"Bet Bernets saka: "Velns lai parauj! Piedodiet, mis Lak- land, jūs esat pārkāpusi strādnieku vākšanas noteikumus un pati to labi zināt"," kapteinis Munsters stāstīja, kad viņi sēdēja uz balkona pie savām viskija glāzēm, gaidīdami Džoannu. "Bet viņa atbild: "Mister Bernet, vai jūs man varat parādīt noteikumus, ka aizliegts uzņemt pasažierus no kuģa, kas uzskrējis sēklī?" - "Tas neattiecas uz šo gadījumu," viņš saka. "Nē, tas attiecas gan uz šo gadījumu. Tā jau taisni ir tā lieta," viņa atbild, "un lūdzu jūs ātrāk izlaist manus strādniekus. Ja gribat, varat par mani sūdzēties lordam komisāram, bet neaizmirstiet, ka trīs kuģi gaida jūsu atļauju doties tālāk, un, ja jūs viņus pārāk ilgi aizturēsiet, tad valdības prezidentam tiks iesniegta vēl viena sūdzība."
"Kaptein Munster, par to jūs atbildēsiet," Bernets man saka, pavisam jau noskaities, bet viņa tam vienkārši paskaidro: "Nē, tas nav pareizi. Es esmu nolīgusi "Emīliju", un kapteinis Munsters tikai izpilda manus rīkojumus." Ko gan Bernets lai būtu darījis? Viņš izlaida visus pusotra simta strādniekus, kaut "Emīlijai" ir tiesības vest tikai četrdesmit un "Fliberti" trīsdesmit piecus."
"Bet es tomēr nesaprotu," Šeldons teica.
"Redziet, tā lieta bija tāda. Kad dabūjām "Martu" nost no sēkļa, mēs to aizvedām krastā, un, kamēr to izlaboja, kamēr ielika jaunu stūri un saveda kārtībā mastus, kamēr dabūja no mežoņiem atpakaļ kuģa piederumus un tā tālāk, mis Laklande paņēma no manis Sparrohoku un uzdeva viņam komandēt "Fliberti", dodama viņa rīcībā par palīgu Kurtisu, bet man Sparrohoka vietā atsūtīja Brāmsu, un mums bija jābrauc strādniekus vākt. Viss gāja ļoti labi; nēģeri nāca veseliem bariem. Tur taču gandrīz neviens pēc strādniekiem nav braucis. No "Skotijas Vadoņu" laikiem neviens kuģis nav drīkstējis braukt uz Pungapungas krastiem. Mēs jau bijām paguvuši vietējiem iedvest svētas Dieva bailes, un tie bija rāmi kā jēri. Sadabūjuši pilnu komplektu, braucām atpakaļ uz "Martu"…"
"Un domājām, ka tūliņ brauksim ar saviem melnajiem uz Tulāgu," Sparrohoks piebilda. "Bet nekā. Mis Laklandei nekad nav diezgan. "Es ņemšu tos uz "Martas"," viņa saka, "bet jūs brauciet atpakaļ un savāciet vēl vienu pilnu komplektu.""
"Es viņai saku, ka tā nevar," Munsters atkal turpināja, "es saku, ka "Martai" vēl nav tiesību vākt strādniekus. "Tiešām?" viņa jautā. "Ak tad nav?" Un sāk domāt."
"Bet es tūliņ sapratu, ka lieta būs darīta, ja jau viņa sāk prātot," Sparrohoks izsaucās. "Tā viņa vienmēr."
Munsters aizsmēķēja jaunu papirosu un turpināja:
""Vai redzat to sēkli?" viņa saka. "Garām tam tek straume, kas aiznesīs kuģi taisni pie sēkļa. Redziet, tur, kur ūdens burbuļo? Laiks ir jauks, un sākas bēgums. Es no jums vairāk nekā neprasu, kā pagriezt kuģi mazliet slīpāk, kad brauksiet sēklim garām; straume jūs nesīs uz leju, un jūs lēni piebrauksiet pie sēkļa.""
""Kad tik mazi viļņi, tā lieta ir droša," viņa teica, kad kapteinis gribēja protestēt," Sparrohoks atkal iejaucās stāstā. ""Varbūt cietīs tikai dažas vara plāksnes," viņa teica. Ai, kas tā par varenu sievieti!"
""Tad es paņemšu visus jūsu strādniekus uz "Martas", tā sakot, izglābšu viņus visus, un tas ir viss," viņa saka. "Pavisam vienkārša lieta, vai ne?" Munsters turpināja. ""Bet jūs," viņa saka, "izlaidiet vienu paisuma strēķi, jo otrs būs lielāks, tad no- celieties no sēkļa un brauciet pēc jaunas strādnieku partijas. Neviens likums jums nevar liegt vākt strādniekus, kad jūsu kuģi ir tukši." - "Bet likums," es saku, "aizliedz strādniekus mērdēt badā. jūs pati zināt, cik mums maz pārtikas, bet uz "Martas" nav nekā."
"Nu, vai zināt, kaptein Munster, par to nu gan nav ko raizēties," viņa atbild. "Ja es uzņemos sadabūt pārtiku astoņdesmit četriem cilvēkiem, cik ir pie manis uz "Martas", tad jūs varat darīt to pašu. Bet nu brauciet drīzāk uz sēkli, kamēr vēl nav sācies vējš, jo tad viss var izjukt. Tiklīdz būsim uz sēkļa, es jums sūtīšu laivas. Uz redzi, kungi!""
"Un mēs izdarījām visu, ko viņa lika," Sparrohoks svinīgi sacīja, bet tūdaļ sāka smieties. "Mēs abi gluži glīti laidām uz priekšu, un es uzspiedu "Emīliju" uz sēkļa. "Brauciet atpakaļ!" kapteinis Munsters man sauc. "Jūs mani uzgrūdīsiet uz sēkļa." Viņš kliedza kaut ko vēl niknāku. Bet es nelikos ne zinis. Straume mani nesa taisni virsū "Emīlijai"; mēs sadūrāmies un abi glīti un mīlīgi nosēdāmies blakus uz sēkļa. Mis Laklande visus melnos aizveda uz "Martu", un lieta bija darīta."
"Bet kur jūs bijāt, kamēr pūta ziemeļrietumu vējš?" Šeldons jautāja.
"Langa-Langā. Tiklīdz sākās vējš, es braucu turp un visu nedēļu paliku tur, iepirkdams no vietējiem pārtiku saviem ļaudīm. Kad iebraucām Tulāgā, viņa mūs tur jau gaidīja, sarunādamās ar Bernetu. Šcldon, es jums saku, tā jaunkundze ir tīrais Dieva brīnums, tīrais brīnums."
Munsters atkal pielēja savu glāzi. Šeldons nemierīgi un nepacietīgi skatījās uz niedrāju būdiņu, bet Sparrohoks turpināja:
"Un cik viņa droša! Par viņu drošāks cilvēks vēl Zālamana salās nav redzēts. Ne sieviete, ne vīrietis. Būtu jūs redzējuši, kas notika krastā, kad piebraucām pie Pungapungas; sāka rībēt bungas, uz mums šāva šautenes, un visās malās bija redzami signālugunskuri. "Nu ir beigas!" kapteinis Munsters sacija. "Visa Malaita sacēlusies pret mums.""
"Jā, tā es teicu," kapteinis Munsters apstiprināja. "Un tā ari bija. Pat kurls būtu dzirdējis, kas tas bija par elles troksni."
"Bet viņa tam saka: "Kāds jūs zaķapastala!"" Sparrohoks turpināja. "Vēl neesam krastā, bet jūs jau esat galīgi nobijies. Vismaz pagaidiet, kamēr izmetīsim enkuru.""
"Jā, tā viņa sacīja!" Munsters iesaucās. "Un šie vārdi mani tā sadūšoja, ka vairs ne par ko nebēdāju. Mēs mēģinājām sūtīt krastā laivu, bet to sāka apšaudīt. Un visu laiku tie šāva uz mums, piekrastes krūmājos paslēpušies."
"Mēs nebijām tālāk no krasta, kā kādu ceturtdaļjūdzi," Sparrohoks paskaidroja, "un stāvoklis bija nejēdzīgi grūts. "Jūs nedrīkstat uz viņiem šaut, vienīgi tad, ja tie gribēs sēsties laivās un braukt mums virsū," mis Laklande mums pavēlēja. Bet to šie nelieši nemaz nedomāja darīt. Tie tikai sēdēja, krūmos paslēpušies, un lādēja mums virsū. Naktī mēs uz "Fliberti" noturējām kara padomes sēdi. "Mums jāsagūsta ķīlnieks," mis Laklande sacīja."