Kapteinis viņu pārtrauca.
- Ja nerunājam vairs par to, komandieri Bond, bet par darbības principiem, kā viņš, jūsuprāt, nogādās to bumbu no kuģa mērķa zonā? Es piekritu, ka, spriežot pēc kartes, ar jahtu piekļūt tuvāk nav iespējams, turklāt, ja viņš to darītu, tad riskētu nonākt nepatikšanās ar raķešu bāzes krasta apsardzi. Cik saprotu.
viņiem ir kaut kas līdzīgs apsardzes kuterim, lai, gatavojoties izmēģinājuma šāvieniem, izdzenātu zvejniekus un tamlīdzīgi.
- Es esmu pārliecināts, - apņēmīgi noteica Bonds, - ka tieši šim nolūkam jahtā paredzēts zemūdens nodalījums. Viņiem tur glabājas zemūdens slieces un, iespējams, elektriskā torpēda to pārvietošanai. Viņi novietos bumbu uz sliecēm, un zemūdens peldētāji nogādās to paredzētajā vietā, uzstādīs un atgriezīsies jahtā. Kam gan citādi būtu vajadzīgs viss šis zemūdens aprīkojums?
- Var gadīties, ka jums taisnība, komandier, - lēni noteica kapteinis. - Tā varētu būt. Bet kas man tādā gadījumā būtu darāms?
Bonds ieskatījās kapteinim acīs.
- Ir tikai viens bridis, kad varam atmaskot šos cilvēkus. Ja parādīsimies pārāk ātri, Disco var pazust gabalā - varbūt tikai simts jardu attālumā - un iemest bumbas vietā, kur ūdens dziļums sasniedz simts asis. Vienīgais bridis, kad tās var dabūt, vismaz pirmo bumbu, ir tad, kad komanda ir atstājusi kuģi un devusies ceļā uz uzstādīšanas vietu. Mums jāpieveic viņu zemūdens komanda ar savu zemūdens komandu. Otrai bumbai, ja tā atrodas uz kuģa, nav nozīmes. Mēs varam nogremdēt kuģi ar otro bumbu tajā.
Kapteinis palūkojās lejup uz savu šķīvi. Viņš rūpīgi nolika nazi blakus dakšiņai, pagrieza taisni deserta karotīti un, paņēmis savu kafiju ar ledu, s saskaloja to. Ledus gabaliņi notinkšķēja. Nolicis
glāzi atpakaļ uz galda, viņš pacēla skatienu vispirms uz Leiteru, tad uz Bondu.
- Jādomā, - viņš domīgi sacīja, - ka tas, ko jūs sakāt, ir pareizi, komandier. Mums uz kuģa ir daudz skābekļa balonu. Mums ir arī desmit paši labākie peldētāji visā kodolflotē. Taču viņiem ir tikai naži, ar ko cīnīties. Man vajadzēs lūgt brīvprātīgos.
Viņš mirkli klusēja.
- Kas viņus vadīs?
- Es, - sacīja Bonds. - Gadījies tā, ka nirša- na ir viens no maniem vaļaspriekiem. Es zinu, no kurām zivīm jāsargājas un par kurām var nelikties zinis. Es instruēšu jūsu vīrus.
Fēlikss Leiters viņu pārtrauca.
- Neiedomājies, - viņš spītīgi teica, - ka atstāsi mani ēdam Virdžīnijas šķiņķi. Es uzvilkšu šim te, - viņš norādīja uz savu rokas protēzi, - papildu pleznu un jebkurā laikā nopeldēšu pus- jūdzi ātrāk par tevi. Tu būsi pārsteigts, ko tik cilvēks var dabūt gatavu, kad kāds viņam nokodis roku. Mediķi to dēvē par kompensāciju, ja nu tu gadījumā neesi par tādu dzirdējis.
Kapteinis pasmaidīja. Viņš piecēlās kājās.
- Labi, labi. Es jūs, abus varoņus, atstāšu izstrīdēties, kamēr pats pārmīšu kādu vārdu ar saviem vīriem. Pēc tam mums vajadzēs tikt skaidrībā ar kartēm, pārbaudīt, vai akvalangi ir kārtībā un tamlīdzīgas lietas. Jūs, puiši, tā arī nedabūsiet nemaz pagulēt. Es likšu, lai jums izsniedz kaujas tablešu devu. Jums tās būs vajadzīgas.
Viņš pacēla plaukstu un izgāja no ēdamzāles.
Leiters pagriezās pret Bondu.
- Tu, sasodītais nelieti! Domāji, ka atstāsi veco draugu uz kuģa, vai ne? Ak Dievs, cik tie angļi ir viltīgi! Nodevīgā Albiona, cik pareizi teikts, pilnīgi pareizi.
Bonds iesmējās.
- Pie velna, kā es varēju zināt, ka tu esi pabijis dakteru un terapeitu rokās? Nemaz nezināju, ka tu dzīvi uztver tik nopietni. Droši vien tu pat esi atradis veidu, kā mīlēties ar to savu sasodīto āķi.
- Tu būtu pārsteigts! - drūmi noteica Leiters. - Dabū meiteni ar tādu roku kā man, un tu brīnīsies, kādu iespaidu tas atstāj uz viņu veselo saprātu. Labi, pāriesim pie lietas! Kādā izkārtojumā mēs peldēsim? Vai mēs nevaram likt, lai dažus nažus pārveido par šķēpiem? Kā mēs zem ūdens atšķirsim savējos no viņu cilvēkiem, turklāt vēl pustumsā? Mēs gribam, lai šī operācija ir pamatīgi izplānota. Tas Pedersens ir labs cilvēks. Mēs taču negribam, lai viņa cilvēki aiziet bojā kādas muļķīgas mūsu kļūdas dēļ.
Komutatorā ieskanējās kapteiņa balss.
- Paklausieties! Te runā kapteinis. Iespējams, ka mums šīs operācijas gaitā vajadzēs riskēt. Es jums pateikšu, kāds var būt iznākums. Jūras spēku departaments ir izvēlējies šo kuģi uzdevumam, kas ir līdzvērtīgs kara operācijai. Es jums izstāstīšu faktus, kas līdz tālāku norādījumu saņemšanai uzskatāmi par pilnīgi slepeniem. Lūk, kas noticis…
• ••
Bondu, kas bija aizmidzis uz vienas no dežūrvirsnieku kojām, pamodināja trauksmes signāls. Komutatora dzelzs balss atkārtoja "Iegremdēšanās. Iegremdēšanās", - un viņa koja gandrīz nekavējoties viegli sasvērās, un dzinēju attālā gaudošana mainīja tembru. Bonds pie sevis drūmi pasmaidīja. Piecēlies no kojas, viņš devās uz uzbrukuma centru. Fēlikss Leiters jau bija priekšā. Kapteinis novērsās no plāna. Viņa seja bija saspringta.
- Izskatās, džentlmeņi, - viņš sacīja, - ka jums bijusi taisnība. Mēs esam viņu ieraudzījuši. Apmēram piecas jūdzes mums priekšā un divus punktus pa labi. Jahtas ātrums ir apmēram trīsdesmit mezglu. Nevienam citam kuģim tāds ātrums nebūtu pa spēkam un nebūtu ari tādas vajadzības. Turklāt jahta pārvietojas ar izslēgtām ugunīm. Rau, vai gribat paskatīties tālskatī? Aiz jahtas paliek putu sliede, un tā krietni atspīd pret debesīm. Mēness vēl nav uzlēcis, bet, kad acis apradis ar tumsu, jūs ieraudzīsiet jūrā neskaidru, baltu plankumu.