— Nē, — Nevils saviebdamies atbildēja.
— Negribētu? Vai nevarētu? Vai tiešām, lai kur jūs dodaties, jums jāņem Mēness līdz? Bet kāpēc visiem pārējiem jāpiekrīt tam, kas vajadzīgs jums?
— Tāpēc, ka tā tas notiks, — Nevils atcirta.
Denisons pietvīka, bet viņa balss palika mierīga.
— Kas jums ir devis tiesības tā teikt? Varbūt daudzi Mēness pilsētas iedzīvotāji domā citādi nekā jūs.
— Jums par to nav nekādas daļas.
— Nē, man ir daļa. Es esmu imigrants, kas drīzumā iegūs Mēness pilsoņa tiesības. Un es nevēlos, ka manā vietā izlemj kāds, kas nevar iziet virspusē un grib savu personisko cietumu pārvērst par cietumu visiem. Es esmu atstājis Zemi, bet tikai tāpēc, lai dzīvotu uz Mēness, lai paliktu ceturtdaļmiljona jūdžu attālumā no dzimtās planētas. Es neesmu devis piekrišanu, lai mani uz visiem laikiem aizvestu projām nezin kur.
— Tad atgriezieties uz Zemes, — Nevils vienaldzīgi sacīja. — Vēl tam ir laiks.
— Bet citi Mēness pilsoņi? Citi imigranti?
— Lēmums ir pieņemts.
— Tas nav vēl pieņemts … Selēna!
Ienāca Selēna. Viņas seja bija nopietna, skatiens mazliet izaicinošs. Nevila sakrustotās kājas iztaisnojās, abas kurpes noplakšēja līdzās uz grīdas.
— Vai tu ilgi gaidīji blakusistabā, Selēna? — Nevils jautāja.
— Es biju šeit jau pirms tevis, Beron, — viņa atteica.
Nevila skatiens no Selēnas pievērsās Denisonam un atkal atgriezās pie viņas.
— Jūs abi … — viņš iesāka, ar pirkstu rādīdams no viena uz otru.
— Nezinu, ko tu gribi teikt ar šo «jūs abi», — Selēna sacīja, — bet Bens par impulsa transferāciju uzzināja jau pirms krietna laika.
— Tā nebija Selēnas vaina, — Denisons teica.
— Pilnvarotais pamanīja kaut ko lidojam tādā brīdī, kad neviens nevarēja iedomāties, ka viņš novēro. Es nospriedu, ka Selēna varbūt ir atklājusi kaut ko tādu, par ko es nemaz nedomāju, un tad man ienāca prātā impulsa transferācija. Pēc tam …
— Nu labi, jūs zinājāt, — Nevils sacīja. —Tas nav svarīgi.
— Ir gan, Beron, — Selēna iebilda. — Es ar Benu runāju par to. Un sapratu, ka man nav vienmēr jāpiekrīt tam, ko tu saki. Tiesa, es nevaru doties uz Zemi. Es to arī nemaz nevēlos. Bet man patīk, ka tā spīd mūsu debesīs, ka varu to redzēt, kad vēlos. Es negribu tukšas debesis. Pēc tam es runāju ar pārējiem grupas locekļiem. Visi negrib doties projām. Vairākums uzskata, ka labāk būvēt zvaigžņu kuģus, lai tie, kas vēlas, dodas projām, bet tie, kas grib palikt, lai paliek.
— Tu runāji par to! — Nevils nikni izdvesa.
— Kas tev deva tiesības …
— Es pati piešķīru sev šīs tiesības, Beron. Starp citu, tas vairs nav svarīgi. Vairākums būs pret tevi.
— Tāpēc, ka … — Nevils piecēlās kājās un draudīgi paspēra soli uz Denisona pusi.
— Lūdzu, bez emocijām, doktor Nevil! — iejaucās pilnvarotais. — Jūs gan esat lunietis, bet diez vai spēsiet tikt galā ar mums abiem.
— Ar mums visiem trim, — Selēna sacīja, — un arī es esmu luniete. To izdarīju es, Beron, nevis viņi.
— Paklausieties, Nevil, — Denisons ierunājās. — Zemei ir pilnīgi vienalga, vai Mēness paliek vai dodas projām. Zeme uzbūvēs sev kosmiskās stacijas. Bet Mēness iedzīvotājiem nav vienalga. Selēnai un man, un pārējiem. Jums neviens neliegs doties izplatījumā, aizbēgt, tikt brīvībā. Augstākais 'pēc divdesmit gadiem visi, kas grib doties projām, to izdarīs, arī jūs, ja vien jums pietiks drosmes atstāt mātes klēpi. Bet tie, kas grib palikt, paliks.
Nevils lēnām atslīga krēslā. Viņa seja pauda sakāvi.
19
Selēnas dzīvoklī tagad visos logos bija redzama Zeme.
— Zināt, Ben, votums bija pret viņu. Ar lielu balsu vairākumu.
— Es tomēr šaubos, vai viņš piekāpsies. Ja staciju būvēšanas laikā radīsies domstarpības ar Zemi, sabiedriskā doma uz Mēness var nosvērties viņa pusē.
— Domstarpības nepavisam nav obligātas.
— Jā, protams. Un vēsturē vispār nav laimīgu beigu, ir tikai kritisku situāciju pārvarēšana. Sai vienai, manuprāt, mēs esam veiksmīgi tikuši pāri
un par citām raizēsimies, kad tās pienāks. Līdz ar zvaigžņu kuģu uzbūvēšanu sasprindzinājums stipri vien atslābs.
— Es esmu pārliecināta, ka mēs to piedzīvosim.
— Jūs to piedzīvosiet, Selēna.
— Jūs arī, Ben. Nepārspīlējiet savu vecumu. Jums ir tikai četrdesmit astoņi.
— Vai jūs lidosiet ar zvaigžņu kuģi, Selēna?
— Nē. Es būšu par vecu, un man joprojām negribēsies šķirties no Zemes mūsu debesīs. Mans dēls varbūt lidos … Ben!
— Jā, Selēna.
— Es esmu iesniegusi pieteikumu otram dēlam. Tas ir akceptēts. Vai jūs gribētu piedalīties?
Denisona acis ieplētās un cieši vērās Selēnā. Viņa nenovērsa skatienu.
— Mākslīgā apaugļošana? — viņš jautāja.
— Protams, — Selēna atbildēja. — Tai vajadzētu būt interesantai gēnu kombinācijai.
Denisons nodūra acis.
— Esmu ļoti glaimots, Selēna.
— Tas ir tikai saprātīgs apsvērums, Ben, — it kā aizstāvēdamās, Selēna sacīja. — Laba gēnu kombinācija ir ļoti svarīga. Tāda dabiska ģenētiskā inženierija taču nav nekas slikts.
— Nepavisam.
— Tas nenozīmē, ka man nebūtu arī citi iemesli … Jūs man patīkat.
Denisons klusēdams pamāja.
— Galu galā mīlestība ir kaut kas vairāk nekā sekss, — Selēna gandrīz dusmīgi sacīja.
— Piekrītu, — Denisons bilda. — Vismaz es jūs mīlu arī bez seksa.
— Un sekss savukārt ir kaut kas vairāk nekā akrobātika, — Selēna sacīja.
— Ēs piekritu arī tam.
— Turklāt… Ak, sasodīts, jūs taču varētu
iemācīties…
— Ja jūs mani mācītu, — Denisons maigi
k sacīja.
Vilcinādamies viņš tuvojās Selēnai. Viņa neat-
virzījās. Viņš nogaidoši apstājās.
SATURS
J. Brandiss. Aizeks Azimovs. Portreta skice Pagarš veltījums
I. PRET STULBUMU…………………….
II. … PAŠI DIEVI………………………..
III. … CĪNĀS VELTĪGI?………………..
А. АЗИМОВ САМИ БОГИ
Научно-фантастический роман Серия «В мире фантастики» Издательство «Зииатне» Рига 1979
На латышском языке Перевела с английского Р. Кока Предисловие Е. Брандиса Художник М. Р и к м а н е
AIZEKS AZIMOVS PASI DIEVI
Redaktors I. Ķundziņš Māksliniece M. Rikmane Mākslinieciskais redaktors G. Krutojs Tehniskā redaktore I. Stokmane Korektore L. Brahmane HB Ni 553
Nodota salikšanai 05.03.79. Parakstīta iespiešanai 11.05.79. Formāts 70X100/32. Tipogr. papīrs Nr. 2. Latīņu garnitūra. Augstspiedes tehnika. 11,50 fiz iespiedi.; 14,95 uzsk. iespiedi.; 15,67 izdevn. 1. Metiens 30.000 eks. Pašūt. No 724-D. Maksā 1 r.GOk. Izdevniecība «Zinātne», 226018 Rīgā, Turgeņeva ielā 19. Iespiesta Latvijas PSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Cīņa» 226011, Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40.