- Tavu brāli nogalināja Largo, vai ari to izdalīja pēc viņa pavēles, - aukstā, lietišķā balsī atteica Bonds. - Es atnācu šurp tikai tādēj, lai tev to pateiktu. Bet tad, - viņš vilcinājās, - tu biji šeit, un es tevi mīlu un gribu. Kad tas, kas notika, sākās, man vajadzēja pietikt spēka apstāties. Nepietika. Es zināju - vai nu tobrīd, vai varbūt nekad. Zinot to, ko es zināju, tā nedrīkstēja rīkoties.
Taču tu izskatījies tik skaista un laimīga. Es gribēju atlikt tavas ciešanas. Tas ir mans vienīgais attaisnojums.
Bonds mirkli klusēja.
- Tagad paklausies, kas man tev sakāms! Pēc brīža tu sapratīsi, ka mēs visā tajā neesam nekas. Notiekošajam ar mums nav nekāda sakara.
Bonds negaidīja viņas atbildi. Viņš sāka no paša sākuma, lēni un pamatīgi izstāstot visu līdz pēdējam sīkumam un noklusējot vienīgi Mantas ierašanos, vienīgo faktoru, kas tagad varēja palīdzēt pret I^argo un izjaukt viņa plānus.
- Tā nu tu redzi, - viņš beidza stāstījumu, - ka mēs neko nevaram iesākt, kamēr šie ieroči tik tiešām atrodas Disco. Līdz tam Largo ideāli piesedz stāsts par bagātību meklējumiem. Nekas viņu nespēj saistīt ne ar nogrimušo lidmašīnu, ne SPEKTRU. Ja mēs iejauksimies tagad, šajā mirklī, kaut kāda iemesla dēļ arestēsim kuģi, novērosim to vai kavēsim jahtas pārvietošanos, tas vienīgi aizkavēs SPEKTRA plānus. Tikai Largo un viņa cilvēkiem ir zināms, kur paslēptas bumbas. Ja lidmašīna aizlidojusi pēc bumbām, tā uzturēs radiosakarus ar Disco. Ja radīsies kāds šķērslis, lidmašīna var atstāt bumbas paslēptuvē vai nomest tās seklumā jebkurā vietā un atgriezties pēc tām, kad briesmas būs garām. Pastāv pat iespēja, ka uzdevumu jebkurā bridi uztic ne vairs Disco, bet kādam citam kuģim vai lidmašīnai. SPEKTRA vadība, lai kas tā būtu, paziņos premjerministram, ka mainījusi plānus, vai ari nepaziņos pilnīgi neko. Pēc tam, varbūt pēc vairākām nedēļām, viņi atsūtīs citu ziņu. Un tad varbūt tiks dotas tikai divdesmit četras stundas, lai naudu nogādātu prasītajā vietā. Noteikumi būs bargāki, un mums tie būs jāpieņem. Kamēr mēs neuzzināsim, kur atrodas bumbas, mēs būsim apdraudēti. Vai tu to saproti?
- Jā. Kas tad būtu jādara?
Balss skanēja skarbi. Meitenes acis neganti spīdēja, cauri Bondam lūkojoties uz kādu attālu mērķi - ne uz lielo konspiratoru Largo, nodomāja Bonds, bet uz Largo, kas nogalināja viņas brāli.
- Mums jāuzzina, kad šīs bumbas nonāk Disco tilpnē. Pārējais nav svarīgi. Tad varēsim rīkoties ar visu jaudu, kas ir mūsu rīcībā. Turklāt mūsu pusē darbojas viens nozīmīgs apstāklis. Largo ir pilnīgi pārliecināts, ka viņš ir drošībā. Viņš joprojām uzskata, ka perfektais plāns, un tas nudien ir perfekts, norisinās tieši tā, kā paredzēts. Tas ir mūsu spēks, mūsu vienīgais spēks. Vai tu saproti?
- Un kā lai jūs uzzināt, kad bumbas tiek iekrautas jahtā?
- Tev mums jāpasaka.
-Jā.
Zilbe skanēja neizteiksmīgi, vienaldzīgi.
- Bet kā lai es to uzzinu? Un kā lai es tev to pasaku? Šis cilvēks nav muļķis. Vienīgā muļķība, ka viņš grib sev mīļāko, - viņa izspļāva šo vārdu caur zobiem, - kad tik daudz likts uz spēles.
Meitene mirkli klusēja.
- Šie cilvēki izdarījuši sliktu izvēli. Largo nespēj dzīvot, ja viņam pie rokas nav sievietes. Viņiem to vajadzēja zināt.
- Kad Largo lika tev ierasties uz kuģa?
- Piecos. Pēc manis uz Palmiru atbrauks laiva.
Bonds ieskatījās pulkstenī.
- Pašlaik ir četri. Man ir Geigera skaitītājs. Tas ir pavisam vienkāršs. Aparāts uzreiz pateiks, ja bumbas parādīsies kuģī. Es gribu, lai tu to paņem līdzi. Ja skaitītājs rādīs, ka uz jahtas ir bumba, es gribu, lai tu iededz gaismu savā iluminatorā - ieslēdz gaismu vairākkārt vai izdari ko tamlīdzīgu. Mūsu cilvēki kuģi novēro. Viņi ziņos. Pēc tam atbrīvojies no Geigera skaitītāja. Pārmet to pāri bortam.
- Tas ir muļķīgs plāns, - viņa nicīgi noteica. - Melodramatiskas blēņas, ko apraksta trilleros. Reālajā dzīvē cilvēki gaišā dienas laikā neieslēdz kajītē gaismu. Nē! Ja bumbas būs kuģī, es iznākšu uz klāja - parādīšos jūsu cilvēkiem. Tā ir dabiska izturēšanās. Ja bumbu kuģī nebūs, es palikšu kajītē.
- Labi. Dari pēc sava prāta. Bet vai tu to izdarīsi?
- Protams. Ja, ieraugot Largo, spēšu nepadarīt viņam galu. Taču ar nosacījumu, ka tad, kad tu viņu dabūsi, tu parūpēsies, lai viņu nogalina.
Meitene runāja pavisam nopietni. Viņa paskatījās uz Bondu ar lietišķu skatienu, it kā viņš būtu tūrisma aģents, bet viņa gatavotos rezervēt vietu vilcienā.
- Šaubos, vai tas notiks. Es teiktu, ka visi, kas atrodas uz kuģa, saņems mūža ieslodzījumu cietumā.
Meitene apdomājās.
- Jā. Ar to pietiks. Tas ir ļaunāk nekā mirt. Tagad parādi man, kā darbojas aparāts.
Viņa piecēlās kājās, bet, paspērusi dažus soļus, šķiet, kaut ko atcerējās. Viņa palūkojās uz aproci, ko turēja rokā. Pagriezusies viņa piegāja pie ūdens malas un mirkli stāvēja, lūkodamās tālumā pāri klusajam ūdens klajam, tad atvēzējās, cik spēka, un iemeta zelta ķēdi tālu pāri seklumam tumšajā zilumā. Mirkli iemirdzējusies spožajā saulē, tā sacēla vieglus šļakstus. Meitene noskatījās, kā uz visām pusēm aizstaro sīki vilnīši, un, kad sasistais spogulis atkal sakļāvās, pagriezās un devās atpakaļ, atstājot smiltīs nevienādi dziļus mazo pēdu nospiedumus.
Bonds parādīja viņai, kā darbojas Geigera skaitītājs. Izņēmis rokaspulksteni iemontēto indikatoru, viņš lika paļauties tikai uz zīmīgajiem klikšķiem.
- Tam vajadzētu uzrādīt radiāciju jebkurā vietā uz kuģa, - viņš paskaidroja, - taču labāk, ja izdodas tikt tilpnes tuvumā. Saki, ka gribi pafotografēt no klāja kuģa pakaļgalā vai kaut ko tamlīdzīgu! Šis aparāts ir izgatavots, lai pēc izskata līdzinātos Rolleiflex. Tam ir Rolleiflex objektīvs un visas fotografēšanai nepieciešanās pogas. Nav tikai filmas. Tu varētu teikt, ka gribi uz atvadām nofotografēt Naso un jahtu, vai ne?