— Atļaujiet vaicāt, — vai jūs par to esat ziņojuši pārvaldes priekšniekam?
— Viņam darīja zināmu, ka diezgan liels daudzums munīcijas izrādījies sliktas kvalitātes. Taču precīzs skaitlis vēl nav nosaukts.
— Kas ir jau paveikts, lai noskaidrotu iemeslus?
— Burtiski šajās dienās tiks galīgi izveidota komisija šīs lietas izmeklēšanai. Bet patlaban ikvienā no tiem kara apgabaliem, kuros notikuši minētie gadījumi, pavēlniecība pati izdara izmeklēšanu ar zinātnieku speciālistu palīdzību.
— Atļaujiet man vēl vienu piebildi, — deputāta sejā parādījās ņirdzīgs smīns. — Cik man ir zināms, tad Aizsardzības pārvalde ļoti pavirši pārbauda produkciju, kuru tai piegādā mūsu rūpniecība. Protams, par to nav īpaši jābrīnās: pārvalde nemaz necenšas ierobežot savus izdevumus un bez jebkādas kontroles izšķērdē tautas sūri grūti pelnīto naudu, kas ieplūst valsts kasē nodokļu veidā. Diemžēl tas, kurš nenodarbojas ne ar kādu ražīgu darbu, nav paradis sīknaudu skaitīt.
Uz pavēlniecības pārstāvja pieres izspiedās dzīslas. Droši vien viņam, bijušajam komandierim, šajā brīdī ļoti gribējās uzkliegt: «Klusēt!», taču viņš iekoda lūpā un savaldījās.
Deputāts, kas piederēja pie opozīcijas, pašķirstīja papīra lapiņas, kas atradās viņa priekšā, un svinīgi sacīja:
— Nu labi, mūsu pašu vietējos piegādātājus jūs sauksiet pie atbildības. Bet ko esat nolēmuši darīt ar amerikāņu raķetēm?
— Man šķiet, par raķetēm var neuztraukties, jo tās tiek pārbaudītas amerikāņu karaspēka daļās.
— Kā to ņem! Es jau minēju, ka bijuši vairāki gadījumi, kad amerikāņu ražotajām raķetēm degviela nav aizdegusies.
— Katram ražojumam var būt kādi trūkumi vai neliels brāķis …
— Un to jūs saucat par nelielu brāķi?! Par vienu «Tartar» tipa raķeti mēs maksājam vairāk nekā piecsimt miljonu jēnu, bet nederīgas izrādījās, kā jau teicu, vesels desmits šādu raķešu.
— Diemžēl es neko nevaru jums atbildēt, kamēr mūsu rīcībā nav izmeklēšanas komisijas slēdzienu. Starp citu, mūsu sabiedrotajiem amerikāņiem tas jau darīts zināms, un mēs lūdzām viņus piedalīties izmeklēšanā.
— Vēl viens jautājums, — deputāts iedzēra malku ūdens un bargi palūkojās uz pavēlniecības locekli, kuru viņš pratināja. — Kā jūs domājat, kāda iemesla dēļ nedarbojās sešas Zeme — debess tipa raķetes «Hawk», kuras vakar tika izmēģinātas pašaizsardzības spēku speciālajā daļā, 102. zenītvienībā, kas dislocēta Titosē rajonā Hokaido salā.
Pavēlniecības loceklis nobālēja.
— Man nav ziņots par šo… gadījumu … — pavēlniecības pārstāvim drebēja lūpas. — Vai drīkstētu zināt, no kāda avota jūs esat saņēmuši tamlīdzīgas vēstis?
— Varat būt pilnīgi drošs par to, ka ziņas saņemtas no ticamiem avotiem. Es uzskatu par savu svētu pienākumu paziņot komisijai un jums, Aizsardzības pārvaldes pārstāvju kungi, ka degļu neaizdegšanās novērota arī kara bāzēs, kas izvietotas Tokijas apkārtnē …
— Atļaujiet jūs pārtraukt! — iekliedzās Aizsardzības pārvaldes pavēlniecības loceklis, acīmredzot nespēdams vairs tālāk klausīties. — Šajā sakarā mums jau ir bijušas sarunas ar mūsu sabiedrotajiem amerikāņiem. Ir mēģināts noskaidrot, kāpēc raķetēm, kuras jūs minējāt, — un to pavisam bijis vienpadsmit, — degļi nav aizdegušies. Izrādījies, ka visas šīs raķetes bijušas lieliskā stāvoklī.
— Kā to lai saprot — lieliskā stāvoklī? Kāpēc neviena raķete ne tikai nesprāga, bet pat nespēja pacelties gaisā?
— Tas nav zināms. Pēc neveiksmīgajiem manevriem un mācībām raķetes ārkārtīgi rūpīgi pārbaudīja. Pārbaudes laikā tās visas bez izņēmuma pacēlās gaisā un sprāga.
— Un lielgabalu šāviņi?
— Patlaban notiek šo šāviņu detonatoru vispusīga analīze.
— Tādā gadījumā es uzdrošinos uzdot jums šādu jautājumu. Kas tad īsti notiek? Pašā atbildīgākajā kaujas mācību brīdī šāviņi nesprāgst un raķetes nepaceļas gaisā. Pēc tam pārbaudē noskaidrojas, ka munīcijas kvalitāte bijusi visaugstākā. Pieņemsim, ka tas tā ir. Bet kas būs tad, ja šie augstas kvalitātes šāviņi un raķetes pēkšņi nedarbosies aizstāvēšanās kaujas laikā? … Vai jūs uzskatāt, ka šādos apstākļos spējat pienācīgi izpildīt jums uzticēto pienākumu— aizsargāt tēviju?… Man tomēr gribētos ticēt, ka jūs ar savu rīcību necenšaties maskēt noziedzīgu vēlēšanos izpestīt piegādātājus no …
Pavēlniecības pārstāvis pielēca kājās tik strauji, ka gandrīz apgāza krēslu. Viņš droši vien būtu meties deputātam virsū., ja vien vīri no Aizsardzības pārvaldes nebūtu saturējuši viņu aiz rokām.
Zālē, kur notika Sevišķās komisijas sēde, sacēlās šausmīgs troksnis, un es klusām izlavījos gaitenī.
Iepriekšējā vakarā Daidzo Tamuras uzdevumā visu šo materiālu par nederīgo munīciju biju nogādājis Sevišķās komisijās loceklim, kurš šodien satrieca Aizsardzības pārvaldi. Es, protams, nezināju, kas atradās aizzīmogotajā aploksnē, taču tad, kad deputāts, ātri pārlasījis vēstules saturu, kļuva ārkārtīgi satraukts, nolēmu palūgt Tamuram viesa karti uz parlamenta sēdi.
Pa gaiteņiem kā apsviluši skraidelēja fotokores- pondenti, deputāti, preses pārstāvji. Bet pie Sevišķās komisijas sēžu zāles durvīm bija briesmīga drūzma.
— Paklau, — sacīja kāds korespondents savam kolēģim, — te taču ievārījusies īsta biezputra!
— Ne tikai te, bet ari Budžeta komisijā, — kolēģis atbildēja. — Tur patlaban deputāti sāk iesniegt «interpelācijas par vispārējiem jautājumiem».
Es tūlīt skriešus metos uz Budžeta komisiju.
LIKUMS PAR VALSTS NOSLĒPUMU SARGĀŠANU
1
Tiklīdz dzird sakām «Parlamenta Budžeta komisija», ikviens droši vien atceras skandālu, kas izcēlās pirms vairākiem gadiem. Toreiz daži opozīcijas partijas deputāti, darbodamies Budžeta komisijā, atklāja valdības mahinācijas, kuras tā maskēja ar slepeniem pētījumiem aizsardzības jomā. Pēc šī sensacionālā notikuma Budžeta komisija iemantoja lielu popularitāti.
Kāda rakstura bijuši šie aizdomīgie pētījumi, kas tika apzīmēti ar nosaukumu «Projekts SIDR», tas tā arī palika nenoskaidrots. Lietu nodeva izskatīšanai nelielam komisijas sastāvam, un tur to pamazām apraka. Tomēr Budžeta komisija, panākumu iedvesmota, kopš tā laika sagādāja valdībai ne mazums raižu. Komisija pat ieguva jaunu apzīmējumu — «Budžeta komisija — valdības bieds».
Kā jau izriet no paša nosaukuma, komisijas tiešajos pienākumos ietilpst valsts budžeta izskatīšana, bez tam tā apspriež valdības vispārējo politiku. Šādas apspriedes dēvē — «Interpelācijas par vispārējiem jautājumiem». Valdības pastāvēšana vai izputēšana ir atkarīga no tā, vai komisija apstiprina vai neapstiprina valsts budžetu, tāpēc komisijas sastāvā ietilpst gan valdošās, gan arī opozīcijas partijas «visizmeklētākie» deputāti. Reizēm šīs bargās komisijas priekšā nākas atbildēt arī ministru kabineta locekļiem un pat pašam premjeram.
Šajā sesijā, kad Budžeta komisijā apsprieda valdības vispārējo politiku, pēc opozīcijas partijas deputātu ierosinājuma bija nolemts izskatīt tā saucamo Likumu par valsts noslēpumu sargāšanu. Nekādas lielās kaislības šajā sakarā neiedegās, tomēr sākās debates, un jautājums joprojām palika dienas kārtībā.
Tas notika tāpēc, ka valdība bija nodomājusi paplašināt «Likuma par valsts noslēpumu sargāšanu» darbības sfēru, attiecinot šo likumu uz visām iestādēm un organizācijām. Iegansts šādai rīcībai bija Japānas un ASV drošības līgums ar visām no tā izrietošajām sekām: Japānas apbruņojuma modernizēšana, piegādājot tai raķetes, arvien ciešāka militārā sadarbība ar Savienotajām Valstīm un tā joprojām.