Ieraudzījis Džoannu, viņš sākumā bija stipri kautrīgs un samulsis, bet, kad viņa pret to izturējās draudzīgi, vienkārši, tas kļuva daudz brīvāks, kaut Šeldons jutās aizskarts, ka sieviete var tā izturēties. Par to, kas notiek balto pasaulē, Jongs it nekā nezināja, toties viņam bija pilna vācele dažādu ziņu par jaunākiem vietējiem notikumiem. Lungas plantācijā, kas ari atrodas Gvadalkanārā, tikai krietni vairāk uz austrumiem no Berandas, piecpadsmit strādnieki nolaupījuši šautenes un iebē- guši mežā. No meža tie atsūtījuši ziņu, ka drīz atgriezīšoties un atriebšoties trim baltajiem plantācijas saimniekiem, bet tie savukārt gūstīja izbēgušos. Ja tos drīz nesagūstīs, tad ļoti iespējams, ka viņi saradīsies Berandas apkārtnē un centīsies nozagt vai ar varu atņemt kuģa laivas - tā domāja Jongs.
"Jā, pavisam aizmirsu jums pateikt," viņš turpināja, pagriezies pret Šeldonu, "jūsu komisionārs Ugā nosists. Portadamas mežoņi tur sabraukuši naktī piecās laivās. Oskars gulējis, un mežoņi viņu pārsteiguši, pavisam negaidot. Tie izlaupījuši noliktavas un, ko nevarējuši aizvest, to sadedzinājuši. To dabūja zināt "Fliberti-Džibets", kad stāvēja Mboli jūras līkumā, un tūdaļ devās uz Ugu."
"Man laikam būs no Ugas pavisam jāatsakās," Šeldons teica.
"Jā, tas jau otrais tirgotājs, ko esat šogad zaudējis," Jongs piekrita. "Viens vien baltais Ugā nevar dzīvot, tur jādzīvo vismaz diviem kopā. Pārāk tuvu pie Malaitas, bet, kas malaitieši par laupītājiem, to jūs labi zināt. Sevišķi portadamieši. Ak jā, man uz "Minervas" ir suns. To jums sūta Tomijs Džens no Nīla salas. Viņš teica, ka sen jau jums to apsolījis. Ļoti labs suns, nevar ne acu galā ciest melnos. Ne divas minūtes tas nebija uz "Minervas", kad jau visa komanda saskrēja mastos. Tomijs to iesauca par Sātanu."
"Jau vairākas reizes pabrīnījos, kādēļ neesat nopircis suni," Džoanna teica.
"Suni jau nav grūti dabūt, bet viņu diezgan grūti uzraudzīt. Paskaties tikai, un suns jau krokodilam rīklē."
"Bet Marovas lagūnā pirms diviem mēnešiem nosita Džeku Hanliju," tikpat maigi turpināja jongs. "Šo zinu no turienes tikko atveda Apustulis."
"Kur atrodas Marovas lagūna?" Džoanna interesējās.
"Jaundžordžijas salā, pāris simtu jūdžu uz rietumiem no mums," Šeldons atbildēja.
"Viņu noslepkavoja viņa paša kalpi," Jongs turpināja, "bet tos uzkūdīja vietējie. Viņa laivas komanda, kas bija no San- takrusas, izglābās un ar laivu aizbēga uz Šuazeli, un Masers ar Liii tūdaļ devās turp, nodedzināja ciemu un dabūja atpakaļ Hanlija galvu, kuru kaltēja kādā būdā. Tas arī ir viss, ko varu jums jaunu pastāstīt. Ak, jā, vēl. Izabellas salā pie vietējiem redzēts daudz jaunākās sistēmas šauteņu. Neviens nezina, kā viņi pie tām tikuši. Iestādēm gan vajadzētu to lietu izzināt. Vai, - vēl kas, - gandrīz aizmirsu, - te patlaban atrodas karakuģis "Kambriāns", kura ļaudis Bīnā nodedzinājuši trīs ciemus, atriebjot Minotas kapteiņa nāvi. Vai atceraties? Bez tam arī apšaudījuši mežus. Tagad kuģis devies uz Siu, lai arī tur nodibinātu kārtību."
Visas jaunās ziņas bija izstāstītas, un sarunas kļuva vispārīgākas. Kad Jongs jau taisījās doties projām, Džoanna viņam jautāja: , ,
"Sakiet, mister Jong, kā jūs varat ar savu komandu tā gluži viens braukt?"
Domīgi viņš paskatījās uz to savām lielajām, kautrajām, gandrīz meitenīgajām acīm un maigā, mierīgā balsī atbildēja:
"O, es ar viņiem ļoti labi tieku galā. Protams, šad un tad gadās arī visādi pārpratumi, dažreiz jāiztur diezgan smagi brīži. Bet bez tā jau nekas nenotiek. Vissvarīgākā lieta - nekad neierādīt, ka esi no viņiem nobijies. Cik reižu man tiešām bija krietni bail, bet viņi to nekad nezināja."
"Uz viņu raugoties, šķiet, ka viņš ne mušai nedarīs pāri," teica Šeldons, kad Jongs aizgāja, "bet patiesībā tas ir vīrs ar dzelzs roku. Tādi ir visi Norfolkas anglosakšu vietējie iemītnieki, kuru senči bijuši Baunti dumpinieki. Piemēram, Jongs. Pirms trim gadiem, kad viņš tikko bija sācis braukt uz savas "Minervas", viņš iebrauca Suā, Malaitā. Daudzi no turienes vietējiem bija strādājuši Kvīnslendā. Tie ir briesmīgi radījumi. Viņi bija nodomājuši dabūt jonga galvu. Viņu vadoņa, vecā Billija Vienača, dēls bija salīdzis par strādnieku Lunga plantācijā un tur miris no dizentērijas, un samaksai par viņa nāvi melnie gribēja dabūt baltā galvu, vienalga, kādu, ka tikai tas būtu baltais. Tāds ir vietējo ieradums. Redzēdami, ka Jongs ir gandrīz vēl zēns, tie nodomāja, ka ar viņu būs viegli tikt galā. Tie aizvilināja viņa laivu krastā, it kā viņiem tur būtu strādnieki, kas grib līgt, un nonāvēja visu komandu, bet vietējie, kas tai brīdī bija uz "Minervas", metās virsū Jongam. Tai brīdī viņam bija rokā dinamīta patronām pildīta granāta, ko tas bija pagatavojis, lai sistu zivis. Viņš to aizdedzināja un iesvieda mežoņu barā. Jongs nemīl, ka to atceras, un viņu nevar piedabūt, lai viņš izstāsta, kā tas viss noticis. Bet katrā ziņā sprādziens bija mežoņus milzīgi satraucis. Kas palika dzīvi, tie metās pāri malai ūdenī, bet Jongs pacēla buras un aizbrauca. Tagad Suā par viņa galvu izsolīta simts asu gliemežvāku balva, kas mūsu naudā ir ap simt sterliņu mārciņu. Bet viņš visu laiku mierīgi braukā uz Sua. Vēl nesen viņš tur bija, aizveda ap trīsdesmit strādnieku, kas bija nostrādājuši nolīgto laiku brāļu Fulkrēmu plantācijā."