- Otrās šķiras kinofilmu, Džeims, ja tu prasi manas domas. - Leiters samiernieciski paraustīja plecus. - Taču droši vien ar to pietiek, lai mums būtu vismaz kāds pavediens. - Viņš sardoniski iesmējās. - Taču es labāk nošaušos nekā ierakstīšu to šāvakara ziņojumā. Ja grasāmies padarīt sevi par muļķiem, tad labāk darīsim to, priekšniecībai neredzot un nedzirdot. Tātad kas tev padomā? Ko darīsim tālāk?
- Kamēr tu nodrošināsi sakarus, es ievākšu informāciju muitā. Pēc tam mēs piezvanīsim Domino un mēģināsim panākt, lai mūs uzaicina uz kokteili Largo piekrastes bāzē Palmirā. Pēc tam dosimies uz kazino un apskatīsim visu Largo grupu. Bet pēc tam, - Bonds stūrgalvīgi uzlūkoja Leiteru, - es aizņemšos labu vīru no policijas komisāra, kas varētu man palīdzēt, uzvilkšu akvalangu, ieniršu zem Disco un paskatīšos, ko rādīs tavs otrais Geigera aparāts.
- Destrijs atkal uzbrūk! - lakoniski noteica Leiters. - Labi, es piedalīšos. Džeims! Tikai veco laiku vārdā. Un nesadur kājas lielo pirkstu uz kāda jūras eža vai tamlīdzīgi. Es skatos, ka Royal Bahamian deju zālē rit par brīvu pasniedz ča-ča-ča stundas. Tāpēc mums jābūt formā.
Droši vien neka cita man nebūs, ko ierakstīt savā atmiņu albumā.
•••
Viesnīcā Bondu gaidīja kurjers no valdības nama. Eleganti pacēlis sveicienam roku, viņš pasniedza aploksni ar atzīmi OHMS un pretī saņēma Bonda parakstītu čeku. Tā bija telegramma no Koloniālā departamenta "Personīgi gubernatoram". Virs teksta bija atzīmēts "NODOT BONDAM". Telegrammā bija rakstīts: "ARHĪVĀ NAV NEKĀ ATKĀRTOJU NEKĀ PAR ŠĪM PERSONĀM PUNKTS VISAS INFORMATĪVĀS STACIJAS PAR OPERĀCIJU PĒRKONLODE ATBILD NEGATĪVI PUNKTS KAS LIEK JUMS ŠAUBĪTIES." Zem ziņojuma bija paraksts
"PRIZMA", kas nozīmēja, ka to sankcionējis M.
•••
Bonds padeva telegrammu Leiteram.
Leiters to izlasīja.
- Redzi, tā jau es domāju! Mēs ejam nepareizā virzienā. Šis ir viltus pavediens. Tiksimies Ananasu bārā un iedzersim sauso martini uz pusēm ar olīvām. Es iešu nosūtīt atklātnīti uz Vašingtonu un paprasīšu, lai atsūta pāris smuku meiteņu. Citādi mums nebūs kur likt Ieliku.
14.
skābais martini
Izrādījās, ka no Bonda tāvakara programmas pirmās daļas jāatsakās. Domino Vitāli telefonsarunā pateica, ka šovakar viņi māju apskatit nevarēšot. Krastā nākot viņas aizbildnis un daži viņa draugi. Jā, patiesi, iespējams, ka viņi tovakar varētu sastapties Casino. Domino vakariņošot uz kuģa, un Disco pēc tam apmetīšot likumu un noenkurošoties iepretī Casino. Bet kā viņa Bondu Casino pazīšot? Viņai esot ļoti vāja atmiņa uz sejām. Varbūt viņš iespraudīšot pogcaurumā puķi vai kā citādi?
Bonds bija smējies. Viņš teica, ka viss būšot kārtībā. Viņš pazīšot Domino pēc viņas skaistajām, zilajām acīm. Tās esot neaizmirstamas. Un pēc acu krāsai pieskaņotās gaisotnes. Viņš bija nolicis klausuli uzjautrinātu, valšķīgu smieklu pavadīts. Piepeši Bondam ļoti gribējās viņu redzēt vēlreiz.
Taču kuģa pārvietošanās pavērsa viņa plānus uz labo pusi. Ostā kuģi būs vieglāk izlūkot. Nebūs tik tālu jāpeld, turklāt viņš varēs ienirt zem ūdens ostas policijas aizsegā. Tāpat ari, noenkurošanās vietai paliekot tukšai, būs vieglāk izpētīt apgabalu, kur kuģis atradies. Taču, ja Largo jahtu tik bezrūpīgi pārvietoja, vai maz bija iespējams, ka bumbas, ja tādas vispār bija, būtu paslēptas tās enkurvietā? Ja tās būtu tur, Disco, bez šaubām, neizkustētos no savas vietas. Bonds nolēma atlikt šo jautājumu uz laiku, kad viņam būs vairāk informācijas - speciālistu sniegtas informācijas - par kuģa tilpni.
Viņš sēdēja savā numurā un rakstīja negatīvu ziņojumu M. Viņš to vēlreiz pārlasīja. M jutīsies nomākts, saņemot tādu signālu. Vai viņam nevajadzētu ieminēties par gaisīgo pavedienu, pie kura viņš strādāja? Nē. Līdz brīdim, kamēr būs nācis klajā kaut kas pamatīgāks. Visā slepenās informācijas pasaulē nebija nekā bīstamāka par tieksmi uzskatīt vēlamo par esošo, par vēlēšanos iepriecināt vai nomierināt ziņas saņēmēju. Bonds varēja iedomāties reakciju, kāda valdītu Vaitholā, kad Pērkonlodes kara komiteja mēģinātu izmisīgi ķerties pie salmiņa. M piesardzīgi sacītu: "Man šķiet, mums izdevies atrast pavedienu Bahamu salās. Pilnīgi nekas noteikts, bet šis cilvēks reti kļūdās tamlīdzīgās lietās. Jā, protams, es noskaidrošu, vai mēs varam saņemt precīzāku informāciju." Un sāktos runas: "M ir kaut ko atklājis. Viņa aģentam šķiet, ka viņš atradis pavedienu. Bahamu salās. Jā, es domāju, ka mums vajadzētu paziņot premjerministram." Bonds nodrebinā- jās. Pār viņu sāktu plūst pieprasījumi ar atzīmi ĻOTI STEIDZAMI: "Paskaidro savu 1806! Atsūti pilnīgāku informāciju! Premjers vēlas saņemt pilnīgu informāciju par tavu 1806." Plūdiem nebūtu gala. Leiters to pašu saņemtu no CIP. Sāktos pamatīga jezga. Tad, atbildot uz Bonda nožēlojamām baumu un prātojumu druskām, sekotu zibens spēriens: "Apbrīnojami, ka tu varēji ņemt nopietni šo nepārliecinošo pierādījumu. Turpmāk apstiprini savus signālus ar faktiem." Un pēdējais pazemojums: "Ņemot vērā tava 1806 spekulatīvo raksturu komats taviem turpmākajiem signāliem jābūt atkārtoju jābūt saskaņotiem un CIP pārstāvja parakstītiem."
Bonds noslaucīja pieri. Viņš atslēdza futrāli, kurā glabājās šifrējamā mašīna, nošifrēja tekstu, vēlreiz to pārbaudīja un devās uz policijas pārvaldi, kur, koncentrēšanās sviedriem noplūdis, pie taustiņiem sēdēja Leiters. Pēc desmit minūtēm Leiters noņēma austiņas un padeva tās Bondam. Viņš noslaucīja pieri ar jau izmirkušu kabatlakatiņu.