Tā bija istabas formas istaba ar mēbeļu formas mēbelēm un elegantiem aizkariem. Gultu klāja elektriskā sega. Blakus gultai atradās vāze ar trim kliņgeritēm un grāmata Skaidrojošā dabas dziedniecība, ko sarakstījis kāds Alens Moils, BNAL. Atvēris grāmatu, Bonds noskaidroja, ka iniciāļi nozīmē "Britu naturopātiskās asociācijas loceklis". Viņš atslēdza centrālapkuri un plaši atvēra logus. Viņam pretī uzsmaidīja garšaugu dārziņš, kurā ap saules pulksteni pašā centrā rindojās mazi augi, kam viņš nezināja nosaukumu. Bonds izsaiņoja savas mantas un, apsēdies vienīgajā atzveltnes krēslā, izlasīja par kaitīgo vielu izvadīšanu no viņa organisma. Viņš uzzināja daudz ko par produktiem, par kuriem neko nebija dzirdējis, piemēram, par kālija viru, riekstu malumu un ēdienu ar mistisku nosaukumu - neraudzēta slldigā goba. Viņš bija nokļuvis līdz nodaļai par masāžu un pārdomāja nosacījumu, ka šī māksla iedalāma pieskārienos, glāstos, berzēšanā, mīcīšanā, ierivēšanā, izpliķēšanā un vibrācijā, kad iezvanījās telefons. Meitenes balss sacīja, ka misters Veins pēc piecām minūtēm gribēšot viņu redzēt pieņemšanas telpā A.
Misteram Veinam bija stingrs, sauss rokasspiediens un skanīga, uzmundrinoša balss. Virs gludās pieres, maigajām, dzidri brūnajām acīm un atklātā kristieša smaida slējās kupls sirmu matu cekuls. Izskatījās, ka viņu patiesi iepriecina iespēja tikties ar Bondu un izrādīt par viņu interesi. Veina kungam mugurā bija ļoti tīrs virsvalks ar īsām piedurknēm, kas atsedza spēcīgas, spalvainas rokas. Zem virsvalka vīdēja visai neiederīgas, sīksvītrotas garās bikses. Kājās viņam bija sandales un konservatīvi pelēkas zeķes, un, kad viņš šķērsoja pieņemamo istabu, viņa soļi līdzinājās atsperīgiem palēcieniem.
Misters Veins lika Bondam novilkt visas drēbes, atstājot mugurā tikai apakšbikses. Ieraudzījis daudzās rētas, viņš pieklājīgi sacīja:
- Ak, mūžs, izskatās, ka jūs esat pabijis daudzos karos, mister Bond.
- Neveiksmīgs gadījums. Kara laikā, - bezkaislīgi atteica Bonds.
- Tiešām? Karš starp cilvēkiem ir briesmīga lieta. Tā, tagad, lūdzu, dziļi ieelpojiet!
Misters Veins izklausīja Bonda muguru un krūtis, izmērīja asinsspiedienu, nosvēra viņu un pierakstīja auguma garumu, pēc tam, licis apgulties uz medicīniskās kušetes uz vēdera, ar maigiem, prasmīgiem pirkstiem iztaustīja viņa locītavas un mugurkaulu.
Kamēr Bonds ģērbās, misters Veins pie rakstāmgalda kaut ko steidzīgi pierakstīja. Beidzis rakstīt, viņš atlieca muguru.
- Tā, mister Bond, es domāju, ka jums nav par ko īpaši raizēties. Asinsspiediens ir nedaudz paaugstināts, mugurkaula augšējā sektorā vērojamas nelielas osteopātiskas izmaiņas - starp citu, pilnīgi iespējams, ka tās izraisa galvassāpes spriedzes situācijās - un neliela deformācija iegurņa labajā pusē, kuras dēj labais zarnu kauls ir nedaudz atvirzīts uz aizmuguri. Bez šaubām, tās ir kāda neveiksmīga kritiena sekas, - gaidot apstiprinājumu, Veina kungs pacēla skatienu.
- Iespējams, - atteica Bonds.
Viņš nodomāja, ka neveiksmīgais kritiens droši vien gadījās, kad viņam kaut kad Ungārijas dumpja laikā 1956. gadā vajadzēja lēkt no Arlbergas ekspreša, lai izvairītos no sastapšanās ar Heinkeli un tā draugiem.
- Nu tad tā, - misters Veins pavilka sev tuvāk apdrukātu veidlapu un domīgi vilka ķeksīšus sarakstā. - Stingra diēta vienu nedēļu, lai atbrīvotos no toksīniem asinsritē. Tonizējoša masāža, irigācija, karstas un aukstas sēžas vannas, osteopātijas ārstēšana un īss trakcijas kurss deformācijas novēršanai. Ar to vajadzētu pietikt, lai jūs atgūtu formu. Un pilnīgs miers, protams. Vienkārši atslābinieties, mister Bond! Cik noprotu, jūs esat ierēdnis. Jums nāks par labu uz laiku aizmirst raižpilno kancelejas darbu. - Piecēlies misters Veins pasniedza Bondam aizpildīto veidlapu. - Pēc pusstundas jūs gaidīs ārstniecības telpās, mister Bond. Nenāks par ļaunu sākt ārstēšanos nekavējoties.
- Paldies, - paņēmis lapu, Bonds tajā ieskatījās. - Starp citu, kas ir trakcija?
- Medicīniskā ierīce mugurkaula izstaipīša- nai. Ļoti vērtīga lieta, - misters Veins ļoti mīlīgi pasmaidīja. - Neraizējieties par to, ko stāsta daži citi pacienti. Viņi to sauc par "kāķi". Jūs jau zināt, cik cilvēkiem var būt nejauka mēle.
-Jā.
Izgājis no pieņemšanas telpas, Bonds devās uz priekšu pa balto gaiteni. Kopējās telpās sēdēja cilvēki, kaut ko lasīja vai klusi sarunājās. Tie visi bija padzīvojuši vidusšķiras ļaudis, galvenokārt sievietes, kam mugurā bija nepievilcīgi, vatēti ritasvārki. Siltais, blīvais gaiss un vecīgo sieviešu klātbūtne uzdzina Bondam klaustrofo- biju. Viņš šķērsoja vestibilu un, nonācis līdz parādes durvīm, izgāja brīnišķīgi svaigajā gaisā.
Domīgi soļodams pa kopto, šauro pievedceļu, Bonds ieelpoja lauru un zeltalietus pikanto smaržu. Vai viņš to spēs izturēt? Vai bija kāda iespēja izkļūt no šā elles cauruma, neizstājoties no dienesta? Dziļi iegrimis domās, viņš gandrīz saskrējās ar meiteni baltajā tērpā, kas steidzīgi iznāca no dzīvžogiem apaudzētā pievedceļa līkuma. Tajā pašā mirklī, kad meitene zobgalīgi uzsmaidīja Bondam, ceļa līkumā parādījās lielā ātrumā braucošs sārti violets Bentley un traucās viņai virsū. Mirklī, pirms meitene gandrīz pakļuva zem automašīnas riteņiem, Bonds paspēra vienu veiklu soli, saņēma viņu ap vidukli un parāva sāņus. Kad Bentley, slīdot uz grantētā ceļa, apstājās, Bonds nolika meiteni zemē. Viņa labā roka glabāja atmiņas par pieskārienu vienai skaistai krūtij. Meitene noteica: