Samiegojies Bonds pastiepa roku pēc klausules. Zvanīja Leiters. Viņš gribēja savu sauso martini ar olīvām. Pulkstenis bija deviņi. Ko, pie velna, Bonds darot? Vai viņš grib, lai kāds palīdz tikt galā ar rāvējslēdzēju?
Uz Ananasu zāles sienām bija bambusa paneļi, ko klāja rūpīgs, no termītiem sargājošs lakojums. Metālā kalti ananasi uz galdiem un pie sienām turēja resnu, sarkanu sveču atliekas. Par gaismas ķermeņiem kalpoja ari sienās iestrādāti apgaismoti akvāriji un griestu lampas sārtu stikla jūraszvaigžņu izskatā. Vinilīta soli bija ziloņkaula baltumā, un abi bārmeņi pie melnām biksēm nēsāja sarkana atlasa kalipso kreklus.
Bonds piebiedrojās Leiteram pie stūra galdiņa. Abiem mugurā bija baltas vakara žaketes ar pieskaņotām biksēm. Bonds savu bagāta īpašuma meklētāja statusu bija akcentējis, uzliekot tumšsarkanu kamerbanti. Leiters iesmējās.
- Es katram gadījumam gandriz apsēju ap vidukli savu zelta velosipēda ķēdi, bet laikus atcerējos, ka esmu tikai miermīlīgs advokāts. Es domāju, ka būtu pareizi, ja tu šajā komandējumā pieprasītu atsūtīt meitenes. Es varētu vienkārši pastāvēt blakus un nokārtot pūra lietas, bet vēlāk alimentus. Viesmīli
Leiters pasūtīja divus martini. - Tagad skaties, - viņš sāji noteica.
Atnesa martini. Tikai pametis skatienu uz glāzēm, Leiters lika, lai viesmīlis atsauc bārmeni.
Kad tas, nožēlas pilns, ieradās, Leiters sacīja: - Mans draugs, es prasīju martini, nevis mērcētas olīvas.
Viņš ar kokteiļa salmiņu izcēla olīvu no glāzes. Glāze, kas bija par trim ceturtdaļām piepildīta, tagad izrādījās pustukša.
Leiters mīlīgi runāja tālāk: - Es ar to dabūju iepazīties, kad vienīgais dzēriens, ko tu pazini, bija piens. Tava biznesa ekonomikas pamatus es apguvu, kad tu beidzi dzert kokakolu. Viena pudele Gordon's džina satur sešpadsmit pilnus mēriņus - dubultmēriņus, kas ir vienīgais, ko es dzeru. Atšķaidi džinu ar trim uncēm ūdens, un tu dabūsi divdesmit divus. Paņem liķiera glāzīti ar biezu dibenu un burku šo trekno olīvu, un tu dabūsi ap divdesmit astoņiem mēriņiem. Pudele džina šeit mazumtirdzniecībā maksā tikai divus dolārus, tātad - vairumtirdzniecībā - dolāru un sešdesmit centu. Tu par martini prasi astoņdesmit centu, vienu dolāru un sešdesmit par diviem. Tādu pašu cenu kā veselai pudelei džina. Un ar taviem divdesmit astoņiem mēriņiem no pudeles tev vēl aizvien paliek pāri divdesmit seši. Tas ir gudrs aprēķins, kas no vienas pudeles džina Jauj iegūt pejņā apmēram divdesmit vienu dolāru. Ja es tev iedodu dolāru par olīvu un pilienu vermuta, tavā kabatā vienalga paliek vēl divdesmit dolāru. Redzi, mans draugs, tā ir pārāk liela peļņa, un, ja es papūlētos aiznest šo martini administrācijai un tālāk uz tūrisma departamentu, tev būtu nepatikšanas. Esi labs zēns un sajauc mums divus lielus sausos martini bez olīvām, bet ar dažām citrona miziņām atsevišķā traukā! Labi? Labi, tad mēs atkal esam draugi.
Bārmeņa sejā bija atspoguļojies sašutums, pēc tam cieņa, tad vainas un baiļu pilns sapīkums. Norāts, bet turēdamies pie pēdējām profesionālās cienības paliekām, viņš uzsita gaisā knipi, liekot viesmīlim aiznest glāzes.
- Labi, ser. Ja jūs tā sakāt. Bet mums šeit ir daudz publikas, un lielākā daļa klientu nesūdzas.
- Redzi, - sacīja Leiters, - tev tagad gadījies viens, kam nožuvis aiz ausīm. Labam bārmenim jāmācās atšķirt nopietnus dzērājus no apmeklētājiem, kas vēlas tikai to, lai viņus redz apgrozāmies jūsu jaukajā bārā.
- Jā, ser!
Saglabājot negroīda cēlumu, bārmenis devās projām.
- Vai tu, - sacīja Bonds, - nesajauci ciparus, Fēliks? Es vienmēr esmu zinājis, ka mani ap- šmauc, bet domāju - tikai par simts procentiem, nevis četriem vai pieciem simtiem.
- Jaunais cilvēk, kopš esmu pārgājis no valsts dienesta pie Pinkertoniem, zvīņas ir nokritušas no manām acīm. Krāpšanās, kas notiek viesnīcās un restorānos, ir grēcīgāka par visiem pasaules grēkiem. Ikviens, kas pirms septiņiem vakarā ģērbies smokingā, ir krokodils, un, ja viņš nevar kārtīgi iekosties tavā čeku grāmatiņā, viņš iekodīs tev ausī. Tas pats attiecas uz visu pārējo apkalpojošo sfēru, pat ja viņi nenēsā smokingus. Reizēm es no tiesas sadusmojos, kad man jāēd tas draņķis, ko atnes, un pēc tam ieraugu, cik par to prasa. Paskaties uz mūsu sasodīto šīsdienas lenču. Seši septiņi zaļie un vēl piecpadsmit procentu par tā saucamo apkalpošanu. Un tad vēl viesmīlis grozās apkārt, gaidot piecpadsmit centu par to, ka viņam bijis jābrauc ar ēdienu augšā liftā. Pie velna! - Leiters pārlaida plaukstu salmu dzelteno matu ērkulim, - labāk nerunāsim par to. Kad par to iedomājos, esmu gatavs kaut ko sadauzīt.
Atnesa dzērienus. Tie bija lieliski. Leiters nomierinājās un pasūtīja otru porciju.
- Tagad, - viņš sacīja, - dusmosimies par kaut ko citu. - Viņš īsi iesmējās. - Laikam man vienkārši sagādā riebumu atkal atgriezties valdības dienestā un noskatīties, kā visa nodokļu maksātāju nauda aiziet, ķerot vēju zaļā pļavā. Ievēro, Džeims, - Leitera balsī ieskanējās atvainošanās, - es nesaku, ka visa operācija ir bezjēdzīga, patiesībā tagad tik iet vaļā, bet mani tracina tas, ka mums kā diviem muļķīšiem jāsēž šajā smilšu kastē, kamēr citiem atvēlēti karstie punkti - tā teikt, vietas, kur tiešām kaut kas notiek vai vismaz var notikt. Patiesību sakot, šodien uz jahtas es ar savu Geigera mantiņu jutos ārkārtīgi muļķīgi. - Viņš asi palūkojās uz Bondu. - Vai tev nešķiet, ka tu sāc izaugt no tādām lietām? Tas ir, viss ir kārtībā, kad notiek karš. Bet, kad visapkārt miers, tas, ar ko nodarbojos, man šķiet bērnišķīgi.
- Protams, es saprotu, ko tu domā, Fēliks, - ar šaubām balsī atteica Bonds, - varbūt tikai mēs Anglijā nejūtamies gluži tik droši, kā jūs Amerikā. Mums karš nešķiet tā īsti beidzies - Berlīne, Kipra, Kenija, Sueca, kur nu vēl visas tās lietas ar SMERSH cilvēkiem, kurās es biju iejaukts. Šķiet, ka vienmēr kaut kur kaut kas vārās. Tagad šī sodība. Uzdrošinos teikt, ka es visu ņemu pārāk nopietni, bet šeit pavisam noteikti notiek kaut kas netīrs. Es painteresējos par degvielas problēmām, un noskaidroju, ka Largo pavisam noteikti mums meloja. - Bonds pastāstīja sīkāk, ko bija uzzinājis policijas pārvaldē. - Es jūtu, ka man šonakt par to jāpārliecinās. Vai saproti, ka atlikušas tikai aptuveni septiņdesmit stundas? Ja es kaut ko atradīšu, tad, manuprāt, mums vajadzēs rit paņemt mazu lidmašīnīti un pārmeklēt tik plašu rajonu, cik vien iespējams. Tā lidmašīna bija pārāk liela, lai to paslēptu pat zem ūdens. Vai tev vēl aizvien ir lidotāja apliecība?