija 20 dolāru stundā. Viņi devās uz rietumiem no ostas, garām Silverkejai, Longkejal, Balmorelas salai un apkārt Delaportes ragam. Piecas jūdzes tālāk gar krastu, ko rotāja saulē mirdzošas pludmales, kas, kā sacīja laivinieks, maksāja 400 dolāru par katru krasta pēdu, viņi aplieca Vecā forta ragu un iznāca pie spīdīga, balti tumšzila kuģa, kas ar diviem dziļumā izmestiem enkuriem gulēja ūdenī netālu no rifa. Leiters iesvilpās.
- Vecais, tas tik ir kuģis! - viņš sacīja bijības pilnā balsī. - Es pavisam noteikti gribētu vienu tādu, ar ko parotaļāties vannā.