.
..
DŽO ABERKROMBIJS dzimis Lankasterā 1974. gada pēdējā dienā. Bērnības gadus aizvadījis lielākoties iztēles pasaulē, viņš pabeidza skolu, lieliski protot fantazēt. Pārcēlie uz lielpilsētu, viņš iemācījās pārliecinoši runāt un kļuva par televīzijas raidījumu redaktoru, kā arī veidoja dokumentālas filmas un dažādu grupu koncertu ierakstus.
Tomēr tumšajās nakts stundās Džo turpināja fantazēt, un 2006. gadā nāca klajā viņa pirmā grāmata Bladeltself (Asmens būtība). Patlaban Džo Aberkrombijs dzīvo Bātā kopā ar sievu un trim bērniem - Greisu, īvu un Tediju - un raksta tikai fantāzijas romānus.
Romāns "Pusķēniņš" 2015. gadā saņēmis Locus Award kā labākā grāmata jauniešiem
TIME un THE WASHINGTON POST iekļāva romānu “Puskēninš” gada labāko grāmatu sarakstā
“Triloģija “Sašķeltā jūra” ir pārliecinoši iekarojusi vietu ļoti ekskluzīvā kopienā - manu mīļāko grāmatu topā. Grāmatai ir perfekts ritms, reālistiski un dziļi tēli, bagātīga un autentiska pasaule, neparedzamiem pavērsieniem pilns sižets. Es burtiski apriju visas trīs grāmatas un ceru, ka kādudien Džo Aberkrombijs atgriezīsies šajā valdzinošajā pasaulē.”
Džeimss Dašners, grāmatas “Labirinta gūstā” autors
“Tiklīdz sižets iecērt tevī zobus, tas vaļā vairs nelaidīs... Aberkrombija meistarīgais stāstnieka talants nozīmē, ka lasītāju apburs viss - sākot no varoņiem, kurus tas vienlaikus mīlēs un ienīdīs, un beidzot ar pasauli, kurā tas viss notiek.”
Fantasy Book Review
“Kā visās Aberkrombija grāmatās, šeit draugi izrādās ienaidnieki, bet ienaidnieki kļūst par draugiem, robeža starp labo un ļauno ir gauži svārstīga, un nekas nenotiek tā, kā mēs sagaidām. Sižeta pavērsieni, kas liek acīm izsprāgt no pieres, un kolosāli spraiga darbība - “Pusķēniņš” ir pilnvērtīgs piedzīvojums!”
Riks Riordans, grāmatas “Zibens zaglis” autors
“Grāmata, kuru lasot piedzīvosiet ne vienu vien bezmiega nakti.”
Robina Hoba, rakstniece
“Ass un līdz mirdzumam nopulēts - Aberkrombija līdz šim visspožākais romāns. Izaicinu jūs izlasīt pirmo nodaļu un mēģināt nešķirt lappuses tālāk. Neizdosies!”
Brent Weeks
Veltīts Greisai
Ceļotāja rīcībā nevar būt labāka piederuma kā veselais saprāts.
Hāvamāla, Visaugstākā runa
1.MELNAIS TRONIS
.
../
LIELĀKAIS NO LABUMIEM
Tonakt, kad Jārvi uzzināja, ka kļuvis par ķēniņu, precīzāk, par pusķēniņu, plosījās skarba vētra.
Getlandieši to sauca par meklējošo vēju, jo tam izdevās atrast ikvienu spraudziņu un atslēgas caurumu, lai iepūstu katrā mājoklī stindzinoši auksto un kaucošo Jūras mātes elpu, lai cik augstu slietos sakurtās uguns liesmas vai cik cieši ļaudis būtu saspiedušies kopā.
Vējš atrāva vaļā visus slēģus, kas aizklāja Mātes Gun-dringas istabas šauros logus, un grabināja pret stenderi dzelzī kaltās durvis. Tas pluinīja kamīna liesmas, kas dusmīgi spļaudījās un krakšķēja, svaidīdamas glūnīgas ēnas pār kaltētajām zālītēm, kas karājās pie griestiem, un drebelīgi nolaizīja gaismiņu pār sakni, ko Māte Gundringa turēja mezglainajos pirkstos.
— Un šī?
Vispār jau gums atgādināja vien zemes piku, bet Jārvi zināja ko vairāk. - Melnmēles sakne.
— Un kāpēc gan tā varētu noderēt maģistram, mans princi?
— Maģistrs cer, ka tā nenoderēs. Ūdens novārījumam nav ne krāsas, ne garšas, bet tas ir nāvējoši indīgs.
Māte Gundringa aizmeta sakni prom. - Maģistriem dažbrīd nākas ņemt talkā tumsas palīdzību.
- Maģistriem jāizvēlas mazākais no ļaunumiem, -Jārvi piebilda.
- Un jāizsver lielākais no labumiem. Piecas pareizas atbildes no piecām. - Māte Gundringa atzinīgi pamāja ar galvu, un Jārvi lepni pietvīka. Getlandes maģistres atzinība nebija viegli iegūstama. - Un pārbaudījumā mīklas būs vieglākas.
- Pārbaudījumā. - Jārvi bažīgi saberzēja kroplās rokas greizo delnu ar veselās īkšķi.
- Tu to izturēsi.
- Par to nevar būt drošs.
- Tikai maģistrs ir tiesīgs mūžam šaubīties...
- Vienmēr iedvešot pārliecību, - zēns pabeidza Mātes Gundringas vietā.
- Nu re! Es taču tevi pazīstu. - Tas bija tiesa. Neviens viņu nepazina labāk, pat ģimenes locekļi ne. īpaši jau ģimenes locekļi. - Man nav bijis gudrāka audzēkņa par tevi. Tu nokārtosi eksāmenu jau pirmajā reizē.
- Un vairs nebūšu princis Jārvi. - Šī atklāsme izrādījās pārsteidzoši atvieglojoša. - Man vairs nebūs ne ģimenes, ne pirmdzimtā tiesību.
- Tu būsi Brālis Jārvi, un Maģistrāts būs tava ģimene. - Kamīna uguns iezīmēja grumbiņas pie Mātes Gundringas acīm, kad tā pasmaidīja. - Augi, grāmatas un laipni pateikts vārds būs tavas pirmdzimtā tiesības. Tu atcerēsies un dosi padomus, dziedināsi un runāsi patiesību, tu zināsi slepenos ceļus un iesildīsi ikvienu mēli Miera tēva atnākšanai. Tā, kā esmu centusies es. Vēl cēlāka darba nemēdz būt, lai ko tie muskuļu nomocītie mulki tur, mācību laukumā, sludinātu.
- Ja atrodies mācību laukumā starp tiem muskuļu nomocītajiem muļķiem, viņus ir grūtāk neņemt vērā.
- Nūja. - Viņa apklusa, saritināja mēli tūtiņā un iespļāva ugunī. - Tiklīdz būsi izturējis pārbaudījumu, tev atliks vien parūpēties par kādu cietušu galvu, kad spēlīte kļūs pārlieku karsta. Pienāks diena, kad tu pārņemsi manas lietas. - Māte Gundringa pamāja uz šauro, rakstiem kalto un rūdīto elfu metāla asmeni, kas slējās pret sienu. - Kādu dienu tu sēdēsi blakus Melnajam tronim un būsi Tēvs Jārvi.
- Tēvs Jārvi. — Puisis sadīdījās sēdeklī, to apdomājis. — Man trūkst vieduma. — Jārvi gribēja teikt, ka viņam trūkst drosmes, tomēr pietrūka dūšas to atzīt.
- Viedums ir apgūstams, mans princi.
Viņš pacēla kreiso roku, kāda nu tā bija, pret gaismu. - Un rokas? Vai arī tās ir apgūstamas?
- Tev varbūt pietrūkst stipru roku, bet dievi tev dāvājuši daudz retāk sastopamas bagātības.
Zēns nosprauslājās. - Vai jūs domājat manu dziedamo balsi?
- Un par ko ne? Vēl arī asu prātu, līdzjūtību un spēku. Tikai šis spēks padarīs tevi par dižu maģistru, nevis dižu ķēniņu. Miera tēvs ir tevi aplaimojis, Jārvi. Vienmēr paturi prātā: stipru vīru ir daudz, bet gudri ir tikai daži.
- Nav nekādu šaubu, kāpēc no sievietēm iznāk labāki maģistri.
- Vispār jau viņas ari labāk gatavo tēju. - Gundringa iedzēra malku no krūzes, ko Jārvi bija atnesis kā katru vakaru, un vēlreiz atzinīgi pamāja. - Tomēr ari tējas gatavošana ir viens no taviem lieliskajiem talantiem.
- Tad nu gan varoņa darbs. Vai tad, kad būšu no prinča pārtapis maģistrā, jūs pārstāsiet man glaimot?
- Tu saņemsi tik daudz labu vārdu, cik būsi pelnījis, bet visā pārējā laikā - no manis pa pakaļu.