Trīsdesmit jardu, divdesmit. Bonds atskatījās. Seši no viņa vīriem peldēja gandrīz rokas stie- piena attālumā, pārējie bija izstiepušies līkloču līnijā. Largo vīru maskas vēl aizvien bija vērstas uz priekšu. Vēl aizvien viņi nebija ievērojuši melnās ēnas, kas starp koraļļiem dzinās viņiem pakaļ. Taču bridi, kad Bonds bija panācis Largo aizmugures sargu, mēnesnīca pameta viņa ēnu uz priekšu pāri baltajam smilšu laukumam, un vispirms viens, tad otrs vīrietis steigšus atskatījās. Sataustījis koraļļu pamatni zem kājām, Bonds atspērās un metās uz priekšu. Vīrietim nebija laika aizsargāties. Bonda šķēps trāpīja viņam sānā un pameta pretī nākamajam vīram ierindā. Iedūris Bonds pagrieza asmeni. Satvēris sānu, vīrietis nometa savu ieroci un saliecās vidū uz pusēm. Bonds dūra tālāk kailu augumu masā, kas tagad, propellerišiem griežoties, izklīda uz visām pusēm. Vēl viens vīrietis nolaidās viņa priekšā, tverdams pēc Bonda sejas maskas. Bonds nejauši bija izsitis viņa maskai stiklu. Vīrietis peldēja augšup, pa ceļam iesperdams Bondam pa seju. Asmens iegriezās gumijā, kas sargāja Bonda vēderu, un viņš sajuta sāpes un slapjumu, kas varēja būt vai nu asinis, vai jūras ūdens. Vēl viens dūriens, un ieroča laide spēcīgi trāpīja viņam pa galvu, taču lielāko sitiena spēku izkliedēja ūdens spilvens. Sitiena apdullināts, viņš uz mirkli pieturējās pie klints, pūlēdamies noteikt, kur atrodas, kamēr garām pabrāzās melns viņa vīru vilnis un sākās cīņa vīram pret vīru, pildot ūdeni ar melniem asiņu mākonīšiem.
Kaujas lauks tagad bija pārvietojies uz skaidra ūdens lauku, ko ieskāva koraļļu atlūzas. Tālākajā malā Bonds ieraudzīja ar kaut ko garu un masīvu piekrautas slieces, ko klāja gumijas pārsegs, sudraboto torpēdu un cieši sakļāvušos vīriešu grupu, kurā atradās ari milzīgais Largo stāvs, ko nebija iespējams sajaukt ne ar vienu citu. Bonds atkāpās starp koraļļu izciļņiem un, pieplacis tuvu smiltīm, sāka piesardzīgi peldēt, apliecot lielā, dzidrā baseina flangu. Gandrīz tajā pašā mirklī viņam nācās apstāties. Ēnās slēpās plecīgs stāvs. Pacēlis ieroci, tas rūpīgi mērķēja. Mērķis bija Leiters, kas cīkstējās ar vienu no Largo vīriem. Ienaidnieka žņaugts, Leiters ar āķi, kam bija nokritusi peldplezna, plosīja tā muguru. Divreiz spēcīgi savicinājis pleznas, Bonds no sešu pēdu attāluma izmeta savu šķēpu. Roktura vieglais koks neatstāja nekādu iespaidu, taču asmens šķēla vīrieša roku tieši tajā brīdī, kad no pistoles stobra pacēlās gāzes burbulīši. Šāviens netrāpīja mērķī, taču vīrietis zibenīgi pagriezās un dūra Bondam ar neuzlādēto ieroci. Ar acs kaktiņu Bonds pamanīja, ka viņa šķēps lēnām paceļas augšup. Ar neveiklu regbija paņēmienu viņš ienira vīrietim zem kājām un atrāva tās no zemes. Brīdī, kad ieroča stobrs trāpīja viņam pa deniņiem, Bonds izmisīgi tvēra pēc ienaidnieka maskas un norāva to viņam no sejas. Ar to pietika. Papeldējis malā, Bonds noskatījās, kā vīrietis, neko neredzot, taustās apkārt, lai izkļūtu virspusē. Kāds paraustīja viņu aiz rokas. Tas bija Leiters, kas tvēra pēc skābekļa caurulītes. Viņa seja aiz maskas bija saviebusies. Viņš vāri norādīja uz augšu. Bonds saprata. Satvēris
Leiteru ap vidu, viņš traucās augšup. Kad pēc piecpadsmit pēdām abi izlauzās cauri sudraba griestiem, Leiters norāva bojāto caurulīti un drudžaini tvēra pēc gaisa. Bonds viņu turēja, kamēr Leiters atguvās, tad aizveda līdz seklai koraļļu klintij un, kad Leiters dusmīgi viņu atgrūda un lika atstāt vienu pašu, pacēla īkšķi augšup un atkal ienira.
Turēdamies koraļļu paēnā, viņš no jauna tuvojās Iorgo. Laiku pa laikam viņš redzēja šur tur notiekošo cīņu, un reiz viņš izpeldēja pa apakšu vīrietim, vienam no savējiem, no Maritas vīriem, kas vērās viņā lejup no ūdens virsmas. Taču seju, kas atradās zem ūdens un ko ieskāva viļņojoši mati, nesedza maska, un tai nebija skābekļa caurulītes, bet mute bija atbaidoši ieplesta. Lejā starp koraļļiem kaujas vilnis bija sanesis atliekas - skābekļa balonu, melnas gumijas sloksnes, pilnu akvalanga komplektu un vairākus durkļus no gaisa ieročiem. Bonds divus pacēla. Tagad viņš atradās atklātās lagūnas malā. Slieces ar neķītro gumijas desu, ko, turot gatavībā ieročus, apsargāja divi no Largo vīriem, vēl joprojām atradās turpat. Taču no Largo nebija ne miņas. Bonds pūlējās saredzēt cauri dūmakainajai sienai, pa kuru iespraucās jau bālākā mēnesnīca, atsedzot smilšu vilnīšus, kuru skaisto rakstu bija izbojājuši kaujinieku atstātie pēdu nospiedumi. Vietās, kur smiltis bija izbradātas, pulcējās rifu zivis, lai uzķertu sīkas aļģu un citas barības daļiņas, tāpat kā kaijas un kovārņi to darīja tur, kur tīrumam pāri bija gājis arkls. Nekas cits nebija saskatāms, un Bondam nebija ne jausmas, kā norisinās cīņa, kas tagad bija sadalījusies vairākās atsevišķās kaujās. Kas notiek virspusē? Kad Bonds bija iznesis no ūdens Leiteru, jūru apgaismoja sarkans lukturis. Pēc cik ilga laika ieradīsies glābšanas laiva no Mantas? Vai viņam būtu jāpaliek uz vietas un jānovēro bumba?
Viss izšķīrās biedējoši strauji. No dūmakas Bondam labajā pusē arēnā iešāvās spīdīga elektriskā torpēda. Uz tās jāteniski sēdēja Largo. Viņš bija salīcis aiz stikla vairodziņa, lai paātrinātu torpēdas gaitu, bet labajā rokā turēja divus uz priekšu vērstus Mantas durkļus, kamēr ar kreiso darbojās ap kontrolslēdzi. Viņam parādoties, abi sargi nometa smiltīs ieročus un pacēla augšup slieču sakabi. Piebremzējis, Largo ļāva torpēdai slīdēt. Viens no vīriešiem satvēra stūri un pūlējās pievilkt torpēdu tuvāk sakabei. Viņi gribēja doties projām! Largo gatavojās izvest bumbu starp rifiem un nogremdēt dzijumā! To pašu izdarīs ar otro bumbu, kas atradās uz Disco. Kad pierādījumu vairs nebūs, Largo pateiks, ka viņam uzbrukuši konkurējoši dārgumu meklētāji. Kā viņš varējis zināt, ka uzbrucēji bijuši no Savienoto Valstu zemūdenes? Viņa vīri pretojušies ar ieročiem, kas paredzēti aizsardzībai pret haizivīm, bet tikai tāpēc, ka viņiem uzbruka. Jau atkal bagātību meklēšana attaisnoja itin visu!