- Pirmkārt, paaugstinātās saules aktivitātes dēļ man vajadzēja pārslēgties uz rezerves viļņiem. Pēc tam es atklāju, ka otrā galā viņi nolikuši kādu babuinu - tu jau zini, vienu no tiem, kas, ja viņiem ļautu, varētu pārrakstīt visu Šekspīru.
Viņš dusmīgi pavicināja vairākas lapas, ko klāja šifrētais teksts.
- Tagad mums tas viss jāatšifrē. Droši vien grāmatvedība ziņo, cik papildu ienākumu nodokļu man jāmaksā par šo atpūtas braucienu.
Apsēdies pie galda, viņš sāka darboties ar aparātu.
Bonds veikli tika galā ar savu īso ziņojumu. Viņš varēja iedomāties, kā tas izdrukājas uz lentēm vienā no astotā stāva rosīgajām telpām, kā tas nonāk pie atbildīgā, tiek atzīmēts ar "Personīgi M, kopija 00 nodaļas ziņojumu sektoram", pēc tam cita meitene aizsteidzas pa gaiteni ar caurspīdīgām, dzeltenām veidlapām. Pārbaudījis, vai viņam nav pienākusi kāda ziņa, Bonds pārtrauca kontaktu. Viņš pameta Leiteru un devās lejā uz komisāra kabinetu.
Hārlings sēdēja pie sava rakstāmgalda un kaut ko diktēja seržantam. Atlaidis virsnieku, viņš pastūma tuvāk Bondam kārbu ar cigaretēm un aizsmēķēja.
- Vai ir kas jauns? - viņš jautājoši pasmaidīja.
Bonds pastāstīja, ka informācija par Largo grupu bijusi negatīva un ka viņi piezvanījuši I>ar- go un ieradušies uz Disco ar Geigera skaitītāju. Arī skaitītāja reakcija bijusi negatīva. Bonds tomēr neesot apmierināts. Viņš pastāstīja komisāram, ko vēlētos uzzināt par Disco degvielas tilpnēm un precīzo degvielas tvertņu atrašanās vietu. Draudzīgi pamājis, komisārs pacēla telefona klausuli. Viņš pieaicināja seržantu Moloniju no ostas policijas. Auklējot telefona klausuli, viņš paskaidroja: - Mēs pārbaudām kuģu degvielas apgādi. Osta ir šaura un pārpildīta ar maziem dziļjūras zvejas kuteriem un tā tālāk. Grūti iedomāties, kas notiks, ja izcelsies ugunsgrēks. Mēs gribētu zināt, cik degvielas glabājas katrā kuģī un kurā vietā. Vienkārši gadījumam, ja rodas vajadzība apdzēst kādu ugunsgrēku vai steigā atvilkt kādu noteiktu kuģi no uguns zonas. - Komisārs turpināja runāt klausulē. - Seržants Molonijs?
Viņš atkārtoja Bonda jautājumus, uzklausīja atbildes, pateica paldies un nolika klausuli.
- Jahta uzglabā maksimums 500 galonu degvielas. Šādu daudzumu tā uzņēma 2. jūnija pēcpusdienā. Jahtā glabājas arī apmēram četrdesmit galonu smēreļļas un simts galonu dzeramā ūdens - tas viss atrodas kuģa vidusdaļā tūlīt aiz mašīntelpas. Vai to jūs gribējāt zināt?
Tādā gadījumā Largo runas par tilpnēm kuģa pakaļgalā, līdzsvara problēmām un tā tālāk zaudēja jēgu. Protams, varbūt viņš gribēja noslēpt apmeklētāju acīm kādu slepenu dārgumu meklēšanai paredzētu ierīci, taču tas nozīmēja, ka uz kuģa ir vismaz kaut kas slēpjams un, par spīti mistera Largo izrādītajai atklātībai, viņš varbūt ari bija bagāts dārgumu meklētājs, bet ari neuzticams liecinieks. Tagad Bonds bija izlēmis. Viņš gribēja redzēt kuģa kravas tilpni. Leitera pieminētais Olterra bija tikai attāls minējums, tomēr tas varēja izrādīties pareizs.
Bonds piesardzīgi izstāstīja savas pārdomas komisāram. Tas atklāja, kur tonakt atradīsies Disco. Vai policijā bija kāds pilnīgi uzticams cilvēks, kas varētu palīdzēt zemūdens izmeklēšanā, un vai varēja dabūt darbam gatavu ūdenslīdēja tērpu?
Hārlings saudzīgos vārdos apvaicājās, vai tas būšot prātīgi. Viņš precīzi nezināja, kas draud par ielaušanos svešā īpašumā, taču šie, šķiet, bija labi pilsoņi un katrā ziņā labi atpūtnieki. Largo apkaimē bija ļoti iecienīts. Jebkāds skandāls, it sevišķi, ja tajā būs iejaukta policija, izraisītu lielu troksni visā kolonijā.
- Atvainojiet, komisār, - stingri noteica Bonds. - Es jūs ļoti labi saprotu. Taču būs vien jāriskē, un man ir savs uzdevums. Valsts sekretāra norādījumi, bez šaubām, ir pietiekami autoritatīvi, - Bonds šķībi pasmaidīja. - Apmēram stundas laikā es varētu dabūt no viņa īpašas pavēles, vai tikpat labi no premjerministra, ja jums tas šķiet nepieciešami.
Komisārs pakratīja galvu. Viņš smaidīja.
- Nav nekādas vajadzības šaut ar lielgabaliem, komandier. Protams, jūs dabūsiet prasīto. Es tikai paskaidroju, kāda būs vietējā reakcija. Nešaubos, ka gubernators būtu izteicis tos pašus brīdinājumus. Šis ir mazs dīķītis. Mēs neesam pieraduši pie pavēlēm no Vaitholas. Nav šaubu, ka ar laiku pieradīsim, ja jukas turpināsies pietiekami ilgi. Jā, mums ir lielā daudzumā tas, ko jūs prasījāt. Mums ostas glābšanas vienībā ir divdesmit vīru. Tā ir nepieciešamība. Jūs būsiet pārsteigts, cik bieži kuterīši cieš avārijas fārvaterā, tieši tur, kur noenkurojas daži kruīza kuģi. Un, protams, šad un tad gadās pa kādam līķim. Es piekomandēšu jums konsteblu Santosu. Lielisks puisis. Nācis no Eljūteras, kur viņš bijis peldēšanas čempions. Viņš izsniegs jums vajadzīgo aprīkojumu, kad vien tas jums būs nepieciešams. Tagad pastāstiet man sīkāk…
Atgriezies viesnīcā, Bonds iegāja dušā, iztukšoja dubulto Bourbon Old Fashioned un iekrita gultā. Viņš jutās pilnīgi samalts - lidojums, karstums, urdošā sajūta, ka viņš sevi padara par muļķi komisāra, Leitera un pats savās acīs, turklāt vēl risks, iespējams, pilnīgi veltīgs, kas saistījās ar gaidāmo neglīto nakts peldi, bija uzjundījuši tādu sasprindzinājumu, ko remdēt varēja vienīgi miegs un vientulība. Viņš acumirklī iekrita dziļā miegā - lai sapņotu par Domino, ko vajā haizivs ar žilbinoši baltiem zobiem, kas piepeši pārvēršas par Largo un metas viņam virsū ar savām milzīgajām rokām. Tās tuvojas, tās lēnām sniedzas pēc viņa, satver aiz pleca… Taču tajā mirklī noskanēja raunda beigu signāls…