- Sporta zālē nav ļauts ienākt ar ielas apaviem, aizrādīja Sems.
- Tātad tavs tētiņš pazūd un tu pat negribi zināt, kāpēc? jautāja Keins. Interesanti. Kas attiecas uz mani, es vienmēr esmu vēlējies uzzināt, kas ir mani īstie vecāki.
- Ļauj man minēt: tu noslēpumainā kārtā esi pārdabiska
būtne, ko uzaudzinājuši vienkāršie mirstīgie. I
Keina smaids bija salts. Viņš pacēla roku ar izvērstu plaukstu. Sema sejā ietriecās neredzama dūre. Viņš sagrīļojās. Kājās noturēties kaut kā izdevās, bet galva griezās un pa degunu tecēja asinis.
- Jā. Uz to pusi, sacīja Keins.
Viņš izstiepa abas rokas, un Sems juta, ka tiek atrauts no grīdas.
Keins uzcēla viņu kādu trīs pēdu augstumā, tad sakļāva pirkstus, un Sems smagi nokrita.
Viņš lēnām piecēlās. Kreisā kāja bija ļodzīga. Laikam bija sastiepta potīte.
- Mums ir spēka mērīšanas sistēma, teica Keins. Patiesībā tai ir sakars ar Diānu. Paturot cilvēka roku, Diāna spēj noteikt viņa spēka līmeni. Viņa to salīdzina ar mobilā telefona uzlādējuma pakāpi. Viena strīpiņa, divas strīpiņas, trīs strīpiņas. Tu zini, kāds es esmu?
- Traks? Sems izspļāva asinis, kas tecēja mutē.
- Man ir četras strīpiņas, Sem. Esmu vienīgais, kuram Diāna nolasījusi četras strīpiņas. Es varu tevi pacelt un aizlidināt līdz griestiem vai triekt pret sienu. Savu sakāmo Keins ilustrēja ar roku kustībām, kas likās kā patapinātas no havajiešu dejām.
- Tu varētu uzstāties cirkā, šķietami moži sacīja Sems.
- Skarbais ko tu neteiksi! Keinu, šķiet, kaitināja tas, ka Sems nav izrādījis pietiekamu godbijību.
- Paklau, Kein, man ir sasietas rokas, pieci tavi pakalpiņi stāv man apkārt ar beisbola nūjām, un man būtu jāģībst par taviem burvju trikiem? Sems pateica “pieci”, nevis “seši”. Kvinnu viņš neuzskatīja par pieskaitīšanas vērtu.
Keins, pamanījis nesakritību, uzmeta Kvinnam aizdomu pilnu skatienu. Kvinns vēl arvien izskatījās pēc bērna, kurš nezina, kur nostāties un ko ar sevi iesākt.
- Un viens no šiem pieciem, turpināja Sems, ir slepkava. Viens slepkava un bariņš gļēvuļu. Tāda ir tava policijas vienība, Kein.
Keina acis plaši iepletās. Viņš niknumā atieza zobus, un pēkšņi Sems juta, ka lido pāri telpai.
Lido tā, it kā būtu izšauts ar katapultu.
Sporta zāle ap viņu sagriezās.
Viņš smagi atsitās pret basketbola grozu, galva ietriecās rāmī. Kādu bridi viņš karājās grozā, tad nokrita uz muguras.
Neredzamas rokas viņu trieca ar tik šaušalīgu spēku, it kā viņš būtu ierauts tomādo. Viņš nokrita pie Keina kājām.
Šoreiz Sems atžilba lēnām. Straumītei no deguna tagad pievienojās asiņu strūkliņa no pieres.
- Pirms vairākiem mēnešiem daži no mums ir atklājuši sevī neparastas spējas, Keins mierīgi, kā risinādams sarunu, klāstīja. Mēs bijām kā slepena apvienība. Frederiko, Endrū,
Deka, Braiena, vēl daži. Mēs kopīgi darbojāmies, lai šīs spējas attīstītu. Uzmundrinājām cits citu. Redzi, tā ir galvenā atšķirība starp Koutsas ļaudīm un jums, pilsētniekiem. Internātskolā ir grūti glabāt noslēpumus. Bet drīz vien kļuva skaidrs, ka manam spēkam ir pavisam cita pakāpe. Ko es tikko ar tevi izdarīju? Neviens cits to nespēj.
-Jā, tas bija forši, ar vieglu izaicinājumu balsī sacīja Sems. Vai vari to atkārtot?
- Viņš tevi tikai kaitina. Telpā ienāca Diāna, un bija skaidri noprotams, ka ieraudzītais viņu nepavisam neiepriecina.
- Viņš cenšas pierādīt, cik sīksts ir, atcirta Keins.
-Jā. Un viņš to jau ir pierādījis. Dragā vien tālāk!
- Pielūko, kā tu ar mani runā, Diāna, Keins noņurdēja.
Pastaigas solī piegājusi pie Keina, meitene nostājās viņam
blakus. Viņa sakrustoja rokas uz krūtīm un, uzlūkojusi Semu, tēlotās izbailēs nogrozīja galvu. Tu nu gan izskaties nelādzīgi, Sem.
- Nekas, gan viņš izskatīsies vēl sliktāk, piedraudēja Keins.
Diāna nopūtās. Ir tāda lieta, Sem. Keins grib no tevis j
atbildes uz dažiem jautājumiem.
- Kāpēc tad viņš nepajautā Kvinnam?
- Tāpēc, ka Kvinns nezina, bet tu zini. lātad: ja tu neatbildēsi uz Bezbailīgā Vadoņa jautājumiem, Dreiks sāks sist Astrīdu. Un to nu tu zini: Dreikam nav viss kārtībā ar galvu.
Es to nesaku, lai tevi baidītu; es to saku tāpēc, ka tā ir taisnība. Jā, es esmu slikta meitene, un Keinam ir lielummānija, bet Dreikam tik tiešām ir smaga vaina galvā. Viņš to meiteni var nogalināt, Sem. Un pēc piecām minūtēm viņš sāks ja vien es neaiziešu un nepateikšu viņam, lai to nedara. Tātad pulkstentiņš iet: tik-tak!
Sems norija asinis un žulti. Kas tie par jautājumiem?
Diāna pārbolīja acis un pagriezās pret Keinu. Redzi nu, cik vienkārši?
Pārsteidzoši, bet Keins to norija kā ogu. Ne draudu, ne uzbrukumu Diānai, tikai kluss aizvainojums un piekrišana.
Viņš ir tajā meitenē iemīlējies, Sems pārsteigts atskārta. Retajās reizēs, kad viņš tos bija redzējis kopā, atklāta pieķeršanās gan netika izrādīta, tomēr citas atbildes nebija.
- Pastāsti man par savu tēvu, teica Keins.
Sems paraustīja plecus. Šī kustība izsauca sāpes, un viņš saviebās. Man par viņu nekas nav zināms. Mammai nepatika par viņu runāt.
- Tava māte. Medmāsa Tempļa.
-Jā-
- Vārds tava dzimšanas apliecībā vietā, kur tiek prasīts tēva vārds? Tur rakstīts “Tīgens Smits”.
-Jā-
- Tīgens. Ļoti neparasts vārds. Ļoti rets.
- Nu un tad?
- Toties “Smits” ir vairāk nekā parasts. Tādu lieto cilvēks, kurš grib noslēpt savu īsto uzvārdu.
- Paklau, es atbildu uz taviem jautājumiem. Ļauj Astrīdai
iet.
-Tīgens, atkārtoja Keins. Tur, dzimšanas apliecībā. Māte: Konstance Tempļa. Tēvs: Tīgens Smits. Dzimšanas datums: divdesmit otrais novembris. Dzimšanas laiks: desmit un divpadsmit minūtes. Sjerravistas reģionālā slimnīca.
- Tagad tu vari sastādīt manu horoskopu.
- Tevi pašu nekas no tā visa neinteresē?
Sems nopūtās. Mani interesē, kas notiek patlaban. Kāpēc uzradās IBJZ. Kā to var novērst vai kā mēs no tās varam izkļūt. Būtisko jautājumu sarakstā jautājumu, par kuriem vērts uztraukties, mans bioloģiskais tēvs, kuru nekad neesmu pazinis un kurš man neko nenozīmē, ir pašā apakšgalā.
- Pēc piecām dienām tu izkūpēsi, Sem. Vai tas tevi neinteresē?
- Laid vaļā Astrīdu!
- Turpini, Kein! mudināja Diāna. Tiec ar to galā.
Keins nosmīkņāja. Mani ļoti interesē pazušanas jautājums. Vai zini, kāpēc? Tāpēc, ka es negribu mirt. Un vēl es negribu pēkšņi attapties tajā pašā vecajā pasaulē. Man patīk šeit, IBJZ.
- Vai, tavuprāt, tas notiek tā? Mēs ielecam atpakaļ pasaulē?
- Jautājumus šeit uzdodu es, atcirta Keins.
- Laid vaļā Astrīdu!
- Lieta tāda, turpināja Keins, ka mums ar tevi ir šis tas kopīgs, Sem. Mēs esam dzimuši ar trīs minūšu starpību.
Sems juta, kā pār muguru pārskrien drebuļi.
- Trīs minūtes, Keins, pienākdams tuvāk, atkārtoja. Pirmais ieradies tu. Pēc tam es.
- Nē, novilka Sems. Tas nevar būt.
- Var gan, sacīja Keins. Var būt un ir. Un tu esi mans… brālis.
Durvis atsprāga vaļā. Telpā ievēlās Dreiks Mervins. Viņš kaut ko meklēja. Vai viņa ir šeit?