- Trīsdesmit asis, un tuvākā saliņa ir jūdzi uz rietumiem. Tagad mums ir brīvs ceļš līdz pat Lielajai Bahamu salai. Turklāt mēs esam uzņēmuši labu ātrumu. Ja tā turpināsim, mums priekšā apmēram četras stundas ilgs ceļš. Pie Lielās Bahamu salas nonāksim aptuveni stundu pirms ausmas. Ko jūs teiktu par nelielu maltīti un atpūtu? Radars vismaz stundu neko nerādīs - Berijailendas aizpildīs ekrānu, kamēr būsim tikuši tām garām. Tad seko viens liels jautājums. Kad būsim tikuši tām garām, vai ieraudzīsim, ka viena no vismazākajām saliņām ir atrāvusies no pārējām un ātrā gaitā dodas uz ziemeļiem paralēli mūsu kursam? Ja mēs to ieraudzīsim uz ekrāna, tā būs Disco. Tādā gadījumā mēs ienirsim. Jūs dzirdēsiet trauksmes signālu. Taču jūs varat vienkārši pagriezties uz otriem sāniem un pagulēt vēl mazliet. Nekas nevar notikt, kamēr nebūs pilnīgi skaidrs, ka jahta atrodas mērķa zonā. Tad mums atkal vajadzēs domāt.
Kapteinis devās uz kāpņu pusi.
- Vai neiebildīsiet, ka eju pa priekšu? Sargiet galvas no caurulēm! Šajā kuģa daļā nav daudz plašuma.
Bonds un Leiters sekoja viņam pa eju uz labi apgaismotu ēdamistabu, kur krēmkrāsas sienas sedza paneļi sārtos un zaļos pasteļtoņos. Viņi apsēdās pie viena no plastikāta galdiem pa gabaliņu no citiem virsniekiem un vīriem, kas ziņkāri aplūkoja abas civilpersonas. Kapteinis pamāja ar roku uz sienu pusi.
- Nelielas pārmaiņas pēc vecā kaujas kuģa pelēkuma. Jūs būsiet pārsteigti, uzzinot, cik daudz gudru prātu strādā pie šo kuģu dizaina. Tā jābūt, ja gribat, lai apkalpe saglabā možu garu, kad kuģis pavada zem ūdens mēnesi un vairāk. Psihologi neiesaka mums visu krāsot tikai vienā krāsā - visur vajadzīgi kontrasti, citādi cilvēku acis pārņemot apātija. Šajā zālē skatās kino, televīziju, rīko kribidža turnīrus, bingo. Dievs vien zina ko! Visu, kas palīdz vīriem no dežūrām brīvajā laikā cīnīties ar garlaicību. Un jūs ievērosiet, ka nekur nav jūtamas ne ēdiena, ne mašīnu smaržas. Tās iznīcina elektrostatiskie filtri, kas izvietoti visā kuģī. - Ieradās stjuarts ar ēdienkarti.
- Nu tad ķersimies pie lietas. Es ņemšu ceptu Virdžīnijas šķiņķi ar sarkano grāviju, ābolu pirā- gu ar saldējumu un aukstu kafiju. - Viņš pagriezās pret Bondu. - Tiklīdz tieku projām no ostas, man uzrodas apetīte. Ziniet, kapteinis ienīst nevis jūru, bet sauszemi.
Bonds pasūtīja vēršaci ar rudzu grauzdiņu un kafiju. Viņš bija pateicīgs kapteinim par mundro tērzēšanu, bet pats nejutās izsalcis. Viņu neatstāja urdošs sasprindzinājums. Tas atlaidīsies tikai tad, kad radars būs uztvēris Disco un pavērsies izredzes rīkoties. Turklāt bažas par visu operāciju pastiprināja raizes par meiteni. Vai viņš darīja pareizi, uzticot viņai tik daudz patiesības? Vai meitene viņu nav nodevusi? Vai viņa pieķerta? Vai viņa vairs ir dzīva? Bonds dzēra atdzesēto ūdeni un klausījās kapteiņa stāstā, kā ledus gabalus un ūdeni destilē no jūras ūdens.
Visbeidzot možā, nepiespiestā saruna sāka viņu kaitināt.
- Atvainojiet, kaptein, - viņš sacīja, - bet vai es drīkstētu jūs uz bridi pārtraukt un padomāt par to, ko mēs darīsim, ja mūsu pieņēmumi izrādīsies pareizi un mēs panāksim Disco pie Lielās Bahamu salas? Es īsti nevaru izdomāt, kādam jābūt mūsu nākamajam solim. Man ir dažas idejas, bet kas, jūsuprāt, būtu pareizāk - mēģināt nokļūt tai blakus un pārņemt savā rīcībā vai ari vienkārši uzspridzināt?
Kapteiņa skatienā atspoguļojās neizpratne.
- Es, zināt, to biju atstājis jūsu ziņā, puiši. Jūras spēku departaments teic, ka man jāklausa jūsu pavēlēm. Es esmu tikai šoferis. Jūs man teiksiet, kas jums padomā, un es ar prieku izpildīšu visu, ko liksiet, kamēr vien tas neapdraudēs manu kuģi… - Viņš pasmaidīja. - Tas ir, pārāk neapdraudēs. Galu galā, ja Jūras spēku departaments runā nopietni, un, spriežot pēc jūsu ziņojuma par šo operāciju, tas tā ir, ari kuģa drošībai nav izšķirošas nozīmes. Kā jau teicu jums augšā, uzbrukumu centrā, es saņēmu mūsu signāla apstiprinājumu un pilnīgu atbalstu mūsu iecerētajam rīcības virzienam. Vairāk man neko nevajag. Tagad runājiet jūs.
Atnesa ēdienu. Pabikstījis savu vēršaci, Bonds to pastūma malā. Viņš aizsmēķēja.
- Labi, es nezinu, ko tu esi izdomājis, Fēliks, - viņš sacīja, paskatīdamies uz I^eiteru, - bet, lūk, kā es redzu ainu, ko varam ieraudzīt ap pulksten četriem no rīta, tas ir, ja pareizs ir mūsu pieņēmums, ka Disco pa seklumu kuģojusi uz ziemeļiem Berijailendu aizsegā, lai pēc tam kaut kur raķešu bāzes rajonā tuvotos Lielajai Bahamu salai. Tātad, sekojot šim pieņēmumam, es esmu kārtīgi izpētījis kartes, un man šķiet - ja viņi domā uzstādīt to bumbu pēc iespējas tuvāk mērķim, tad jahtai jāizmet enkurs apmēram pusjūdzi no krasta, aptuveni desmit asu dziļumā un jānogādā bumba vēl kādu pusjūdzi tuvāk mērķim, jāuzstāda tā kādu divpadsmit pēdu dziļumā, jāieslēdz laika mehānisms un jātiek pēc iespējas ātrāk projām. Tādas ir manas domas. Gaismai austot, jahta būs gabalā, un ap Vestendu, cik noprotu no loča stāstītā, braukā papilnam jahtu. Protams, bāzes radars to uztvers, taču Disco būs tikai viena no daudzām jahtām. Pieņemot, ka bumba uzstādīta uz divpadsmit stundām, kas Largo atlikušas līdz noteiktajam laikam, viņš mierīgi var atgriezties Naso vai aizkugot divreiz tālāk, ja vēlas. Varu derēt, ka viņš atgriezīsies Naso ar visu savu stāstu par bagātību meklēšanu un gaidīs turpmākos rīkojumus no SPEKTRA.
Bonds apklusa. Viņš izvairījās no Leitera skatiena.
- Tas ir, ja vien viņam nav izdevies dabūt informāciju no meitenes.
- Pie velna! - kategoriski noteica I^eiters. - Es neticu, ka tā meitene runās. Viņa ir siksta meiča. Un ja ari viņa runā? Largo tikai jāpārmet viņa pāri bortam ar kādu smagumu kaklā un jāpasaka, ka, meklējot bagātības, viņai radās problēmas ar akvalangu vai kaut ko tamlīdzīgu. Viņš pavisam noteikti atgriezīsies Naso. Šā cilvēka aizsegs ir tikpat stabils kā J. P. Morgans un kompānija.