Iestājās ilgāks klusuma brīdis, un tad Lans sacīja: Es nejustos pārlieku droši arī Kēmlīnā. Ja mīrddrāli patiešām gribēs tev piekļūt, viņi atradīs iespēju. Mūri ir nedrošs aizsargs pret Puscilvēku. Un tev jābūt lielam muļķim, lai neticētu, ka mīrddrāli ļoti grib tev piekļūt.
Randam jau iepriekš bija šķitis, ka dūša ir saskrējusi papēžos, bet šie vārdi to iedzina zemē.
- Ir tikai viena droša vieta, Moiraina klusi ierunājās, un Rands cerīgi klausījās. Tarvalonā tu atrastos starp Aesu Sedajām un Sargātājiem. Pat Trolloku karu laikā Melnā karapūļi baidījās uzbrukt Zaigojošajām Sienām. Vienīgais mēģinājums beidzās ar vislielāko sakāvi līdz pašām beigām. Un Tarvalona glabā visas zintis, ko mēs, Aesu Sedajas, esam apkopojušas kopš Neprāta laika. Šis tas ir saglabājies pat no Leģendu laikmeta. Tikai Tarvalonā, nekur citur, tev būs iespēja uzzināt, kāpēc mīrddrāli tevi vajā. Kāpēc Melu Tēvs vēlas dabūt tevi savos nagos. To es varu apsolīt.
Ceļojums līdz pašai Tarvalonai šķita kaut kas neaptverams. Ceļojums uz pilsētu, kur ap viņu būs Aesu Sedajas. Protams, Moiraina bija izdziedinājusi Tamu vai tā vismaz likās -, bet visi dzirdētie nostāsti… Jau atrasties vienā telpā ar Aesu Sedaju bija neomulīgi, kur nu vēl dzīvot pilsētā, kurā to ir neskaitāmi daudz… Turklāt sieviete nebija nosaukusi cenu. Bet nostāstos vienmēr bija cena, kas jāmaksā.
- Cik ilgi mans tēvs gulēs? Rands beidzot vaicāja. Man… man būtu viss jāizstāsta viņam. Būtu nelāgi, ja tēvs pamostos un atklātu, ka esmu projām. Jauneklim likās, ka Lans atviegloti nopūšas. Rands pētoši paraudzījās uz Sargātāju, taču viņa sejā vēl arvien nebija nodrebējis ne vaibsts.
- Diez vai viņš pamodīsies, iekams mēs dosimies ceļā, Moiraina sacīja. Es vēlos atstāt Emondāri drīz pēc tumsas iestāšanās. Arī vienas
dienas vilcināšanās var izrādīties liktenīga. Būs labāk, ja tu uzrakstīsi viņam vēstuli.
- Naktī? Rands šaubīdamies vaicāja, un Lans pamāja ar galvu.
- Puscilvēks drīz vien sapratīs, ka esam projām. Un būtu labi, ja mēs tam neatvieglotu pakaļdzīšanos vismaz ne vairāk, kā esam spiesti to darīt.
Rands sakārtoja tēva segas. Ceļš līdz Tarvalonai ir ļoti garš. Tad jau… Tad jau es iešu sameklēt Matu un Perinu.
- Par to parūpēšos es pati. Moiraina žirgti piecēlās no krēsla un ar pēkšņi atjaunotu sparu uzmeta plecos apmetni. Aesu Sedaja uzlika plaukstu jauneklim uz pleca, un Rands centās, cik spēja, lai nesarautos. Plecs netika stipri saspiests, tomēr Aesu Sedajas dzelzs tvēriens turēja viņu tikpat stingri, kā žuburota nūja tur čūsku. Vislabāk būtu, ja par mūsu ceļojumu neviens neuzzinātu. Vai saproti? Ja kaut kas nāks ausīs tiem, kas uzvilka Pūķa Nagu uz viesnīcas durvīm, var sākties jukas.
- Es saprotu. Moiraina noņēma roku no Randa pleca, un viņš atviegloti nopūtās.
- Palūgšu, lai Alvēra kundze sagādā tev kaut ko ēdamu, viņa turpināja, it kā neko nebūtu manījusi. Tad tev vajadzētu pagulēt. Ceļojums šonakt nebūs viegls, pat ja būsi labi atpūties.
Durvis aiz abiem aizvērās, un Rands palika stāvam, skatoties uz Tamu skatoties uz Tamu, tomēr neko neredzot. Līdz pat šim mirklim puisis nebija aptvēris, ka Emondāre ir daļa no viņa tikpat lielā mērā, kādā viņš ir daļa no Emondāres. Rands saprata, ka tieši šī apjausma iepriekš bija izraisījusi pamata zaudēšanas izjūtu. Nu viņš bija atrauts no ciemata, jo viņu iekāroja Nakts Gans. Tas šķita neiespējami Rands taču bija tikai zemnieks bet trolloki liecināja par kaut ko citu, un vienā ziņā Lanam noteikti bija taisnība. Rands nedrīkstēja pakļaut briesmām visu ciematu, pieļaujot varbūtību, ka Moiraina maldās. Viņš nedrīkstēja nevienam par to bilst ne pušplēsta vārdiņa. Koplini patiešām sarīkotu kaut ko līdzīgu nemieriem, ja uzzinātu par šo ieceri. Viņam bija jāuzticas Aesu Sedajai.
- Tikai nepamodini viņu, Alvēra kundze nočukstēja, kad mērs aizvēra durvis aiz sievas un sevis. Ar drāniņu pārsegtā paplāte izgaroja gardu, siltu smaržu. Sieviete nolika paplāti uz lādes pie sienas, tad gandrīz ar varu nostūma Randu no gultas.
- Moirainas kundze man pateica visu, kas Tamam vajadzīgs, viņa klusi sacīja, un norādījumi neiekļāva iespēju, ka tu noguris sabrūc tēvam uz galvas. Es atnesu tev mazumiņu ēdiena. Negaidi, līdz tas atdzisīs.
- Nesauc viņu tā, Brans īdzīgi aizrādīja. Moiraina Sedaja izklausās piedienīgāk. Viņa var sadusmoties.
Alvēra kundze paplikšķināja vīram pa vaigu. Ļauj nu man pašai par to raizēties. Man ar viņu bija gara saruna. Un nepacel balsi! Ja pamodināsi Tamu, dabūsi trūkties gan no Moirainas Sedajas, gan no manis. Viesnīcniece īpaši uzsvēra Moirainas pievārdu, tā padarot Brana uzstājību mazliet muļķīgu. Bet nu jūs abi nemaisieties man pa kājām! Veltījusi vīram mīļu smaidu, viņa atkal pievērsās gultai un Tamam.
Alvēra kungs uzmeta Randam izmisušu skatienu. Moiraina ir Aesu Sedaja. Puse ciemata sieviešu izturas tā, it kā viņa piederētu pie Sievu loka, bet otra puse it kā viņa būtu trolloks. Tomēr neviena laikam nesaprot, ka Aesu Sedajas klātbūtnē jābūt piesardzīgam. Vīri varbūt raugās uz viņu greizi, bet vismaz nedara neko tādu, kas varētu viņu saniknot.
“Esi uzmanīgs,” Rands nodomāja. Vēl nebija par vēlu kļūt uzmanīgam. Alvēra kungs, viņš lēnītēm ievaicājās, vai zināt, cik sētām trolloki uzbruka?
- Cik nu esmu dzirdējis, tad tikai divām, ieskaitot jūsu saimniecību. Saraucis pieri, mērs uz mirkli apklusa, tad paraustīja plecus. Šķiet pamaz, ja ņem vērā notikumus ciematā. Man par to vajadzētu priecāties, bet… Iespējams, būs vēl kādi jaunumi, pirms diena būs galā.
Rands nopūtās. Bija zudusi nepieciešamība jautāt, kuras sētas ir cietušas. Un vai šeit, ciematā, tie… Nu, vai varēja noprast, ko trolloki te meklē?
- Meklē? Puis, es nezinu, ko viņi šeit meklēja, ja nu vienīgi iespēju mūs visus nomušīt. Viss notika tā, kā stāstīju. Vispirms atskanēja suņu rejas, tad Moiraina Sedaja ar Lanu izmetās no viesnīcas, pēc mirkļa kāds iekliedzās, ka degot Luhana kunga māja un smēde. Tad uzliesmoja Ābela Kautona māja; savādi tā atrodas gandrīz pašā ciemata vidū. Pēcāk trolloki jau uzbruka pilnā sparā. Nē, es nedomāju, ka viņi kaut ko meklēja. Tad mērs rejoši iesmējās un uzreiz aprāvās, uzmetis bažīgu skatienu sievai. Alvēra kundze, nolīkusi pār Tamu, pat nepagriezās uz viņu pusi. Ja runājam godīgi, viņš jau klusāk piebilda, trolloki izskatījās
gandrīz tikpat apjukuši kā mēs. Šaubos, vai viņi gaidīja, ka te sastaps Aesu Sedaju vai Sargātāju.
- Laikam jau ne, Rands saviebdamies atzina.
Ja Moiraina bija stāstījusi patiesību par nakts notikumiem, droši vien viņa bija stāstījusi patiesību arī par visu pārējo. Pirmajā mirklī Rands iedomājās, ka varētu lūgt mēram padomu, taču Alvēra kungs par Aesu Sedajām acīmredzot zināja tikai nedaudz vairāk par pārējiem ciemata iedzīvotājiem. Turklāt jauneklis pat mēram nevēlējās stāstīt par to, kas notika, par to, kas notika, ja ticēja Moirainas teiktajam. Rands īsti nesaprata, no kā viņš baidās vairāk no tā, ka par viņu smiesies, vai no tā, ka viņam noticēs. Puisis ar īkšķi pabraucīja Tama zobena spalu. Tatad tēvs ir pabijis pasaulē; viņam par Aesu Sedajām vajadzēja zināt vairāk nekā mēram. Bet, ja Tams patiešām kādu laiku ir pavadījis ārpus Divupes, tad varbūt viņa sacītais Vakarmežā… Rands ar abām rokām izbrauca cauri matu ērkulim, lai aizgaiņātu šo domu.