Tolaik jūs vēl neko īpašu nejutāt, bet pēc nedēļas vai desmit dienām piedzīvojāt pirmo reakciju uz pieskaršanos Pirmavotam. Varbūt jums pēkšņi uznāca drudzis un drebuļi un bija jāliekas gultā, bet jau pēc dažām stundām viss bija kārtībā. Neviena no reakcijām tās ir dažādas nav ilgāka par dažām stundām. Galvassāpes, nejutīgums un spēku izsīkums sajaucās kopā, un jūs rīkojāties aplami vai uzvedāties kā reibumā. Piepeši sagriezās galva, un jūs, gribēdama pakustēties, klupāt un kritāt, nevarējāt pateikt ne teikuma, jo mēle izkropļoja pusi vārdu. Un tas jau nebija viss. Vai atceraties?
Nīnēva smagi apsēdās uz zemes, vairs nespēdama nostāvēt kājās. Viņa atcerējās, tomēr vienalga papurināja galvu. Tas noteikti bija tikai sagadīšanās. Vai arī Moiraina Emondārē bija uzdevusi vairāk jautājumu, nekā viņai šķita. Aesu Sedaja bija uzdevusi milzum daudz jautājumu! Droši vien tā arī bija. Lans Nīnēvai piedāvāja roku, bet viņa to pat neredzēja.
- Es turpināšu, Moiraina teica, kad Nīnēva joprojām klusēja.
- Savulaik jūs izmantojāt dziedināšanas spēku, palīdzot vai nu Perinām, vai Egvēnai. Un šī spēja attīstījās. Jūs spējāt sajust sevis izdziedināta cilvēka klātbūtni. Bērlonā jūs gājāt tieši “Pie Brieža un Lauvas”, lai gan šī viesnīca nav vistuvākā vārtiem, pa kuriem ienācāt. Kad ieradāties, no emondāriešiem tur bija tikai Perins un Egvēna. Perins vai Egvēna? Vai varbūt abi?
- Egvēna, Nīnēva nomurmināja. Pats par sevi saprotams, viņa dažk.u t neredzot zināja, kurš tuvojas, bet tikai tagad Viedā saprata, ka tas vienmēr bija kāds, uz kuru viņas dziedināšana bija iedarbojusies gluži vai brīnumaini labi. Nīnēva allaž bija zinājusi, kad ārstēšana var pārspēt visas cerības, un nekad nešaubījās, sakot, ka raža būs īpaši laba, ka agri vai vēlu lietavas sāksies. Šķita, ka tam tā vienkārši jābūt. Ne jau visas Viedās spēja ieklausīties vējā, bet labākās gan. Barranas kundze to allaž sacīja, tāpat arī to, ka Nīnēva būs viena no labākajām.
- Viņai bija tropu drudzis, Viedā sacīja, nepaceļot galvu. Es vēl biju Barranas kundzes mācekle, un viņa man lika sēdēt pie slimās Egvēnas gultas. Biju jauna un nezināju, ka Viedajai viss iet no rokas. Sēdēt pie tropu drudža slimnieka ir briesmīgi. Bērns bija izmircis sviedros, vaidēja un svaidījās, līdz es sāku brīnīties, kāpēc vairs nedzirdu krakšķam meitenes kaulus. Barranas kundze bija sacījusi, ka drudzis nākamajā dienā rimsies, vēlākais pēc divām dienām, taču, manuprāt, tie bija tikai mierinoši vārdi. Pēc manām domām, Egvēna mira. Mēdzu pieskatīt viņu zīdaiņa vecumā, kad mazulītes māte bija aizņemta darbos, un sāku raudāt, jo man bija jānoskatās, kā bērns mirst. Kad pēc stundas atgriezās Barranas kundze, drudzis bija pārgājis. Viņa bija pārsteigta, taču mani vairāk uztrauca viņa pati nekā Egvēna. Man vienmēr ir šķitis Barranas kundze domāja, ka es bērnam kaut ko iedevu, bet biju pārāk nobijusies, lai atzītos. Allaž domāju viņa vēlējās mani mierināt, pārliecināt, ka neesmu nodarījusi pāri Egvēnai. Pēc nedēļas nokritu viņas dzīvojamā istabā uz grīdas, te drebēdama, te degdama kā ugunīs. Viņa iecēla mani gultā, taču jau ap vakariņu laiku es atlabu.
Saņēmusi galvu rokās, Nīnēva apklusa. Aesu Sedaja izvēlējās labu piemēru, viņa nodomāja, lai viņa deg Gaismas liesmās! Izmantot Spēku kā Aesu Sedajai. Derdzīgais Melndraugs Aesu Sedaja!
- Jums ļoti paveicās, Moiraina sacīja, un Nīnēva izslējās taisni. Lans pagāja sāņus, it kā šī saruna uz viņu neattiektos, un sāka rosīties ap Mandarba segliem, uz viņām nepamezdams ne skatiena.
- Paveicās!
- Jums izdodas neapzināti vadīt Spēku, pat ja Pirmavotam vēl aizvien pieskaraties nejauši. Ja tā nebūtu, tas jūs varbūt jau būtu nogalinājis. Kā, ļoti iespējams, Spēks nogalinās Egvēnu, ja jums izdosies apturēt viņas ceļojumu uz Tarvalonu.
- Ja es iemācījos to vadīt… Nīnēva skaļi norija siekalas. Tas bija tikpat kā atkal atzīt, ka viņa darīs to, ko teiks Aesu Sedaja. Ja es iemācījos, tad arī Egvēna spēs. Viņai tāpēc nav jādodas uz Tarvalonu un jāiesaistās jūsu intrigās.
Moiraina lēni pašūpoja galvu. Aesu Sedajas meklē meitenes, kuras spēj patstāvīgi pieskarties Pirmavotam, tikpat cītīgi kā vīriešus ar šādu dāvanu. Ne jau tāpēc, ka vēlamies papildināt savas rindas, katrā ziņā mēs vēlamies ne tikai to, un arī nebaidāmies, ka šīs sievietes izmantos Spēku nevietā. Virspusēju Spēka vadīšanas spēju viņas var gūt, ja ir Gaismas apspīdētas, bet ar to reti var nodarīt lielu ļaunumu, jo sevišķi tāpēc, ka apzināti pieskarties Avotam bez skolotāja palīdzības nav iespējams un tas notiek tikai nejauši. Protams, sievietes necieš no trakuma, kas vīriešus dzen darīt ļaunus, perversus darbus. Mēs vēlamies glābt viņu dzīvības. To cilvēku dzīvības, kuriem nav nekādu vadīšanas spēju.
- Mans drudzis un drebuļi nespēja nevienu nogalināt, Nīnēva palika pie sava. Ne jau trīs četru stundu laikā. Pieredzēju vēl daudz ko citu, un arī tas nebija nekas nāvējošs. Turklāt viss beidzās pēc pāris mēnešiem. Ko teiksiet par to?
- Ta bija tikai reakcija, Moiraina pacietīgi skaidroja. Ar katru reizi reakcija arvien vairāk līdzinās īstajam pieskārienam, līdz beidzot divas reakcijas norisinās gandrīz vienlaikus. Pēc tam redzamu reakciju vairs nav, taču var teikt, ka ir sācis tikšķēt pulkstenis. Tas ilgst gadu. Divus gadus. Pazīstu sievieti, kura šo posmu izdzīvoja piecus gadus. No četrām sievietēm ar iedzimtām spējām tādām kā jūs un Egvēna trīs mirst, ja mēs viņas neatrodam un neapmācām. Viņu bojāeja nav tik drausmīga kā vīriešu, bet nekā jauka tajā nav ja par nāvi vispār var tā sacīt. Krampji. Kliegšana. Vairāku dienu mokas, un, ja šis process sākas, to neapturēs visas Tarvalonas Aesu Sedajas, kopā ņemtas.
- Jūs melojat! To visu jums izstāstīja emondārieši. Uzzinājāt, ka Egvēna atlaba no tropu drudža, dzirdējāt par manu drudzi un drebuļiem. Un nu šīs ziņas izmantojat savā labā.
- Jūs zināt, ka es nemeloju, Moiraina klusi atbildēja.
Negribīgi tik negribīgi kā vēl nekad dzīvē Nīnēva pamāja ar
galvu. Tas bija pēdējais spītīgais mēģinājums noliegt acīm redzamo, turklāt pilnīgi bezjēdzīgs lai arī cik nepatīkama šķistu patiesība. Barranas
kundzes pirmā mācekle nomira tieši tā, kā nupat bija aprakstījusi Aesu Sedaja; Nīnēva tolaik vēl rotaļājās ar lellēm. Gluži nesen pirms dažiem gadiem šādi nomira vēl kāda jauna sieviete; viņa dzīvoja pie Devena ceļa un bija Viedās mācekle, kura spēja ieklausīties vējā.
- Manuprāt, jums ir liels potenciāls, Moiraina turpināja. Pēc apmācības jūs varētu būt vēl prasmīgāka par Egvēnu, kura, manuprāt, varētu kļūt par visvarenāko Aesu Sedaju pēdējo gadsimtu laikā.
Nīnēva atrāvās no viņas kā no odzes. Nē! Man nav nekāda sakara ar… Ar ko? Ar sevi? Viedās drosme noplaka, un balsī iezagās vilcināšanās. Es gribētu lūgt, lai jūs citiem to nestāstāt. Lūdzu! Vārds gandrīz iestrēga viņai rīklē. Nīnēva labāk redzētu uzrodamies trollokus nekā būtu spiesta šai sievietei teikt “lūdzu”. Taču Moiraina tikai piekrītoši māja ar galvu, un Nīnēva mazliet atguva sparu. Tomēr vienu gan jūs nepateicāt. Ko īsti jūs vēlaties no Randa, Mata un Perina?
- Viņus iekārojis Melnais, Moiraina atbildēja. Ja Melnais kaut ko grib, es darbojos pret viņu. Vai ir kāds vēl vienkāršāks iemesls vai labāks? Aesu Sedaja pabeidza dzert tēju, vērodama Nīnēvu pār tases malu. Lan, mums laiks doties ceļā. Domāju, uz dienvidiem. Baidos, ka Viedā mums nepiebiedrosies.
Nīnēvai saspringa lūpas, izdzirdot, kā Moiraina izrunā vārdu “Viedā”. Izklausījās, ka Aesu Sedaja iesaka uzgriezt muguru svarīgiem jautājumiem, lai pievērstos niekiem. Viņa nevēlas redzēt mani sev blakus. Mēģina panākt, lai atgriežos mājās un atstāju Egvēnu un puišus viņai. Nu nē, es došos kopā ar jums. No tā jūs mani neatturēsiet!